Kurzemes Vārds

07:47 Ceturtdiena, 13. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Un kāpēc lai mēs uzticētos?
Dina Belta

Pēc tam, kad "Kurzemes Vārds" bija publicējis rakstu par to, ka graudu audzētāji labību pirms novākšanas visnotaļ likumīgā un Eiropas Savienības akceptētā kārtā drīkst apstrādāt ar glifosātus saturošiem herbicīdiem, atsaucās Zemnieku saeimas direktore Rita Sīle. Viņa norādīja, ka šajā rakstā bijis pārāk daudz emociju un pārāk maz racionālas pieejas. Piemēram, letāla deva kofeīna ir tikai 192 miligrami uz indējamā subjekta svara kilogramu, bet, lai to pašu efektu panāktu ar glifosātu, vajadzīgs 5600 miligramu šīs vielas uz vienu svara kilogramu. Lūk, tā – neesot nekāda pamata bažām par to, ka maizīte, kas no tādiem graudiem cepta, varētu būt indīga!

Latvijas augu aizsardzības līdzekļu reģistrā pašlaik ir reģistrēts 21 glifosātu saturošs līdzeklis, ko atļauts lietot graudaugu sējumos pirms ražas novākšanas. Ne vien Latvijā, bet arī pasaulē šī viela esot visbiežāk lietotais herbicīds. Glifosāta molekula pirmo reizi sintezēta pirms gandrīz četrdesmit gadiem. Pasaulē šo vielu saturošus produktus izgatavo daudzas pesticīdu ražotājas kompānijas, un tie tiek pārdoti ar visdažādākajiem tirdzniecības nosaukumiem, arī ar dažādi locītā raundapa vārdu.

Tomēr, kā klāsta Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti, ir jābūt strikti ievērotiem nosacījumiem, kad ir un kad nav droši šo vielu lietot. Glifosātus saturošs herbicīds ir lietojams graudu pilngatavības stadijā, tad augā vairs nenotiek barības vielu cirkulācija no lapām uz graudiem. Bet, ja to lieto agrāk, kad graudi vēl nav pietiekami nogatavojušies un organisko vielu kustība pa augu vēl notiek, tad herbicīda sastāvdaļas var nonākt arī graudos. Tiesa, zemniekiem tā rīkoties neesot izdevīgi, jo tad graudu briešana apstājas. Augu aizsardzības dienesta darbinieki īpaši pievēršot uzmanību tam, lai tiktu ievērots nogaidīšanas laiks, kāds drošības dēļ nepieciešams no lauka apmiglošanas līdz ražas novākšanai.

It kā jau viss būtu, kā nākas. It kā jau nebūtu vairs par ko bažīties – viss tiek kontrolēts, un turklāt stiprā rīta kafija ar trim cukurgraudiem mūsu veselīgajam un garajam mūžam nošņāpj nost krietni platāku šķēli.

Bet... kaut kāda iemesla dēļ iedzīvotājiem nav lielas uzticības pārbaužu veicējiem. Un, kā gan lai viņiem tāda būtu, ja allažiņ no atbildīgo personu mutes tiek pieminēts, piemēram, ka laukus drīkst miglot noteiktās diennakts stundās un laika apstākļos, bet dzīvē notiek citādāk?! Un nekas nemainās arī nākamajā gadā? Ja cilvēkam ir laime būt ar savu saimniecību iespiestam starp diviem vai trim plašiem lielzemnieku tīrumiem, kur ik pa laikam ierūcina cisternas ar miglošanai izmantotu vielu, un pēc tās lietošanas ekoloģiski akurāti apčubinātās bites masveidā dabū galu?