Kurzemes Vārds

18:45 Piektdiena, 24. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Bērni palīdz labiekārtot pagasta teritoriju
Viktors Ulberts

Augustā labiekārtošanas darbos Grobiņas pagastā iesaistīti 20 skolas vecuma bērni, kuriem tā ir iespēja gan saturīgi pavadīt brīvo laiku un paveikt ko noderīgu, gan arī nopelnīt naudiņu savām vajadzībām, pastāstīja Grobiņas Pagasta padomes Sociālā dienesta vadītāja Elīna Pirtniece.

Šo projektu pagasta un arī Grobiņas pilsētas bērnu nodarbināšanai vietējā pašvaldība sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru īsteno jau trešo gadu.

Jaunākie bērni ir nodarbināti Robežniekos, kur slej kārtējo šķindeļu nojumi, kur atpūtniekiem vai vienkārši garāmgājējiem paslēpties no lietus vai saules stariem un atvilkt elpu. Viņus jau trešo gadu vada Andris Leimants.

Bet Maijas Ķepales vadībā bērni un jaunieši izbūvē aptuveni 700 metru garu taciņu no Dubeņiem līdz grantskarjeriem, kurp pagasta ļaudis labprāt dodas peldēties. Tagad viņiem nevajadzēs iet gar šosejas malu. Traktors ir uzplēsis velēnas taciņai, kuru bērni piebēruši ar granti, viņi arī izlīdzinājuši apkārtējo zālāju. Vēl nepieciešams uzlikt laipu pāri notekgrāvim.

M.Ķepale apliecināja, ka jaunieši strādā dūšīgi, un, lai arī darbs karstajā saulē neesot no vieglajiem, viņi labi tiekot galā.

"Šādi mēs varam salāgot kopā uzreiz vairākas intereses – gan valsts programmu par bērnu nodarbināšanu vasarā, gan dodam viņiem iespēju kādu naudiņu nopelnīt. Tā mēs arī radinām bērnus pie kārtības, jo neviens jaunietis negružos un nepostīs to, ko pats ar savām rokām ir darinājis. Un arī viņu draugi to nedarīs," uzskata Grobiņas Pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Priedols.


Tilti ir gatavi iegaismoties
Dina Belta

Pēc nedēļas, 22.augusta vakarā arī uz Liepājas rajona tiltiem iedegsies gaisma.

Sagaidot Latvijas 90.dzimšanas dienu, šajā vakarā visā Latvijā ļaudis aicināti pacelt gaismu uz Latvijas tiltiem un atcerēties, kā pirms deviņpadsmit gadiem cauri mūsu zemei izvijās "Baltijas ceļš". Pulksten 21 katrs varēs iedegt savu lukturi vai svecīti uz kāda no Latvijas tiltiem. Arī Liepājas rajona pašvaldības iesaistījušās šajā akcijā.

Bet pirmais Gaismas tilts iedegsies jau šosestdien Vaiņodē, kad tur notiks Gaismas svētki. Tā kā šajā pagastā nav īstu tiltu, tad tas vedīs pāri Pižuku dīķim līdzās Vaiņodes stadionam.

Ne vienā vietā vien jau iepriekš notiks kopīga gatavošanās un Gaismas tiltu norises vakarā – arī kopīga sadziedāšanās. Piemēram, Sakas novada iedzīvotāji un viesi 21.augustā pulksten 16 aicināti uz jaunrades darbnīcu Pāvilostas Kultūras namā, lai kopīgi gatavotu lukturīšus, ko iedegt piektdienas vakarā. Līdzi jāņem tukša plastmasas pudele vai burka, ota, salvete. 22.augustā ļaudis jau pulksten 20 aicināti pulcēties Kultūras namā, kur tiks demonstrēti videomateriāli par Pāvilostu. Pāvilostā Gaismas tilts iedegsies pār Sakas upi.

Arī Grobiņā uz gājēju tiltiņa pār Ālandes upi jau pulksten 20 sadziedāsies bērnu ansamblis "Violet Kiss" un koris "Vēl". Iegaismosies arī Ālandes upes tilts uz Grobiņas – Bārtas autoceļa.

Sadziedāšanās par tēvu zemes mīlestību, tautasdziesmu skandēšana un rotaļas notiks Rucavas pagastā, kur vakarā iegaismosies Paurupes tiltiņš uz Liepājas – Klaipēdas šosejas.

Aizputē akcija notiks uz Akmens tilta Liepājas ielā, bet Tebras upē uzziedēs uguns ziedi. Durbē Gaismas tilts būs pār Trumpi, Kalētos – pār Bārtas un Kalētu robežupi Vārtāju, Kalvenē – pār Stulbi uz Liepājas – Rīgas šosejas, Kazdangā – tilts uz Kazdangas pili. Priekulē gaisma iedegsies pils tornītī Aizputes ielā. Bet Virgas pagastā būs veseli pieci Gaismas tilti – Vārtājas, Gabaliņu, Kalnu Zīvertu un Purmaļu tilti Paplakā, kā arī Vārtājas galvenais tilts Virgā.


Vaiņodē atzīmēs iespaidīgā piketa gadskārtu
Viktors Ulberts

Svētdien, 17.augustā, pulksten 19 visi, kuri pirms 11 gadiem piedalījās Vaiņodes dzelzceļa sargāšanas akcijā, aicināti uz piemiņas vakaru pie dzelzceļa pārbrauktuves Vaiņodē. Par to paziņoja viens no piketa organizatoriem Viktors Putno.

"Sanāksim uz šīs akcijas 11.gadadienu ar groziņiem, labu noskaņojumu un atmiņām par aizgājušajām dienām. Tāpat pieminēsim tos akcijas dalībniekus, kuri jau ir viņsaulē," aicina V.Putno.

Vaiņodes Pagasta padomes priekšsēdētāja Biruta Strēle pastāstīja, ka piemiņas pasākumu rīko paši piketa dalībnieki, pašvaldība tā organizēšanā neiesaistās. Taču B.Strēle tur pati arī noteikti ieradīšoties.

Slavenais Vaiņodes pikets sākās 1997.gada 17.jūnijā, kad, protestējot pret pasažieru pārvadājumu pārtraukšanu dzelzceļa posmā Liepāja – Vaiņode, vietējie iedzīvotāji Vaiņodē nobloķēja sliedes uz pārbrauktuves un pasažieru vilciena sastāvam neļāva pamest staciju. Pēc divu mēnešu ilgām diskusijām un viedokļu sadursmēm valdība piekāpās piketētājiem un no 1.novembra pasažieru satiksmi šajā dzelzceļa posmā atjaunoja. Taču jau 1998.gada februāra beigās vilciens šajā posmā pārstāja kursēt, jo izsīka piešķirtie līdzekļi. Vaiņodnieki atkal mēģināja uzsākt protesta akciju, taču šoreiz tajā ātri iejaucās policija un protestētājus izdzenāja.

Tagad piepildījušās vaiņodnieku visdrūmākās prognozes, ka līdz ar pasažieru maršruta slēgšanu šis dzelzceļa posms tiks nolemts iznīcībai. Pa šo dzelzceļu jau gadiem ilgi vairs nekursē arī kravas vilcienu sastāvi, pats sliežu ceļš ir aizaudzis ar biezu zāli un krūmājiem, sliedes pie Vaiņodes stacijas ir demontētas, bet pašā stacijas ēkā iekārtots muzejs.


Gatavi finansēt aizputnieku idejas

Vēl līdz septembrim Liepājas Rajona padomes Kultūras nodaļa gaida aizputnieku ieteikumus, kādas radošas idejas īstenošanai viņi vēlētos piesaistīt Rajona padomes finansējumu.

Šādu iespēju pagājušās nedēļas nogalē notikušajos Pilsētas svētkos Aizputei dāvinājusi Kultūras nodaļas vadītāja Ilga Skābarde. "Aizputē ir ļoti daudz radošu cilvēku," viņa sacīja. "Tieši tāpēc negribējās kaut ko dāvināt tikai vienam vai dažiem no tiem. Tad lai nu aizputnieki paši izlemj, ko Kultūras nodaļai atbalstīt."

Līdz šim saņemts viens priekšlikums – galerija "Mētras māja" ieteikusi izdot kalendāru 2010.gadam ar Aizputes mākslinieku grafikām. Līdz septembrim I.Skābarde vēl gaida idejas. Taču, ja šī arī paliks vienīgā, tā noteikti būs īstenošanas vērta, uzsvēra Kultūras nodaļas vadītāja.


Apmainīsies izstādēm ar Zviedriju

Nākamajā pavasarī Aizputes mākslinieku grupa savus darbus vedīs izstādīt uz Karlskrūnu Zviedrijā, pastāstīja Liepājas Rajona padomes Kultūras nodaļas vadītāja Ilga Skābarde.

Ideja par šādas izstādes rīkošanu radusies šopavasar, kad Rajona padomes delegācija viesojusies sadraudzības komūnā. Toreiz I.Skābarde meklējusi vēl kādas sadraudzības un sadarbības iespējas kultūras jomā. Izlemts, ka maija sākumā Karlskrūnas galerijā apmēram mēnesi būs skatāmi aizputnieku mākslas darbi. Zviedru puse rīkošot izstādes atklāšanu, apmaksāšot vairāku mūsu puses ļaužu uzturēšanos. Apmēram tajā pašā laikā Aizputes Novadpētniecības muzejā varēs aplūkot arī zviedru mākslinieku darbu izstādi.

Nākamnedēļ turpināsies sarunas par izstādes organizēšanas gaitu.


Konferencē pētīs aviācijas vēsturi

Gaismas svētku laikā rīt Vaiņodes Kultūras namā notiks lidaparātiem, aviācijai un Vaiņodes lidlauka vēsturei veltīta konference.

Konferences sākums pulksten 13.30. Tajā piedalīsies Latvijas Aerokluba Raķešu kosmiskā modelisma federācijas priekšsēdētājs Arnis Bača, Liepājas Aviācijas sporta kluba biedre Sarmīte Volkova, kā arī Tosmares Kuģu būvētavas pārstāvji un bijušie DOSAAF aviācijas sporta veidu sportisti. Sarunas būs gan par aviācijas un Vaiņodes vēstures posmu līdz 1918.gadam, gan par norisēm un tehnikas sasniegumiem padomju varas gados.

Jau par tradīciju kļuvušie Gaismas svētki Vaiņodē noritēs visu sestdienu.


Piena cena sarūk

Jūlijā piena iepirkuma vidējā cena bija 183,71 lats par tonnu, kas ir par 39 santīmiem mazāk nekā jūnijā, rāda Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības apkopotie dati.

Savukārt, salīdzinot ar piena iepirkuma cenu 2007.gada jūlijā, šogad piens maksāja par astoņiem procentiem vairāk. Pērn jūlijā tonna piena maksāja 169,66 latus.

Latvijas piena pārstrādātāji jūlijā iepirkuši 50 478 tonnas piena, kas ir par vienu procentu vairāk nekā mēnesi iepriekš. Salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, šogad iepirkts par astoņiem procentiem mazāk piena.

Šā gada septiņos mēnešos iepirktas 286 159 tonnas piena, kas, salīdzinot ar attiecīgo laikposmu pērn, ir par 11 259 tonnām mazāk.