Kurzemes Vārds

10:43 Trešdiena, 23. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma – Viss par pensijām un referendumu

Par turpmāko – izvēle balsotāju ziņā
Sarmīte Pelcmane
Nora Driķe

Rīttautas nobalsošana par likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"". Referenduma priekšvakarā "Kurzemes Vārds" apkopoja gan oficiālo, gan ne tik oficiālo informāciju, kā arī pētīja vienkāršo liepājnieku viedokļus, lai sniegtu pēc iespējas plašāku ieskatu un palīdzētu cilvēkiem rītdienas izvēlē.

Par ko?

Vispirms par oficiālo. Tātad rīt tautas nobalsošanā vēlētājiem būs jāatbild uz jautājumu "Vai jūs esat par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" pieņemšanu?". Kāds īsti ir likuma grozījums, ko vēlētāji referendumā aicināti izvērtēt un balsot par vai pret? Lūk, tāds:

"Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts pensijām""

Izdarīt likumā "Par valsts pensijām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 24.nr.; 1997, 3., 13.nr.; 1998, 1., 24.nr.; 1999, 11., 23.nr.; 2002, 2.nr.; 2004, 6.nr.; 2005, 13., 24.nr.; 2006, 24.nr.) šādu grozījumu:

Izteikt pārejas noteikumu 34.punktu šādā redakcijā:

"34. Līdz 2009.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients:
1) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, – 3,0;
2) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem, – 3,5;
3) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem, – 4,0;
4) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu, – 4,5."

Kāpēc par?

Par "Pensiju likuma" grozījumiem valdība apgalvo, ka tos nevarot īstenot – neesot naudas, ekonomiski grūta situācija, valstī varot sagraut pensiju sistēmu.

Oponē politiskās organizācijas "Sabiedrība citai politikai" līderis Aigars Štokenbergs: "Ja kāds lieto vārdu sistēma, tad viņam vajadzētu paskaidrot, ko viņš ar to sistēmu domā. Ja ar to domā sistēmu, kurā vairāki simti tūkstoši cilvēku dzīvo nabadzībā, tad "jā!", tā ir sistēma, ko mēs tiešām gribam sagraut. Nezin kāpēc pašlaik ar sociālā budžeta naudu tiek aizbāzta izšķērdība valsts pamatbudžetā. Bet tā taču ir tā nauda, kas pienākas pensijām un pabalstiem! Normālās Eiropas valstīs, kurās vispirms domā nevis par izšķērdību valsts pārvaldē, bet par to, kā panākt sociālo stabilitāti, pensijām un pabalstiem tiek lietota pamatbudžeta nauda, nevis otrādi. Ja saskaitāt visus Valsts kontroles ziņojumos šogad konstatētos izšķērdības gadījumus valsts pārvaldē, tad tie jau pārsniedz simt miljonu latu. Acīm redzami budžeta nauda tiek tērēta nelietderīgi, un, ja šo sistēmu sakārtotu, tad nebūtu problēmas atrast naudu lielākām pensijām."

Kāpēc pret?

Bet Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece aicina nopietni izvērtēt referenduma piedāvājumu: "Protams, ir saprotama katra cilvēka vēlme dzīvot labāk, tomēr pirms izvēles izdarīšanas vēlos aicināt uz šo jautājumu palūkoties no dažādiem aspektiem. Pirmkārt, aicinu ikvienu iepazīties ar jau padarīto pensionāru dzīves apstākļu uzlabošanai šogad un nākamajā gadā.

Otrkārt, ierosinātais grozījums var radīt negatīvas sekas gan pensiju sistēmai, gan kopumā valsts ekonomikai.

Treškārt, grozījums nav vienlīdzīgs pret visiem, kuriem tiešām ir nepieciešams lielāks atbalsts no valsts. Referenduma pozitīvs rezultāts var negatīvi ietekmēt valsts sniegto atbalstu invalīdiem kopš bērnības, ar celiakiju slimiem bērniem, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem u.c."

Kā tas notiks?

Rīt, tautas nobalsošanas dienā, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 7 rītā līdz 10 vakarā, un vēlētāji varēs balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs.

Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties vēlēšanu iecirknī, desmit dienas pirms tautas nobalsošanas dienas varēja pieteikties balsošanai savā atrašanās vietā.

Tautas nobalsošanā varēs piedalīties arī vēlētāji ārvalstīs. Vēlētāji ārvalstīs var izmantot iespēju pieteikties balsošanai pa pastu vai balsot kādā no ārvalstīs izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem tautas nobalsošanas dienā, 23.augustā.

Lai piedalītos tautas nobalsošanā, vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase.

Lai likumprojekts iegūtu likuma spēku, tautas nobalsošanā jāpiedalās vismaz 453 730 vēlētājiem jeb pusei no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un vairākumam jābalso par likumprojekta pieņemšanu.

Varbūt sagadīšanās, bet vismaz puse no desmit "Kurzemes Vārda" ceturtdien uzrunātajiem cilvēkiem Pētertirgus tuvumā sacīja, ka referendumā par grozījumiem pensiju likumā piedalīsies. Viņu argumenti – vēlme palīdzēt tiem, kuriem pensijas ir niecīgas, arī vēlme palīdzēt saviem vecākiem un domas pašiem par savu nākotni. Savukārt starp tiem, kuri referendumam saka – , runātāji bija skopāki. Vieni teica, ka viņiem pietiekot, citi bažījās, ka referendums apturēšot viņu pensiju palielināšanos. Taču vēl citi atzina, ka nezinot, vai iet uz referendumu. "Tā jēga nav pietiekami izskaidrota," sacīja 165 latu pensijas saņēmējs, "ja zinātu, ka man pieliks, varētu iet balsot. Ja nē, iztikšu."

Uzziņai
Liepājas pilsētā – 21608 pensijas saņēmēju.
Liepājas rajonā – 11189 pensijas saņēmēju.
Vidējā pensija Liepājas novadā – 120 latu.
Mazākā pensija – 45 lati.
Lielākā pensija – ap 1000 latu, tādu saņem tikai viens pensionārs.

PAR
Harijs Henzelis, 79 gadi, pensija 177 lati, darba stāžs 54 gadi. Pensijā aizgājis šopavasar: "Es iešu uz referendumu, jo protestēju pret to, ka man, strādājošam pensionāram, pensija tika atņemta. Laikam to atpakaļ dot nedomā. Bet es arī gribu, lai palielina pensiju tiem, kuriem tā ir ļoti maza. Man pašam faktiski naudas pietiek, vēlmes ir vienkāršas – lai būtu paēdis, apģērbies, samaksājis maksājumus un lai spētu apsveikt bērnus dzimšanas dienā. Bet šis rudens ar maksājumu paaugstinājumu daudziem būs traģēdija."

PRET
Elmārs Māliņš, 67 gadi, pensija gandrīz 200 latu, darba stāžs 36 gadi: "Es neiešu uz referendumu, jo man tas nekādu labumu nesola. No tā man pensiju nepalielinās. Godmanis gan sola pielikt."

Izmaiņas pensiju jomā

Aktuālākās izmaiņas 2008.gadā:
Paaugstināta
pensijas robeža, kas nosaka iespēju 2008.gadā straujāk indeksēt pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 150 latu.

No 1.jūnija
Paaugstināts
piemaksas apmērs pie vecuma pensijas – par stāžu līdz 1996.gadam. Tas palielināts par 21 santīmu (kopā – 40 santīmu par katru stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1996.gadam).
Noteikta piemaksa arī pie tām vecuma pensijām, kuru apmērs ir no 135 līdz 225 latiem.
Atcelts stāža ierobežojums
piemaksas pie vecuma pensijas piešķiršanai par stāža gadiem, kas uzkrāti līdz 1996.gadam. Tātad piemaksu saņem neatkarīgi no stāža visi pensionāri, kuriem vecuma pensija nepārsniedz 225 latus.

No 1.jūlija
Noteiktas tiesības
politiski represētajām personām, kuru stāžs nav mazāks par 30 gadiem, pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms pensiju likumā noteiktā vecuma sasniegšanas.
Pagarināta līdz 2011.gada 31.decembrim iespēja doties pensijā priekšlaikus (2 gadus pirms likumā noteiktā pensijas vecuma – 62 gadiem –, ja stāžs ir 30 un vairāk gadu).

Valdības noteiktās un plānotās izmaiņas ar 2009.gadu
Tiks noteikta
piemaksa arī pie invaliditātes pensijas. Piemaksa tiks paaugstināta vismaz līdz 70 santīmiem. Piemaksu pie pensijas saņems neatkarīgi no pensijas apmēra.
Tiks indeksētas visas pensijas neatkarīgi no pensijas apmēra, tātad arī tās, kas ir lielākas par 225 latiem.
Plānots strādājošiem pensionāriem noteikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumu – neapliekamo minimumu noteikt tādu pašu kā visiem strādājošajiem.
Plānots
no 2009.gada 1.janvāra paaugstināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru no 45 latiem līdz 60 latiem vispārējā gadījumā un no 50 latiem līdz 75 latiem – invalīdiem kopš bērnības. Tā rezultātā paaugstināsies arī valsts pensiju garantētie minimālie pensiju apmēri.

Avots: VSAA Liepājas nodaļa.