Kurzemes Vārds

14:36 Trešdiena, 16. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Personisks uzrunājums un kopābūšana
Aivars Priedols, Grobiņas Pagasta padomes priekšsēdētājs

Latvijas talkas ideja ir ļoti laba. Talkas ir darba svētki, ar tām var radīt svētku noskaņu, un tādā svētku pacilātībā arī daudz var padarīt. Mēs taču ejam pirms svētkiem pie friziera, vai ne?

Šosestdien arī Grobiņas pagastā mums būs talka, sakopsim Dubeņu dārziņu apkārtni, tur mežs ir piedraņķēts. Protams, es arī tur būšu. Kas vajadzīgs, lai cilvēki vēlētos piedalīties un lai atsauktos? Viena atslēdziņa ir personisks uzrunājums. Mēs jau pagastā ikkatru aktīvu cilvēku, aktīvās dzimtas zinām. Ja tu katru tādu cilvēku rosini, tad viņš iesaistīs un paņems līdzi desmitiem citu. Kad rīkoju medības, es apzvanu visus aicināmos, un tad vēl pāris dienu pirms medībām aizsūtu atgādinājuma īsziņu – man liekas, tas arī ir labs paņēmiens. Lielā pilsētā izteikt personisku aicinājumu ir sarežģītāk. Bet tur ir iesaistāmas nevalsts organizācijas, gan aktīvas, gan pasīvākas.

Otra atslēdziņa, kā radīt cilvēkos atsaucību, ir – kopābūšana. Arī tas ir vajadzīgs – ugunskurs un desa, un ka pēc darba cilvēki var būt kopā un parunāties. Un tur jāpiesēž kopā ar visiem arī talkas rīkotājiem un vadoņiem. Un, ja pirmoreiz talkā būs labi gājis, tad jau otrajā reizē viss aizies kā pa sviestu, un cilvēki nāks. Bet tā pirmā izdošanās ir vissvarīgākā.


Uzbāzāmies ar ideju un sajutāmies lieki
Skaidrīte Solovjova, dabas un kultūrvēstures kopēju biedrības "Optimistu pulks" prezidente

Mēs, "Optimistu pulks", vēlējāmies piedalīties Latvijas kopīgajā talkā "Par tīru un zaļu valsti" Liepājā, taču iznāca citādi, un talkas dienā mēs kopīgi nestrādāsim, jo sajutāmies savai pilsētai lieki.

Esam dabas un kultūrvēsturisko vietu kopēji, nejūtamies kā zaļie sētnieki. Manuprāt, arī Latvijas talkas idejai vajadzētu būt nevis tikai savākt netīrumus, bet gan darbam ar lielāku ideju – sakopt aizmirstas svētvietas, senvietas, dižkoku apkārtni. Lai tas ir arī izglītojošs darbs. Mūsu paaudzei, kā "Optimistiem", mudinājums uz talku nemaz nebūtu vajadzīgs, jo nepiemēslot vidi mums ieaudzināts no bērna kājas. Savukārt jauniešiem ar vienu talku to neieaudzināsi. Vaina, manuprāt, ir tā – ja cilvēks nav ar savām rokām pats ko radījis, ja viss nācis viegli, kā nopirktā plastmasas pudele, tad viegli to arī izmest.

Mēs darbam talkas dienai bijām noskatījuši Liepājas ezera malā krūmiem un čakšņiem aizaugušu vietu, jā, piemētātu arī ar netīrumiem – vietu, kuru, mūsuprāt, vajadzētu iztīrīt, lai no tās neaizbēgtu tie aizsargājamie augi, kuriem tur ir piemērota vide. Skumji lasīt avīzē, ka Vides daļā saka – neviens uz talku neesot pieteicies. Es taču tur biju ar savu ierosinājumu. Varbūt kaut ko nedarījām pareizi, taču domes Vides daļā palikām nesadzirdēti, un radās iespaids, ka tur mūsu doma ir vienaldzīga, lai gan par darbu šajā vietā runājam jau no pavasara. Aicinājām speciālistes atbraukt uz ezermalu, apskatīties to vietu, bet arī tas nenotika. Vēlējāmies gan atbalstu savai iecerei, gan arī saņemt padomu, kur ņemt tehniku, kādu zāģi. Sadarbība mums neizveidojās, un ar sarūgtinājumu nospriedām, ka mēs esam uzbāzīgi un nevajadzīgi.

Toties 20.septembrī strādāsim Kazdangas parkā, kopā ar Kazdangas domubiedru kodoliņu veidosim tur dabas taku.