Kurzemes Vārds

07:44 Ceturtdiena, 23. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Sumbri izvārta zemnieka labību
Dina Belta

Te ir jāiet ar uguni un zobenu, nupat vairs citādi nevar – tik tiešs un skarbs izteikumos ir Nīcas pagasta "Vilnīšu" saimnieks Imants Zeme. Svētdienas rītā viņš konstatējis, ka labības lauku nopietni apskādējuši sumbri, kas nupat savās norobežotajās ganībās vairākus kilometrus atstatu nekādi vairs neesot noturami.

"Nu gan vairs nevar ciest!"

"Te kaut kas ir jādara, tā vairs nevar palikt," saka I.Zeme. "Līdz šim nekādu brēku necēlu, kaut arī sumbri sētā nāca, āboliņu izbradāja, siena šķūņos līda un rāva pušu elektrisko ganu. Bet nu gan vairs nevar ciest!"

Dažu dienu laikā labības lauki, kuru kopējā platība ir desmit hektāru, daudzviet izmīņāti un izgulēti. Kombainieris, no savas tehnikas augstumiem plašāk laukus pārraudzīdams, ir secinājis – viena ceturtā daļa ražas zudusi. Tas nozīmē vismaz piecas tonnas graudu. Vietās, kur dzīvnieki gulējuši, vārpas iemītas zemē. "Ārzemju kombaini jau dara brīnumu lietas, veldri izceļ, bet šitādas vārpas jau neviena tehnika vairs nepacels," nopūšas saimnieks. Lielākajā miežu laukā, kur I.Zeme "Kurzemes Vārdam" rāda dzīvnieku darbošanās pēdas, raža šogad padevusies laba, tikai nepastāvīgie laika apstākļi kavējuši to laikus novākt. Tāpēc par laukiem nodarīto postu sāpe jo īpaši liela. "Tāda nauda ieguldīta, tik daudz darba darīts – un še tev! Gatavā sērga te ievazāta!"

Atbildes sauc par izvairīgām

Pie labības lauka I.Zeme sastop Pasaules dabas fonda projektu direktoru Intu Medni, ar kuru sazinājies, kolīdz ieraudzījis saviem laukiem nodarīto. Apskatot pēdas, ko uz lauka atstājuši dzīvnieki, I.Mednis norāda, ka tur ne tikai sumbri, bet arī cūkas un brieži viesojušies. "Visu norakstīt uz sumbriem vien arī nebūtu korekti. Sumbri jau tagad te kļuvuši par mitoloģiskiem tēliem – kā tik kas notiek, tā sumbri ir vainīgie!" Arī par to, ka sumbri būtu sapostījuši elektrisko ganu, Pasaules dabas fonda pārstāvis vismaz iesākumā ir skeptisks – šie dzīvnieki no tā baidoties. "Vienkārši citiem dzīvniekiem saimnieka nav, sumbriem vienīgajiem tāds ir, tad nu uz to var visu atbildību uzvelt," piebilst I.Mednis.

Taču I.Zeme šādu atbildi sauc par izlocīšanos un izvairīšanos no atbildības uzņemšanās.

"Vilnīši" ir samērā liela zemnieku saimniecība, tā atrodas diezgan neapdzīvotā vietā, kaimiņos tikai vienas mājas. Lauki un ganības nav vienuviet pie pašām mājām, apkārtne ir mežaina. Tāpēc, protams, netrūkst arī meža zvēru, kas palaikam viesojas dārzos un tīrumos. Bet līdz šim no savvaļas iemītniekiem nekad tik liels posts neesot izcēlies. No mežacūkām, kas dikti kāras uz rakāšanos, visi auzu lauki nosargāti ar elektrisko ganu. Ar šo ierīci apjozti visi lauki, arī sapostītie. Un līdz šim gana stieples nekad neesot bijušas sarautas. Taču tagad saplosītie vadi pat atradušies ievilkti lauka vidū. Ne jau cilvēks tā būtu rīkojies, saka "Vilnīšu" saimnieks.

Kult vai gaidīt apdrošinātāju?

Uz zemnieka satraukuma pilno jautājumu, ko viņam tagad ar saviem laukiem iesākt, I.Mednis atbild, ka darbojas postījumu kompensācijas sistēma, ir iespējams apdrošinātājam pieprasīt segt sumbru radītos zaudējumus. Trīs šās puses iedzīvotāji šo iespēju jau esot izmantojuši un atlīdzību saņēmuši.

Taču I.Zeme ir diezgan sarežģītā situācijā. Viņš var rakstīt iesniegumu apdrošinātājiem, gaidīt iespējamo vērtētāju vizīti, kas pārbaudīs postījumus, un cerēt uz adekvātu atlīdzību. Taču kas zina, cik maksās graudi tad, kad atlīdzība beidzot būs saņemta. Bet šoruden kulšanai taču jāizmanto katrs brīdis, kad laika apstākļi ir labvēlīgi, graudi nemaz vairs nevar gaidīt. "Protams, es kulšu nost, neko negaidīšu," "Kurzemes Vārdam" saka zemnieks. Bet viņš sola kārtot arī kompensācijas saņemšanai nepieciešamos dokumentus. Tiesa, ja lauks būs nokults, postījumus var arī vairs nepierādīt.

Ap ābeļdārziem – brīdinājuma lentas

"Kurzemes Vārds" jau rakstījis, ka I.Mednis sumbru visai regulāros brīvsoļus saista ar to, ka nesakārtotā Papes ezera slūžu jautājuma dēļ regulāri applūst teritorija, kur atrodas dzīvnieku aploki. "Bet vai tad tagad arī ezerā ūdens ir par daudz? Kas tad tagad par vainu?!" saniknots jautā I.Zeme. "Nu, ja tas dzīvnieks reiz ir paostījis brīvību, tad pēc tam viņu atpakaļ iedzīt ir krietni grūtāk," atzīst Pasaules dabas fonda pārstāvis.

Lai uz priekšdienām no šādiem cilvēka un sumbra konfrontācijas gadījumiem izvairītos, sumbru ganību apsaimniekotāji pašlaik atjaunojot aplokus, apvelkot tos ar krāsainām brīdinājuma lentēm, no kurām dzīvnieki bīstoties. Situācija ar Papes ezera ūdens līmeni arī tagad esot tāda, ka, domājams, šoruden un šoziem aploki nepārplūdīs, stāsta I.Mednis.

Papes apkārtnē pašlaik ganās astoņi sumbri. Tikuši ārpus sava norobežotā aploka, tie nereti dodas uz apkārtējo sētu un lauku pusi. Labību tie neēd, tikai izguļ, tiem garšo zāle. Tagad viņiem labi pie dūšas ejot arī āboli. Tāpēc Pasaules dabas fonda pārstāvji ap tādām vietām, kas varētu lielos zālēdājus kārdināt, apvelk brīdinājuma lentes.

Kaut arī sumbri agrāk mituši Latvijas teritorijā, Pasaules dabas fonda plānos neesot bijis tos ieviest atpakaļ Latvijas savvaļā, apgalvo I.Mednis. Ap Papes ezeru tos bijis iecerēts turēt vienīgi demonstrācijas projekta ietvaros, tātad aplokos.

Uzziņai
Sumbri aplokā Papes palienes pļavās tika palaisti 2004.gada vasarā.
Sumbru izmitināšanas iniciatori ir Pasaules dabas fonds un Lielo zālēdāju iniciatīvas fonds.
Pēdējais savvaļas sumbrs nošauts 1919.gadā. Tagad tie pamazām atgriežas dabiskajā ainavā, galvenokārt dabas parkos un zoodārzos. Šie dzīvnieki ierakstīti Pasaules sarkanajā grāmatā.


Nīcas pagastā sakopj kāpas un liedagu
Viktors Ulberts

Sekmīgi nedēļas nogalē aizritējusi Nīcas pagastā notikusī jūras piekrastes sakopšanas talka. Šajos darbos piedalījās vairāk nekā 60 talcinieku, kuri savāca vairākus desmitus kubikmetru atkritumu, ko pie jūras atstājuši atpūtnieki, informēja Nīcas pagasta projektu koordinatore Liene Otaņķe.

Talka notika saskaņā ar Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzfinansēto projektu "Jūras piekrastes sakopšanas talkas Nīcas pagastā". Projekta ietvaros Nīcā bija paredzētas divas liedaga sakopšanas talkas: viena – maija beigās pirms aktīvās tūrisma sezonas, otra – tūrisma sezonas nobeigumā, septembrī.

Talkā piedalījās galvenokārt vietējie iedzīvotāji, kā arī astoņi rīdzinieki un divi lietuvieši, kuri labprāt atpūtu Nīcas pagastā apvienojuši ar piedalīšanos liedaga sakopšanas darbos. No kaimiņu pašvaldībām aicinājumam atsaukusies tikai viena ģimene no Otaņķu pagasta.

Bija arī ļaudis, kurus rosība jūrmalā pārsteidza nesagatavotus. Tā, piemēram, kāda lietuviešu ģimene apvaicājās, vai tagad ir jāmaksā par piekļūšanu pie jūras. Viņus nobiedēja reģistratores Ritas Ābelītes darbošanās, un talcinieku vārdu pierakstīšanu viņi bija noturējuši par naudas iekasēšanas procedūru. Bet pie reģistratores varēja gan saņemt maisus un cimdus, gan instrukcijas, kur un kā strādāt. Savukārt par savākto gružu aizvešanu parūpējās firma "Nordia".

Kāds vietējais nīcenieks, kurš nevēlējās atklāt savu vārdu, pastāstīja, ka gan viņš, gan citi iedzīvotāji piekrasti kopjot ikdienā. Jo atpūtnieku atstāto gružu daudzums esot pietiekami iespaidīgs. Tad nu, rūpējoties par savu vidu, vietējie ļaudis aizvācot tukšos iepakojumus un pudeles, ja tādas gadoties pamanīt.

Aptaujātie talcinieki atzina, ka darbs nebija viegls – laiks sutīgs un lielie atkritumu maisi smagi. Toties jauks un pozitīvs izvērtās talkas nobeiguma pikniks Bernātos, kura laikā notika Īpašā talkas darbarīka izloze. Par pamatīgās lāpstas īpašnieci kļuva Nīcas vidusskolas 5.klases skolniece Elīza Stilve. Piektā klase kā visvairāk pārstāvētā arī ieguva speciālo balvu – "Dzintara boulinga" apmeklējumu. Skaļi aplausi tika veltīti talkas norises punktu koordinatoriem – vietējiem iedzīvotājiem, pārliecinātiem dabas draugiem Igoram Jeršovam, Artai Vecbaštikai, Ausmai Dzintarei, Ritai Ābelītei un Jānim Sūriņam.

"Šo projektu īstenojot, gūta vērtīga pieredze, kas lieti noderēs līdzīgu talku plānošanā nākotnē. Prieks, ka aicinājumam piedalīties liedaga sakopšanas darbos atsaucās vairāki viesu namu saimnieki, kuru viesi iecienījuši atpūtu pie jūras. Lielu paldies jāsaka Nīcas vidusskolas skolēniem, kuri bija visčaklākie talcinieki – gandrīz puse no kopējā talkas dalībnieku