Kurzemes Vārds

19:25 Pirmdiena, 22. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Vēstis

No darbnīcas izaudzis sadzīves preču veikals
Viktors Ulberts

Svētku noskaņa šodien valda SIA "Sadzīves tehnika, Gulbis" veikalā, Lielajā ielā 12, jo 9.septembrī aprit 15 gadu kopš uzņēmuma dibināšanas. Svētku noskaņu jutīšot arī pircēji, kuri šajā dienā apmeklēs veikalu, pastāstīja uzņēmuma darbinieki.

Jāņa Gulbja uzņēmuma attīstību var saukt par veiksmīgu, jo nav vairs daudz palicis to firmu, kuras dibināja tā saucamajos juku laikos uzreiz pēc valsts neatkarības atgūšanas. J.Gulbis uzņēmējdarbību sāka 1993.gada 9.septembrī, kad viņš Lielajā ielā 12 izveidoja sadzīves tehnikas remonta darbnīcu. Sākotnēji arī pats īpašnieks remontēja ledusskapjus, līdz brīdim, kad uzņēmums varēja sākt atļauties algot vairāk darbinieku.

Paralēli sadzīves tehnikas remontam J.Gulbis ieviesa arī šo preču tirdzniecību. Sāka ar lietotiem ledusskapjiem un veļasmašīnām, līdz tirdzniecības paplašināšanai ar jaunām precēm atvēlēja arī palīgtelpas. Uzņēmuma attīstību veicināja arī tas, ka šīs telpas J.Gulbis laikus privatizēja, tāpēc nav jāmaksā nomas maksa. Jo tieši šie izdevumi daudziem nelielajiem uzņēmumiem vienmēr bijis klupšanas akmens.

Sagaidot 15 gadu jubileju, SIA "Sadzīves tehnika, Gulbis" strādā septiņi darbinieki. Divi no viņiem – Normunds Zvirbulis un Gaļina Čirkše – ir J.Gulbja līdzgaitnieki kopš uzņēmuma dibināšanas.

Uzņēmuma darbinieki ir gandarīti, ka viņu darbavietā valda draudzīga gaisotne. Lai tā būtu, savas pūles pieliekot arī pats saimnieks. Piemēram, uzņēmuma jubilejā viņš regulāri darbiniekus aicina pie sevis uz mājām Grobiņā, kur svinības rit neformālā gaisotnē. J.Gulbis, lai arī aizņemts ar uzņēmuma vadīšanu, neizvairās no sarunām ar klientiem. Tāpēc ne viens vien liepājnieks ir dzirdējis kādu no J.Gulbja spārnotajām frāzēm, piemēram, potenciālajam pircējam apgalvojot, ka "šis ledusskapis skatās tieši uz jums".


Top mormoņu saieta nams
Sarmīte Pelcmane

Līdz šim tukšajā klajumā K.Valdemāra ielā 31 pašlaik sagatavo būvlaukumu, kurā gada laikā paredzēts uzcelt jaunu baznīcu – Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcu jeb mormoņu saieta namu.

Šim projektam līdz būvniecības uzsākšanai bija jāmēro garš ceļš. Kad 2004.gadā norisa pirmā sabiedriskā apspriešana, liepājnieki aktīvi piedalījās un pauda dažādus viedokļus, arī klaji negatīvus, iebilstot, ka šāda veida celtnei nevajadzētu atrasties pašā pilsētas centrā, blakus vairākām izglītības iestādēm, tāpēc tā būtu būvējama kaut kur Liepājas nomalē. Bet projekta īstenošanai netrūka arī atbalstītāju. Tomēr Pilsētas attīstības komiteja noraidīja ieceres metu kā neatbilstošu pilsētas kultūrvēsturiskās vides raksturam un Liepājas apbūves noteikumiem. Atkārtotā apspriešana notika 2005.gadā, tad tika prezentēts projekta uzlabotais variants. Otrās publiskās apspriešanas gaitā, tāpat kā pirmajā apspriešanā, tika izteikti dažādi viedokļi.

Tomēr Būvvaldes speciālisti atzina, ka pretargumenti neskar arhitektūru un projektu, jo vietā, kur iecerēts būvēt baznīcu, atbilstoši pilsētas plānojumam ir noteikta sabiedriskās un darījumu apbūves teritorija. Tur šāda dievnama atrašanās ir atļauta un iespējama, atzina Būvvaldes pārstāvji. Turklāt norādot, ka projekta jaunajā variantā ir novērstas iepriekš konstatētās nepilnības, tāpēc projekts tagad ir labāk piemērots pilsētas centra apbūvei. Šo variantu ir saskaņojusi arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, kas bija izteikusi iebildumus iepriekš. "Tā ka nav pamata neatļaut dievnama būvniecību – tas būtu pretrunā ar Satversmi, kas garantē ticības un reliģisko uzskatu brīvību," toreiz pauda Būvvaldes vadītāja Agrita Kulvanovska.

Tā nu 2006.gada janvārī Liepājas dome, trešo reizi izskatot būvniecības pieteikumu saieta nama būvniecībai mormoņu draudzes vajadzībām Liepājas centrā, apstiprināja šo ieceri.

Projekta pasūtītājs ir nekustamā īpašuma K.Valdemāra ielā 31 īpašnieks – SIA "COP Latvia". Projekta autors ir SIA "AKA".

Arhitekts Andris Kokins pastāstīja, ka atbilstoši baznīcas vēlmei svētnīca būs samērā konservatīva sarkano ķieģeļu divstāvu būve, 30 metru gara un 12 metru plata ar nelielu tornīti. Tajā paredzēta viena liela zāle un vairākas mazākas telpas visdažādākajām šās baznīcas funkcijām. Zeme būvniecības vietā jau ir baznīcas īpašums. Arhitekts arī atzina, ka projektēšana un celtniecība notiks par šās baznīcas ASV draudžu līdzekļiem.

Būvniecības ģenerāluzņēmējs ir "UPB nams". Dievnamu paredzēts uzbūvēt apmēram gada laikā.


Augstskolu rektoru paziņojums
Daina Meistere

Šā gada 5.septembrī Latvijas valsts augstskolu rektori, to vidū arī Liepājas Universitātes rektors Oskars Zīds, iesniedza vēstuli Ministru prezidentam Ivaram Godmanim, kā arī finanšu ministram Atim Slakterim, izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei, Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētājam Jānim Strazdiņam, kurā izteica neapmierinātību ar pēdējā laikā vērotajām darbībām, kas skar budžeta plānošanu, sadali un pārdali augstākajā izglītībā.

Vēstulē pausts, ka pašlaik Latvija atrodas priekšpēdējā vietā Eiropas Savienībā pēc valsts piešķirtā finansējuma uz vienu studentu. Valsts augstskolu rektori uzskata, ka nav pieļaujams nekāds budžeta samazinājums augstākajai izglītībai, un pieprasa nodrošināt līdzfinansējumu 15 procentu apmērā. Rektori rosina publiskot paredzēto 2009.gada valsts budžeta proporcionālo sadalījumu pa nozarēm, lai izkliedētu mītu, ka pedagogi, mediķi, policisti saņems nepiedodami lielu budžeta daļu. Lai nodrošinātu sekmīgu Eiropas augstākās izglītības standartiem atbilstošas augstākās izglītības attīstību Latvijā, valsts dibināto augstskolu rektori lūdz arī grozīt 2007.gada 26.jūnijā pieņemtos MK noteikumus "Kārtība, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi Eiropas Savienības fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī maksājumu veikšanas un izdevumu deklarācijas sagatavošanas kārtība" un nosacīt, ka valsts budžeta līdzfinansējuma saņēmējs var būt arī valsts dibināta augstākās izglītības un zinātniskā institūcija. Ja iepriekš minētais netiks veikts, Latvija nenodrošinās Eiropas struktūrfondu apguvi augstākajā izglītībā un zinātnē, un valsts dibinātās augstskolas zaudēs konkurētspēju ne tikai ES, bet pat Baltijas kopējā izglītības telpā. Rektori uzskata, ka ir laiks izšķirties, vai Latvija vairos Eiropas intelektuālo kapitālu, vai arī būs tikai bāze lētam, nekvalificētam darbaspēkam.