Kurzemes Vārds

13:52 Otrdiena, 15. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Atrod unikālas vēstures liecības
Dina Belta

Pēdējo dažu nedēļu laikā Liepājas rajonā atrastas vairākas tiešām vērtīgas vēstures un dabas varenības liecības, apliecina Latvijas Petroglifu centra vadītājs Andris Grīnbergs.

Tādi nav nekur Latvijā

Andra Grīnberga vadītā dižo un kultūrvēsturisko akmeņu ekspedīcija, par kuras gaitām "Kurzemes Vārds" jau rakstījis, pagājušās nedēļas nogalē Kalētu pagastā atklāja trīs gandrīz divus metrus augstus, rūpīgi apstrādātus iekalumiem bagātus un tāpēc no vēsturiskā viedokļa īpaši vērtīgus robežakmeņus. Tie kādreiz iezīmējuši muižu laiku īpašuma tipa majorāta robežas. "Tieši šādi robežakmeņi nav zināmi nekur citur Latvijā, un par šiem, kas Kalētos, nekādas informācijas nebija ne mums, pētniekiem, ne Liepājas rajona Kultūras pieminekļu aizsardzības inspektorei," saka vēsturnieks A.Grīnbergs. Tagad tiks gādāts, lai majorāta robežstabi tiktu ņemti valsts aizsardzībā.

Ekspedīcijas dalībnieki pirmo no stabiem pamanījuši nejauši, par pārējiem informācija atnākusi pati. Vietējie iedzīvotāji par šādiem objektiem gan zinājuši, taču neesot pat apjautuši, ka tie ir tik vērtīgi. Iespējams, ka tieši šeit robežstabi tik labi saglabājušies tāpēc, ka tā ir ļoti nomaļa vieta. A.Grīnbergs pieļauj, ka kaut kur šajā apvidū varētu būt arī ceturtais stabs. "Rūpīgi ieskatoties, te var samanīt arī tilta vietu, ceļa valni," šie atradumi A.Grīnbergam jau ļauj uzburt acu priekšā dzīvas vēstures ainas.

Pļavas vidū – vēsturiska aka

Savukārt Rucavas pagastā ekspedīcijas dalībnieki atraduši senās celtniecības pieminekli – akmens aku. Pētniekiem tikai no agrāk izdotas tūrisma literatūras avotiem bijis zināms, ka tajā apvidū tāda ir. Pagastā aptaujātie ļaudis gan par šādu aku neko nebija dzirdējuši, tikai vienās no tuvējām mājām zinājuši parādīt aptuvenu virzienu, kādā jāmeklē.

Trīs metrus dziļā aka, kas bez mūrēšanas, tikai saliekot akmeni pie akmens, celta pirms vairākiem gadu simtiem, atradusies pļavas vidū pie pamestajām Vidiņu mājām, nekādi nenorobežota, bez jebkādām norādēm uz to.

"Pagastam vajadzētu par to parūpēties, jo aka ir vērtīgs objekts, kas varētu piesaistīt tūristus, bet tādā, nenorobežotā akā var iekrist kā dzīvnieks, tā cilvēks, kas dodas pāri pļavai," brīdina A.Grīnbergs.

Šādas senas akas līdz mūsdienām saglabājušās ļoti reti, Liepājas rajonā zināmas tikai divas – šī Rucavā un Ķintu aka Dzērvē. Ķintu aka gan ir seklāka par šo.

Divās pēdējās ekspedīcijās Nīcas, Rucavas, Dunikas, Bārtas un Kalētu pagastā jauni kultakmeņi – bedrīšakmeņi nav atrasti, bet apsekoti jau zināmie, kas pagaidām vēl nav ņemti valsts aizsardzībā. Bet tas tiks darīts, sola Petroglifu centra vadītājs. Par apskatei interesantiem un arī samērā viegli pieejamiem viņš nosauc divus no tiem – atrodamus līdzās Luknes muižai.

Atklāj nezināmus dižakmeņus

Papes ezerā ekspedīcija atklājusi divus līdz šim nekur oficiāli nereģistrētus dižakmeņus. Viens, pa pusei zem ūdens, atrodas Lankuču dziļumā jeb līcī. To kā atpūtas vietu ļoti iecienījuši jūras kraukļi jeb kormorāni. Tā kā ezera ūdens līmenis stipri krities, līdz no krasta stipri attālajam akmenim pētnieki devušies brišus. Otrs, mazliet mazāks, ir Veitu dziļumā ezera dienvidu galā. Nīcas pagasta teritorijā pie Papes ezera niedrēs pēc lielas meklēšanas atrasts arī Ezerpesu dižakmens. Turpat netālu cits no cita esot apmēram septiņi diži akmeņi. "Tie gan nav milzīgi, bet valsts mērogā ir nozīmīgi," piebilst ekspedīcijas vadītājs.

Bārtas pagastā atklāts arī līdz šim pētniekiem nezināmais Ziemeļu dižakmens. Par tāda esamību pētniekiem pavēstījusi gluži nejauša Bārtas Novadpētniecības muzeja apmeklētāja Laura Rūsiņa.

Akmeņu un citu dabas un vēstures objektu meklēšanas ekspedīciju cikls Liepājas rajonā šoruden noslēgsies. Vēl plānota tikai viena ekspedīcija no 19. līdz 21.septembrim Priekules un Grobiņas pusē. "Tad šīs sezonas darbi būs pabeigti, un mēs visu ziemu varēsim strādāt pie iegūto datu apstrādes un izpētes," saka A.Grīnbergs. Viņš ir ļoti gandarīts par paveikto un pateicīgs visiem, kas iesaistījās ekspedīcijas darbā. "Mēs cenšamies, cik vien iespējams, piesaistīt vietējās vēstures zinātājus, jo tikai, laižot informāciju apritē, var iegūt jaunu informāciju," uzsver vēsturnieks un pētnieks.

Divās pēdējās ekspedīcijās kopā ar A.Grīnbergu piedalījās ģeologi Angelina Zabele un Dainis Ozols, Vērgales Tūrisma informācijas centra vadītāja Daina Vītola, Liepājas rajona Kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Ingrīda Vize, Kalētu novadpētniece Gunta Ziemele, Bārtas Novadpētniecības muzeja vadītāja Dina Kundziņa, Dunikas muzeja vadītāja Ausma Padalka, Nīcas Tūrisma informācijas centra vadītāja Dace Vecbaštika.

Projektu par dižakmeņu un kultūrvēsturisko akmeņu pētniecību Liepājas rajonā atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds, Valsts kultūrkapitāla fonds un Liepājas Rajona padome.


Bioloģisko lauksaimnieku pulks draud sarukt
Pēteris Jaunzems

Līdz šim valsts atbalsts bioloģiskajiem lauksaimniekiem bija tāds, ka spēja sekmēt videi draudzīgas saimniekošanas attīstību. Taču jau nākamgad spēkā stāsies kārtība, kad naudu varēs saņemt tikai tās saimniecības, kuru īpašnieki spēs pierādīt ieņēmumus par izaudzēto produkciju. Saprotot, ka šādu prasību ievērot tiem nebūs pa spēkam, zemnieki plāno atsacīties no bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas paņēmiena.

Aizvadītajā nedēļā Zemkopības ministrijas valsts sekretāres vietniece lauksaimniecības lietās Rigonda Lerhe informējusi žurnālistus, ka kopš 2004.gada bioloģiski orientēto zemnieku un piemājas saimniecību skaits Latvijā palielinājies aptuveni četras reizes. Pieaugusi arī to kopējā aprūpētās zemes platība, kas tagad sasniedz 150 tūkstošus hektāru. Pavisam mūsu valstī ekoloģiski drošu produkciju ražo 4100 videi draudzīgu saimniekotāju.

Šis process sekmējis arī pārstrādes uzņēmumu attīstību. Pašlaik valstī bioloģiskās lauksaimniecības produktus pārstrādā trīsdesmit uzņēmumu, kas ir desmit reižu vairāk, nekā bija 2003.gadā. Tomēr šīs pozitīvās tendences nav spējušas nodrošināt pieaugošo pieprasījumu pēc veselībai drošas pārtikas produkcijas. To joprojām pie mums ieved no ārvalstīm. Piemēram, veikala "Latvijas ekoprodukts" apgrozījums esot dubultojies, taču tas tiekot nodrošināts, pateicoties ievestām precēm. Tā no Vācijas veikals saņemot bioloģiskos augļu batoniņus. Ievestas tiekot arī olas, jo vietējiem audzētājiem izvirzītās prasības esot pārāk sarežģītas.

Turklāt izskatās, ka tuvākajā nākotnē situācija šajā lauksaimniekošanas sektorā neuzlabosies. Kā uzsvērusi R.Lerhe, jau nākamgad kultūraugu audzētājiem un bioloģisko produktu pārstrādātājiem būs jārēķinās ar īpašām atbalsta likmēm. Tā par augļu kokiem maksās 294 latus, ja ienākumi par produkciju no viena hektāra sasniegs 2000 latu. Savukārt par kartupeļiem varēs saņemt 223 latus, ja ienākumi no viena hektāra nebūs mazāki par 1000 latiem. Dārzeņu audzētāji varēs saņemt 251 latu subsīdiju, taču ar nosacījumu, ja no hektāra būs realizējuši produkciju par 1000 latiem. Savi nosacījumi ir arī laukaugu ražotājiem, ganību apsaimniekotājiem, nektāraugu audzētājiem, gaļas lopkopējiem, citiem zemniekiem.

Bet ražotāji uzskata, ka izvirzītās robežlīnijas viņiem nav sasniedzamas. Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas prezidente Dzidra Kreišmane prognozē, ka zemnieki, bet jo īpaši gados vecāki cilvēki, tuvākajā laikā videi draudzīgai saimniekošanai pagriezīs muguru. Līdz ar to jau nākamgad bioloģisko saimniecību skaits strauji sarukšot. Viņas apgalvojumu apstiprināja arī Liepājas bioloģisko lauksaimnieku biedrības vadītāja Ināra Jansone – izvirzītās prasības neesot pamatotas ar ekonomiskiem apsvērumiem un tādēļ viņai liekoties bezjēdzīgas. Zemnieki pie vislabākās gribas nespējot tās izpildīt. Un ne jau tāpēc, ka viņi neprastu vai nevēlētos saražot produkciju, bet tādēļ, ka iedzīvotāju pirktspēja ir ļoti zema.

Skaidri redzot, kādi ir apstākļi, I.Jansones zemnieku saimniecība "Kūdrāji" jau tagad nav atjaunojusi līgumu, atsacījusies no valsts atbalsta un tagad cenšoties saimniekot patstāvīgi. "Viegli tas nav, bet tā ir drošāk," sacīja lauksaimniece. Viņa audzējot dažādus dārzeņus, un saimniecībā katrai no kultūrām izraudzīts šiem augiem pats piemērotākais zemes gabaliņš. Dārzeņu kopējā platība ir pat lielāka par vienu hektāru, taču subsīdijas nav iespējams saņemt, jo neesot izpildīta birokrātiskā prasība, lai šie dārzeņi augtu vienā laukā. Šis esot tikai viens no piemēriem, kas liecina, cik nesaskanīgas ar ražošanas vajadzībām ir tai izvirzītās shēmas.