Kurzemes Vārds

15:07 Trešdiena, 16. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Apskats

Krīzes aizmetņu ietekme politikā
Edgars Lūsēns

Lai arī par draudīgu dēvētais rudens vēl tikai nāk, pašmāju politikā krīzes priekšnojautas jau pašlaik liek krustot zobenus politikā, un paredzams, ka mēneša otrā puse būs dažādu attiecību saasinājumiem vēl bagātāka nekā pirmā.

Kod kurā pirkstā gribi

visi sāp, vēsta tautas paruna, un, lai arī var pieļaut, ka valdībai un tās vadītājam patlaban uz folkloras pusi prāts nemaz nenesas, tomēr minētās izjūtas varētu būt īstās, runājot par nākamā gada valsts budžeta veidošanu, kur taupības režīmu nākas ieslēgt visbrangākajā režīmā. Tīri cilvēciski ir labi saprotamas valsts pārvaldes un ministriju vēlmes cīnīties par savām pozīcijām, it īpaši, ja pēdējos gados iztikšana bijusi vaļīgu trekno gadu režīmā, tomēr bez taupības pasākumiem neiztikt, lai kādus šķēpus trītu arodbiedrības un lai cik rafinētas viltības pozīciju nosargāšanā izmantotu ierēdniecība. Jo Latvijas ekonomisko situāciju vērtējošie eksperti, ja vien viedokļi nav raduši draudzēties ar oranžās krāsas pūderi, ir vienisprātis, ka turīgo gadu eiforijā resursi tikuši tērēti, nedomājot par to, ka dāsnās dienas nomainīs ne tik gaišs periods. Tāpēc arī bedre sanākusi tik dziļa, ka visnotaļ pārliecinoši krīzē apsteidzam igauņus, par lietuviešiem, kas tēriņos bijuši pieticīgāki un tāpēc tagad daudz neraud, nemaz nerunājot.

Ekonomisti arīdzan piedāvā dažādus variantus krīzes iespējami ātrai pārvarēšanai, bet skaidrs, ka valdības un politiķu pamatizšķiršanās tagad ir starp diviem dzirnakmeņiem, proti, ekonomisko kritums un iedzīvotāju slīgšana nabadzībā vai arī valsts budžeta pieņemšana ar deficītu. Teorētiski pastāv trešā iespēja – lata devalvēšana, bet praktiski, gribas domāt, tāda netiek izskatīta. Katrā ziņā Latvijas bankas vadība šādu iespēju ir noliegusi un arī premjers to nav piesaucis kā versiju, vien dusmu brīdī minējis kā spekulāciju, lai atgaiņātos no arodbiedrības pārāk agresīviem manevriem.

Skaidrs, ka, apskatot divas reālākās versijas, paņemt tikai un vienīgi vienu no tām nav iespējams, un tieši izmanevrēt starp abām ir valdības galvenais uzdevums. Naivākais būtu pašlaik skatīties un priecāties par aizvadītās nedēļas šķietami gaišāko vēsti – inflācijas samazināšanos, jo, pirmkārt, jau pats samazinājums ir gaužām smieklīgs un priecāties par inflāciju, kas ir virs 15 procentiem būtu vai nu dumjība, vai cinisms. Otrkārt, noteikti jāņem vērā, ka šis samazinājums augustā uz augļu un dārzeņu rēķina ir tikpat tradicionāls, kā tam sekojošs pieaugums vēlākā rudenī, kas šoreiz turklāt droši vien iegūs paātrinājumu uz siltumenerģijas tarifu pieauguma rēķina. Tiesa, nopietnās sarunās arī inflācijas minimālās samazinājuma tendences kā stingrs arguments skan retāk. Toties diezgan droši var paredzēt, ka kaujas par algu iesaldēšanu starp arodbiedrībām un valdību turpināsies.

Pagaidām grūti pateikt, vai šai sacensībai draud arī valdības stabilitātes apdraudējums vai tā ir vienkārši taktiskā cīņa. No malas izskatās, ka Godmanis patiešām no sirds pilda tās krīzes premjera funkcijas, kuru dēļ valdošā koalīcija viņu izvirzīja šajā postenī, jo premjers neļaujas panikai un rūpju pilnais vaigs liek noticēt, ka situācija ir nopietna. Neizskatās arī, ka aizkulisēs nopietni rokas berzētu kāds potenciālais kamikadze, kas varētu izveidot labāku un efektīvi strādājošu valdību. Kā Lielais Neuzminami Nezināmais paliek Zaļo zemnieku savienība, kas vienīgā devusi aizplīvurotus mājienus, ka iespējama cita valdība. Taču, lai arī zaļie zemnieki ir nozīmīgi spēlētāji šajā valdības koalīcijā, diezin vai viņi patiešām spētu un gribētu uzņemties atbildību, kas tādā gadījumā tiem draudētu. Jābilst gan, ka šā politiskā spēka sakarā nekad nevar zināt, cik šās partijas spice ir paši sev saimnieki un cik liels ietekmes svars tajā ir Ventspils mēram Aivaram Lembergam, kurš ir tiesas procesa gaidās, bet tomēr, kā izskatās, visnotaļ vēlētos atgriezties pie politisko procesu ietekmēšanas.

Taču, lai kādi būtu politiskie manevri valdības un budžeta sakarā, skaidrs, ka nevienam lēmumam neizdosies izvairīties no reakcijas sabiedrībā, kas patlaban izteikti skeptiski vērtē valdošās koalīcijas darbību. Jāteic gan, ka paši politiķi un viņiem padotie ļaudis nebeidz rūpēties par to, lai viņu uzticības reitingi būtu stabili draņķīgi, jo faktiski ik pārdienas sabiedrībai lemts uzzināt, ka pat ekonomiskās krīzes saasinājuma laikos tiek pirktas dārgas mēbeles vai maksātas labas prēmijas, un tas viss papildināts ar tādu absurdu kā privātu struktūru algošanu ierēdņu darba pienākumu veikšanai. Papildinājumā ar skeptiskajām gaidāmās ziemas prognozēm nepārsteidz, ka ar katru nedēļu skaļākas kļūst runas par otrās emigrācijas vilni, kas saistībā ar drīzajām ekonomiskajām pārmaiņām eventuāli gaidāms – šoreiz Skandināvijas un Spānijas virzienā. Vai Latvijas ekonomika spētu izturēt vēl pārdesmit tūkstošu darba roku aizbraukšanu, to prognozēt grūti, bet, ja vien nenonāktos kārt zobus trūkuma vadzī, būtu ironiski sadomazohistiska interese tomēr uzzināt, kura ir tā robeža, kad pat valsts struktūru augstākajiem ešaloniem nāktos saprast: ekonomiskā krīze – tā ir vārdkopa, kas attiecas ne tikai uz tiem, par kuriem šās augšas lemj.

Rotaļas Austrumeiropas ietvaros

Ja vien Tuvajos vai Vidējos Austrumos netiks sakurta kāda asinspirts, ja Ziemeļkoreja vai kāds no pasaules demokrātijai naidīgiem režīmiem neizmetīs šokējošu izaicinājuma cimdu Rietumu demokrātijai, tad, visticamāk, arī septembra otrajā pusē starptautiskajā diplomātiskajā arēnā dominēs sacensība par ietekmi Austrumeiropā, kas kopš augusta sākuma iedegusies ar iespaidīgu sparu. Pēc Krievijas iebrukuma Gruzijā kļuva skaidrs, ka Maskava sajutusi uz enerģētiskiem resursiem balstītās pasaules ekonomiskās ietekmes iegūšanas garšu un nepārprotami lika saprast Rietumiem, ka Austrumeiropu vai vismaz bijušo PSRS teritoriju tā uzskata par to vietu, kur no savas ietekmes atteikties negrasās, lai kāds būtu šajā reģionā izvēlēto patstāvīgo valstu pašu izvēlētais attīstības ceļš. Krievija neslēpa neapmierinātību ar NATO un ASV aktivitātēm Čehijā un Polijā, bet nodemonstrēja pasaulei, ka ir gatava likt runāt ieročiem, ja tai nepatiks lietu kārtība kaimiņvalstīs, kā tas bija Gruzijas gadījumā. Skaidrs, ka šāds situācija pavērsiens lika saspringt visiem Krievijas kaimiņiem, un ne jau velti, piemēram, Latvijā pagājušās nedēļas laikā NATO augstākā amatpersona pauda paziņojumu, ka Ziemeļatlantijas alianse gatava rīkoties pēc šās organizācijas likumos rakstītā, kas paredz tās dalībvalstu aizstāvēšanu. Precīzāku mājienu austrumu virzienā grūti iedomāties, taču tas nenozīmē, ka Austrumeiropa vairs nebūs politisko un ekonomisko sadursmju objekts lielvaru sacensībā. Spilgtākais piemērs ir Ukraina, kurā par ietekmi cīnās tiklab Krievija, kā Rietumi. Aizvadītajā nedēļā Kijeva nesagaidīja kāroto aicinājumu par pievienošanās deklarāciju Eiropas Savienībai, un kuluāros virmo versija, ka iemesls šai Rietumu atturībai ir Ukrainas demokrātisko spēku strīdiņi. Teorētiski tie var izaugt līdz ārkārtas vēlēšanām Ukrainā, un ne jau velti šās valsts oranžajiem savu skolotāja pirkstu pakratījušas pat ASV. Tāpēc droši var prognozēt, ka Austrumeiropa ir un būs aktuāls interešu sadursmju objekts, un joprojām atliek cerēt, ka šajā sacensībā dominējošie tomēr būs diplomātiskie, nevis spēka pozīcijās stiprinātie argumenti.

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
X Emocionāla spēkošanās par nākamā gada budžetu starp politiķiem, valdību un arodbiedrībām.
X NATO ģenerālsekretārs Rīgā paziņo, ka nepieciešamības gadījumā aizstāvēs Baltijas valstis.
X Valsts mēroga talka kā dāvana Latvijai.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Netiekot pie kārotā ANO vēstnieces posteņa, pieredzējusī politiķe Vaira Paegle kļuva par lielāko upuri Valsts prezidenta un Ārlietu ministrijas savstarpējā sacensībā.

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
X Krievijas un Rietumu spēkošanās par ietekmi Austrumeiropā
X Sāk lielāko un dārgāko eksperimentu fizikas vēsturē, lai noskaidrotu Visuma izcelsmi.
X Ziemeļkoreja turpina bruņošanos, liekot starptautiskajai sabiedrībai aktualizēt jautājumu par sankcijām pret šādu patvaļu.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Venecuēlas prezidents Ugo Čavess izraida ASV vēstnieku un draud apturēt naftas eksportu.