Kurzemes Vārds

13:47 Pirmdiena, 14. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Kad pienāks zemniekiem tie laiki...
Pēteris Jaunzems

Dienas jūtami sarāvušās čokurā, un naktis kļuvušas ne tikai dzestrākas, bet arī garākas. Kalendārs rāda septembra vidu. Kaut gan visu iznīcinošas salnas mūspusi vēl nav piemeklējušas, nekur tās nepaliks, jo rudens aizvien vairāk piesaka savas tiesības. Sācies audzējuma novākšanas laiks, kad valda saspringta nevaļa. Zemes kopēji steidz ievākt ražu. Netaisnīgi būtu, ja kāds sūdzētos par vasaru. Tā bijusi pietiekami dāsna. Raža gan graudaugiem, gan kartupeļiem, gan citiem dārzeņiem un augļu kokiem padevusies branga. Tomēr nopietni sarežģījumi radušies ar novākšanu. Pārāk bieži mūspusē uzrasina lietus. Ja nelīst vienā pagastā, tas notiek citā. Pagājušajā piektdienā saulīte rīta pusē lutināja liepājniekus, bet tumši mākoņi klājās pār kazdandznieku galvām. Kombaini tādos apstākļos strādāt nevar, bet labība druvās aizvien neglābjamāk aizaug ar nezālēm, un vārpās sadīgst graudi...

Tādēļ aina laukos ir bēdīga. Kaut arī lietavu daudzums, kas gāžas pār zemi, nav tik iznīcinošs, ar kādu nācās spēkoties pērn, darba soli šoruden nospiedošāku ir vērsusi ražošanas resursu pārmērīgā sadārdzināšanās. Minerālais mēslojums tagad maksā gandrīz divreiz vairāk nekā pirms gada, arī dīzeļdegviela un elektroenerģija nav kļuvusi ne par santīmu lētāka. Tomēr produkcijas iepirkuma cenas saglabājušās iepriekšējo gadu līmenī vai pat pazeminājušās. Līdz ar to strādāt kļuvis smagi, bet naudu attīstībai nopelnīt gandrīz neiespējami. Zemniekam, pirms viņš lej dīzeļdegvielu traktora tvertnē, ir nopietni jāpadomā, darīt to, vai vispār atteikties no ziemāju sējas. Dažs labs pat nebrauc vairs kult nobriedušos, bet veldrē sakritušos miežus, ja redz, ka vairums vārpu aplūzušas. Tas ir briesmīgi, ja novākt labību ir kļuvis par dārgu.

Nezinātājs, iespējams, sacīs, ka laukos nekad nav klājies viegli. Un arī tā būs taisnība. Tomēr jāsaprot, ka tik nospiedoši apstākļi, kādi ir šobrīd, vēl nekad pēc Atmodas nav piedzīvoti. Nupat runa vairs nav par cukurbietēm vai par kādu citu atsevišķu lauksaimniecības sektoru, bet gan par sastrēgumu visā tautsaimniecības nozarē kopumā. Raksturojot situāciju, Lauku konsultāciju biroja vadītājs Jānis Briedis teica, ka pašlaik vairs ne tikai piena ražotāji, bet arī augkopēji, arī cūku un gaļas liellopu audzētāji, nevar būt par savu nākotni droši. Faktiski nav neviena virziena, kurā lauku ļaudis nejustos apdraudēti, jo arī bioloģiskie lauksaimnieki nesaskata perspektīvu.

Redzot, ka joku vairs nav, šajās dienās nopietnu trauksmi cēlusi Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, kas atzinusi, ka ekonomiskās grūtības, kas nomāc lauku attīstību, nav tik daudz nelabvēlīga laika, cik tieši nevienlīdzīgu saimniekošanas apstākļu radītas. Ja valdība iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu laikā pirms 2003.gada aprīļa neizcīnīja lauksaimniekiem labvēlīgus nosacījumus, tad tagad tās pienākums ir vismaz maksāt zemniekiem, ievērojot Latvijas likumdošanā noteiktos subsīdiju apjomus – tā uzskata šīs padomes priekšsēdētājs Armands Krauze. Tādēļ padome pieprasījusi valdībai ievērot likuma prasības un nodrošināt, lai lauksaimniecības attīstībai atvēlētais valsts subsīdiju līmenis 2009.gadā nebūtu zemāks par 2,5 procentiem no valsts budžeta apjoma.