Kurzemes Vārds

14:38 Otrdiena, 10. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Apzīmogots uz mūžu?
Daina Meistere

Televīzijas šovā, kurā jaunas meitenes sacenšas par Latvijas princeses godu, otrajā raidījumā no spēles izmeta dalībnieci, viņas neiederēšanos raksturojot ar to, ka jauniete ir no bērnu nama un tāpēc nemākot veidot attiecības ar cilvēkiem. Katrā ziņā tāds arguments izraisa pretreakciju un nepatiku pret raidījuma veidotājiem jau ar to vien, ka demokrātiskā sabiedrībā nekādi nedrīkst šķirot cilvēkus ne pēc rases piederības, ne pēc izcelšanās, ne dzīvesvietas.

Briesmīgi apzināties, ka netiekam vaļā no cilvēku šķirošanas, kā tas bija vēl pagājušajā gadsimtā, piemēram: tas ir proletārietis un tas – buržuju pēctecis. Jā, protams, liela nozīme veiksmei vai neveiksmei cilvēka turpmākajā dzīvē ir viņa ģimenei. Ģimenei, kura spēj dot pirmo atspēriena punktu tālākajam ceļam, kura spēj iedrošināt, nomierināt, sapurināt un, galvenais, atbalstīt. Ģimenei kā patvērumam, kad neiet un neveicas. Ja tā visa trūkst, tad augošajam bērnam ir daudz grūtāk jācīnās par savu vietu un palikšanu. Kas to nespēj, tas nogrimst.

Taču ne jau izcelšanās ir rādītājs, tāpat bērnu nams bieži izrādās patvērums, glābiņš, vieta, no kuras iet tālāk. Un mums ir gan talantīgi mākslinieki, gan sportisti, olimpieši, kuri ar mīļumu atceras savas mājas – bērnu namu. Tāpēc vēl jo uzslavējamāki ir tie, kuri paši izlauž savu veiksmes ceļu. Jo vienam būt ir daudz grūtāk.

Vēl mēdz teikt, ka meitenes un zēni, kuri auguši bez tēta un mammas gādības, paši nespējot būt labi vecāki. Atkal zīmogs, atkal klišeja. Spēj gan. Apprecas, mitinās savā nebūt ne greznajā, kā bārenim ierādītajā dzīvesvietā, mīlot audzina savu atvasīti. Tā nav izdoma, tie ir konkrēti cilvēki, ar kuriem nācies sastapties.

Tāpat vēl viena klišeja, ar kuru sastopas zēni un meitenes, kuri aug kuplā saimē. Viņiem bieži saka: ak, tu no daudzbērnu ģimenes, tad jau nekas labs nebūs. Tam bērnam, ko kāds iedomājies apzīmogot ar neveiksminieka spiedogu, tikt atzinības kalnā līdz ar to ir divtik grūti. Veltīgi stāstīt, ka par vecāku grēkiem (ja tie vieglprātīgi, ja tie aizrāvušies ar alkoholu, ja aizmirsuši par saviem pienākumiem) bērnam nav jāatbild.

Nesen pēc publikācijas par jaunā mācību gada aktualitātēm atsauksmēs bija minēts, ka skolotāji mēdzot šķirot savus audzēkņus pēc vecāku rocības un stāvokļa sabiedrībā. Un, ja reiz esi atzīts par divnieku karali, tad vari censties, cik gribi, mācīties, cik spēj, labu vērtējumu nenopelnīsi. Starp citu, daudz pārmetumu veltīts sporta skolotājiem. Par to pazemojumiem ārējā izskata dēļ: ka par resnu, par tievu, par neveiklu. Un ka to visu dzird pārējie klasesbiedri, kuri tad vēl bez uzmanības neatstāj to, ka sporta kurpes nāk no humpalām vai kreklam nav firmas zīmes. Bet ko var gaidīt no bērniem, ja reiz izsmieklu sākuši pieaugušie, un ne tikai tie, kas ir līdzās, bet pat tie, kas konstruē Latvijas mēroga veiksminiekus televīzijas ekrānā.