Kurzemes Vārds

06:15 Trešdiena, 13. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Satikšanās literatūrā

Dzeja – izrunāta, izdziedāta, uzzīmēta
Daina Meistere
Inita Gūtmane

Dzejas dienas aizvadītas. Palikuši iespaidi, pārdomas, mirkļu iespaidā tapušie dzejoļi, arī tieši svētku dienās klajā nākušās grāmatas.

Uzziņai
Dzejas dienas Latvijā sākās 1965.gadā, atzīmējot mūsu lielā dzejnieka Jāņa Raiņa simto dzimšanas dienu.
No 1965.gada tās notiek arī Liepājā, sākumā tās rīkoja pilsētas Kultūras pārvalde.
No 1991.gada pēc savas iniciatīvas tās rīko Centrālā zinātniskā bibliotēka, pēdējos gados piesaistot atjaunoto Rakstnieku savienības Liepājas nodaļu.
Atklāšanā ir braukts ar laivām pa kanālu, dzeja skanējusi tramvajā, jau trešo gadu pēc kārtas – uz Jūras spēku kuģiem.
Iesaistīti ar citu mūzu kalpi – aktieri, mūziķi, vizuālās mākslas pārstāvji.
Tradīcija – dzejas stunda skolā.
2007.gadā izveidots Dzejas dienu karogs, uz kura parakstās dalībnieki.

Pluss – ieskats teorijā

"Dzejas dienas, manuprāt, ir dzīvot un pastāvēt spējīgs notikums. Tie ir svētki, kas reizi gadā ļauj sastapties dzejniekam un viņa lasītājam aci pret aci, gūstot jaunas emocijas un jaunus priekšstatus. Tāpēc, meklējot jaunus ceļus un jaunas iespējas, tās noteikti pastāvēs vēl ilgu laiku," uzskata Liepājas Universitātes Literatūras katedras lektore filoloģijas maģistre Sandra Okuņeva. Un jau ceturto gadu Liepājas Dzejas dienu norisēm ir vēl viena nianse, kādas nav citur Latvijā. Tie ir literārie semināri "Autors, teksts, lasītājs".

Dzejas dienu dalībnieki nenoliedz, ka galvenais šajā laikā, protams, ir poēzijas skanējums, ka viss notiekošais ir domāts, lai satiktos dzejdari savā starpā jeb, kā teica viena no dzejniecēm: "Tie ir svētki mums, kas raksta, un cilvēkiem, kuri vēlas vaigā skatīt tos, kas lasījuši viņu uzrakstīto." Bet literārie semināri piesaista kā autorus, tā cita veida auditoriju, kuras vidū ir gan studenti, gan universitātes mācībspēki, gan skolotāji. Semināra idejas autore ir Aina Krauče, un sadarbībā ar universitātes Humanitārās fakultātes mācībspēkiem ir izdevies panākt, ka lektoru starpā ir kā paši rakstnieki – šogad tie bija arī viesi no Rīgas Andris Akmentiņš un Ingmāra Balode, tā literatūras skolotāji, literatūras pētnieki un mūsu literāti. "Mums, tiem, kas raksta, arī savu reizi ir nepieciešams ieskatīties literatūras teorijā, un šo iespēju dod seminārs un lekcijas," sacījuši pilsētas rakstnieki.

"Dzejas dienas ir mūsu kultūras mantojums, tā ir tradīcija, kas palikusi, saglabājusies un ir stipra," uzsvēra viens no šo literāro svētku dalībniekiem, pilsētas Latviešu valodas un literatūras skolotāju metodiskās apvienības vadītājs un dzejnieks Normunds Dzintars. Par interesantu viņš uzskata iespēju citādā, neierastā atmosfērā satikties ar spalvas brāļiem, kā tas, piemēram, bija uz kuģa "Viesturs", kur savējo vidū varēja izbaudīt uzrakstītā vārda skanējumu.

Sava veida trīspusējs guvums ir arī dzejas stundas klasē. Skolotājiem tā ir iespēja ļaut audzēkņiem saprast, ka grāmatā iespiesto vārdu rada dzīvs cilvēks, bērniem – sarunāties un uzdot jautājumus, dzejniekam – uzklausīt auditoriju.

"Es pirms dzejas stundas biju pamatīgi nobijusies, bet mani klausītāji ar savu sirsnību mani nomierināja," priecājās jaunā autore Agnese Matisone. Viņa atzina, ka saruna ar Vakara un maiņu vidusskolas audzēkņiem veidojusies ieinteresēti.

Ar dzeju vien jaunos neieinteresēs

Lielākā daļa jauniešu, kurus "Kurzemes Vārds" uzrunāja Dzejas dienu laikā, atzina: ja nebūtu skolotāju, kas mudinātu apmeklēt Dzejas dienu sarīkojumus, ja viņiem pēc tam neliktu dzirdēto uzlikt uz papīra domrakstos vai arī par redzēto paust savu viedokli, vērtējumu klases priekšā, visticamāk, viņi uz šādiem pasākumiem neietu, bet tā vietā darītu ko citu. Skolēni sacīja, ka kaut ko par Dzejas dienām dzirdējuši, šur tur bija pamanījuši afišas, bet, ja pedagogi nebūtu konkrēti pateikuši laiku un vietu, uz kurieni doties, viņi to nezinātu, nebūtu pievērsuši tam uzmanību.

Par to, ka daļa jaunu cilvēku tiešām bija ieradusies, skolotāju mudināta, varēja pārliecināties "Zirgpastā" notikušajā sarīkojumā "Padod tālāk!". Tur vairākiem skolēniem rokā bija blociņi, kuros to īpašnieki pierakstīja kādu dzejas rindu vai asprātīgu domu, ko pauda dzejnieki Ingmāra Balode un Andris Akmentiņš. Kāds no atnākušajiem skolēniem cītīgi klausījās, kāds skatījās apkārt, par interesantāku atzīstot citu sanākušo nopētīšanu. Paretam arī no jauniešu puses izskanēja kāda asprātīga frāze, kura bija veltīta klasesbiedriem un apliecināja, ka pasākuma viesu stāstītais kādam nešķiet saistošs. Un liecināja – daudziem jauniešiem vēl jāmācās klausīties un izprast dzeju.

Liepājā notikušos Dzejas dienu pasākumus apmeklēja ne tikai liepājnieki, bet arī rajona iedzīvotāji. Piemēram, uz sarīkojumu "Padod tālāk!" bija pulcējies liels skaits Vaiņodes vidusskolas skolēnu. Viena no vaiņodniecēm bija 9.klases skolniece Edīte Laugale. "Dažreiz arī pati uzrakstu kādu dzejoli," pastāstīja Edīte, kura Dzejas dienu pasākumu apmeklēja pirmo reizi. Arī viņa bija ieradusies, savas skolotājas Aijas Grēberes rosināta.

Edīte, tāpat kā citi uzrunātie jaunieši, vēlētos, lai Dzejas dienu pasākumos skanētu ne tikai dzeja, kas visai ātri var nogurdināt. "Dzejas sarīkojumos es gribētu redzēt ko jaunu, interesantu, lai būtu dažādība un neskanētu tikai dzejas klasika. Lai dzeju, piemēram, papildinātu mūzika, teātris," sacīja Liepājas vakarskolas 10.klases audzēkne Kristīne Lagzdiņa. Kristīne stāstīja, ka viņa pati dažreiz palasot dzeju, bet mūsdienās jaunieši lielākoties par dzeju neinteresējoties, viņus ir grūti pamudināt arī apmeklēt dzejas pasākumus. Tam piekrita arī viņas draudzene Monta Danenbergsone. Jaunietes atzina, ka arī viņas skolotāja mudinājusi apmeklēt šo pasākumu, bet, ja pašām par to intereses nebūtu, viņas šeit neatrastos. Draudzenes jau otro gadu apmeklēja Dzejas dienu sarīkojumus un, visticamāk, to darīs arī citu gadu.

Lai būtu interesanti. Lai skanētu mūzika. Lai darbotos aktieri. Lai viens cilvēks ilgi nelasītu dzeju. Lai dzejnieks nebubinātu zem deguna, it kā lasītu tikai pats sev. Lai pati dzejas sarīkojuma telpa būtu interesanta. Lai valdītu īpaša, piemēram, romantiska, intīma, nepiespiesta gaisotne. Lai sarīkojumu apmeklētu daudzi vienaudži. Lai neskanētu garas uzrunas. Tās ir tikai dažas no jauniešu izteiktajām vēlmēm, kādam būtu jābūt dzejas sarīkojumam, lai tas pulcētu jaunus cilvēkus un lai tie, kas pirmo reizi apmeklē šāda veida sarīkojumu, gribētu uz to doties arī nākamajā gadā un līdzi aicinātu arī draugus.

Jāsaka, ka ar katru gadu Dzejas dienu sarīkojumi, kuri domāti jaunākās paaudzes auditorijai, kļūst interesantāki. Arvien kuplāk apmeklēti ir "Nakts dzejas" pasākumi Liepājas Universitātē, kuros savu dzeju lasa jaunie dzejnieki un kurus muzikāli papildina studentu teātra "Rikošets" dziedājums. Arī pasākums "Padod tālāk!" vērtējams ar plusa zīmi, jo tajā bija īstenotas vairākas lietas, kas saista jauniešus:dzeja mijās ar Gvido Zālīša un Jura Liepiņa piedāvāto ģitāras mūziku, kā arī ar Mārtiņa Feldmaņa sarūpējām gaismas un skaņas spēlēm. Un pats sarīkojums norisinājās neierastā vietā – "Zirgpastā", A.Pumpura ielas 7.mājas pagalmā.

Īpašais lasītājs

Dzejas dienu neatņemama sastāvdaļa ir bērniem veltītie sarīkojumi. Gadu gaitā ir bijuši dažādi meklējumi. Sākot ar to, ka kopīgā gājienā bērni un dzejnieki devušies pa Peldu ielu līdz koncertestrādei "Pūt, vējiņi!", turpinot ar vērienīgiem literāri muzikāliem uzvedumiem. Šoruden pašam mazākajam dzejas lasītājam bija dota iespēja izlasīto uzzīmēt un izspēlēt. Jo galvenais ir – ļaut bērnam pašam darboties līdzi, iesaistīt viņu darbībā. Kaut vai rokas vicinot vai kādu piedziedājumu līdzi skandējot. Arī zīmējumu darināšana ir labs veids, kā ieinteresēt un ļaut izjust uzrakstīto dzejoli. Šoreiz bērniem bibliotēkā "Vecliepājas rūķis" bija pat jaunrades darbnīcas sarīkotas, kurās viņi gan zīmēja, gan izspēlēja Pētera Brūvera dzeju, un atsaucības no mazo lasītāju puses netrūka.