Kurzemes Vārds

08:58 Pirmdiena, 16. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

VII Starptautiskais Liepājas ērģeļmūzikas festivāls

Gospeļu prieks un ērģeļu svētku svinīgā izskaņa
Aija Engelmane
Indra Imbovica

Festivāla abi beigu koncerti bija īpaši kupli apmeklēti. Katrs savā veidā tie bija rosinoši un nelika vilties.

Gospeļu koris un enerģiskais britu ērģelnieks

No piektdienas vakara koncerta klausītāji devās mājās ar gaišām izjūtām. Tās viņiem sagādāja britu ērģelnieks Timotijs Houns un gospeļu koris Gunāra Kalniņa vadībā. Šis koris ir labi pazīstams Latvijā. Nepilnu četru gadu pastāvēšanas laikā tas daudz koncertējis, sadarbojies gan ar maestro Raimondu Paulu un Zigmaru Liepiņu, gan grupām "Cosmos" un "Prāta vētra".

Ar zināmu rezervi izturos pret spiričueliem – Amerikas melnādaino garīgajiem dziedājumiem, kuri, manuprāt, īsti neatbilst mūsu mentalitātei. Tāpēc arī koncertā diriģentam pilnībā neizdevās iesaistīt publiku mazai "vakara vingrošanai". Atsaucīgāki bija klausītāji balkonā, kur atradās koris. Taču kora muzicēšana Gunāra Kalniņa vadībā bija aizrautīga un izjusta. Gaumīgi bija arī aranžējumi pavadošajam ansamblim, kur īstajā vietā un laikā ieskanējās oboja vai flauta, vai stīgu instrumenti. Tā kā koncerts notika dienu pēc baisā un traģiskā 11.septembra notikuma atceres Ņujorkā, klausītāji ar klusuma brīdi godināja upuru piemiņu. Pēc tam skanošais "Pie Jēzus" no Endrjū Loida Vēbera "Rekviēma" savilka kamolu kaklā. Vēlāk diemžēl bija manāms spiričuelu vienveidīgais raksturs.

Ar līdz šim Liepājā neskanējušiem ērģeļdarbiem iepriecināja Solsberijas Sv.Martina baznīcas liturģijas un mūzikas vadītājs ērģelnieks Timotijs Houns. Viņš izteicis īpašu prieku par iespēju muzicēt ar Sv.Trīsvienības katedrāles izcilo instrumentu. Tas T.Hounam izdevās lieliski un apliecināja to, ka briti nebūt nav tik stīvi un nopietni, kā mums dažkārt šķiet. Izvēlētajiem skaņdarbiem pēc rakstura bija jāsaskan ar dziedātajiem spiričueliem. Hansa Rūdolfa Zimoneita darbā "Visu pasauli tu mums esi atstājis" dzirkstīja džeza ritmi un nāca prātā lieliskā vācu džeza ērģelniece Barbara Dennerleina kādā no iepriekšējiem festivāliem. Jauka humora caurvīta bija Dereka Buržuā "Serenāde". Izrādās, ka tā komponēta līgavai, bet, lai viņas solis baznīcā būtu interesantāks, tam ir jaukts taktsmērs. Pavisam negaidīts, bet iepazīšanas vērts bija afrikāņu profesionālās mūzikas tēva, nigērieša Felas Sovandes (1907–1987) ērģeļskaņdarbs par vēsturisko kauju pie Jērikas mūriem.

Pūšamie instrumenti baznīcā

Sestdien nobeiguma koncertā Austrijas vēstniecība piedāvāja izcilā ērģelnieka un diriģenta Martina Hāzelbeka koncertu. Viņa plašās darbības jomas Eiropā un Amerikā rada apbrīnu. Plašajā repertuārā no vissenākās līdz laikmetīgajai mūzika tieši M.Hāzelbekam veltīts ne viens vien skaņdarbs. Ērģelnieks ierakstījis vairāk nekā 50 solo albumu un veiksmīgi veidojusies viņa operdiriģenta karjera.

Arī šis meistars savu koncertu iesāka ar ērģeļmūzikas stūrakmeni, J.S.Baha populāro "Tokātu un fūgu Re minorā". Savukārt variācijas vai fantāzijas par Baha muzikālo uzvārdu – B, A, C, H (si bemol, la, do, si) sacerējuši neskaitāmi komponisti. Arī F.Lists – klavieru Paganīni. F.Lista komponētajā "Prelūdijā un fūgā" par BACH tēmu virmoja pasāžas un akordu kaskādes kā viņa klaviermūzikā. Četru skaņu īsais motīvs kā hameleons izvijās melodijā, svinīgi un dramatiski grandiozos akordos, līdz trilleriem kāju klaviatūrā. Meistars izvilināja no mūsu ērģelēm nedzirdētus skaņu savienojumus bez asistentu palīdzības.

Martina Hāzelbeka saspēle ar Liepājas Simfoniskā orķestra trim trompetistiem, trim trombonistiem un perkusionistu bija jauna lappuse festivāla repertuārā. Kaut gan metālpūšamo instrumentu izmantojums baznīcā nav nekas jauns. Jau renesanses meistars, Venēcijas komponists Džovanni Gabriēli ielaida trombonus baznīcā, lai mūzikai piešķirtu vairāk spožuma un spēka. Atšķirībā no Romas baznīcām Venēcijā valdīja brīvāks gars un fantāzija.

Franču komponista Luija Vjerna "Triumfālais maršs" Napoleona simtgadei bija kā varonīgo cīņu atbalss un triumfs. Arī Šarla Marijas Vidora un Marsela Diprē opusi bija līdzīgā raksturā. Mūsu vājo patriotisma jūtu dēļ šī mūzika varbūt neradīja īsto atbalsi un garīgu pacilātību, kā vēlējāmies. Taču tā bija jauna pieredze un jauns solis mazāk zināmas, efektīgas ērģeļmūzikas virzienā.

Reklamējiet savas ērģeles

VII Starptautiskais Liepājas ērģeļmūzikas festivāls izskanējis. Gan tie, kuri kaut kādā veidā bija atbalstījuši šos mūzikas svētkus, gan viesmākslinieki un pašmāju cilvēki ir gandarīti, ka tie bija labi organizēti. Šis festivāls paliks atmiņā ar to, ka pirmo reizi tika izdots un prezentēts mūzikas albums, ka ir arī Liepājas pilsētas ērģelnieka Lotara Džeriņa pirmais disks sadarbībā ar vokālo grupu "Putni". Turklāt tajā skan gan Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles, gan Rīgas Doma ērģeles.

Jāpiebilst, ka nobeiguma koncerts notika ar Austrijas vēstnieces Latvijā V.E.Hermīnes Popelleres gādību, kas deva iespēju uzaicināt tādu pasaules līmeņa ērģelnieku un diriģentu kā austrieti Martinu Hāzelbeku. Festivāla producents Gundars Venens piehbilda, ka Hāzelbeka kungs labdiena vietā spontāni iesaucies: "Vai tiešām es spēlēšu Liepājas vēsturiskās ērģeles?!" Austriešu ērģelnieks mudināja liepājniekus nopietni pievērsties Sv.Trīsvienības katedrāles unikālo ērģeļu reklamēšanai. "Pasaulē ir daudz profesionālu žurnālu, kas veltīti ērģeļbūves un ērģeļmūzikas jautājumiem. Jums vajadzētu sagatavot un iesniegt šiem izdevumiem profesionālus materiālus par savu instrumentu. Par tā vēsturi un stāvokli, par restaurācijas darbu sadarbības partneriem un, protams, koncertdarbību, festivālu," iesaka Martins Hāzelbeks.