Kurzemes Vārds

00:29 Sestdiena, 25. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Muzikālās kaislības simfoniskās sezonas atklāšanas koncertā

Aija Engelmane
Indra Imbovica

Liepājas Simfoniskā orķestra sezonas atklāšanas koncertā virmoja īsti itāliskas mūzikālas kaislības. Plūstošās, emocionāli atkailinātās melodijas, kuras tik ļoti raksturīgas itāļu komponistu – veristu (no itāļu vero – patiesība) mūzikai, pildīja zāli un klausītāju sirdis. Šie komponisti – R.Leonkavallo, Dž.Pučīni, P.Maskanji balstīja savas operas reālos dzīves notikumos, bieži izveidojot arī melodramatiskas situācijas.

Pieredzējuša operdiriģenta Pjera Džordža Morandi vadībā mūsu orķestris jutās droši, spēlēja aizrautīgi un atraisīti. Īpaši gribas izcelt Otorīno Respīgi svītu "Romas pīnijas", kas ir viens no trim komponista Romai veltītajiem orķestra opusiem. Izšķērdīgi bagātā orķestra instrumentu tembru buķetē atklājās šī savdabīgā siltzemju koka skaistums, spēks un neparastums. Būdams izcils kolorists, Otorīno Respīgi savā mūzikā savijis gan impresionisma, gan sava skolotāja N.Rimska–Korsakova orķestrācijas principus.

Sezonas laikā mūsu klausītāji netiek lutināti ar dziedātāju viesošanos, tāpēc īpaši atsaucīgi tika uzņemts tenors Džilberto Mafedzoni, kurš ikdienā saistīts ar slaveno Milānas opernamu "La Scala". Viņš savā programmā bija izvēlējies populāras ārijas no Džakomo Pučīni, Pjetro Maskanji, Rudžero Leonkavallo un Umberto Džordāno operā. No jauna pārdzīvojām Kavaradosi un Kalafa mīlas stāstus, Pinkertona un Turidu atvadas, Kanio smieklus caur asarām. Džilberto Mafedzoni interpretācijā tas viss izskanēja ar dramatisku spēku.

Klausoties opermūziku, kārtējo reizi uzmācās nostalģiskas atmiņas par vecajiem, labajiem laikiem un kādreizējās Liepājas operas darbību. Tad šeit pilnībā varēja baudīt gan "Tosku", gan "Madame Butterfly", gan "Pajaci", un jūtu, ka klausītāji būtu gatavi to darīt arī tagad. Taču tagadējā ekonomiskajā nabadzībā nevar pat sapņot par to, atliek tikai īslaicīgi projekti. Starp citu, Liepājas Tautas konservatorijas vokālo klasi 20.gadu beigās vadīja maestro Frančesko Losako no Itālijas. Jaunie vokālisti aktīvi tika iesaistīti Liepājas operas izrādēs.

Abi itāliešu mākslinieki Latvijā bija pirmo reizi, nemaz nerunājot par Liepāju. "Satiekoties mēģinājumā ar Liepājas Simfonisko orķestri, atzīšos, tas man bija pārsteigums," pirmos iespaidus atklāj diriģents Pjers Džordžo Morandi. "Orķestris spēlē lieliski. Man, domāju arī jūsu mūziķiem, svarīgi bija savstarpējais kontakts un abpusējā sapratne, kas izveidojās mūsu starpā. Ziniet, tādam fīlingam ir liela nozīme. Mums bija nedaudz jāpiestrādā pie itāliskā piesitiena, jo itāliešu mūzikai ir sava specifika, savs nervs. Manuprāt, koncerti gan Rīgā, gan Liepājā noritēja lieliski. Es dodos prom ar vislabākajiem iespaidiem," atvadoties sacīja maestro.

Itāliešu tenors Džilberto Mafedzoni savukārt turpināja: "Šeit ir lieliska publika. Nekā no piesauktās ziemeļnieciskās atturības. Jā, iesākumā gan ir tāda piesardzība. Bet tā gan liecina, ka klausītāji ir zinoši, mūziku izprotoši. To var just. Neliegšos, ka mani iepriecināja sirsnīgie aplausi. Paldies!"

Savu viedokli par atklāšanas koncertu Liepājas teātrī izsaka arī ārsts Ivars Krastiņš: "Liepājas Simfoniskais orķestris jauno sezonu atklāja ar dzirkstoši vasarīgu itāļu mūzikas programmu. Liepājas orķestri diriģēja Pjērs Džordžo Morandi, prasmīgi vadot mūziķus ar itālieša stereotipam ne visai atbilstošiem atturīgiem, izsmalcinātiem žestiem. Maestro vadībā orķestris atklājās kā ļoti cienījama līmeņa ansamblis ar pārsteidzoši labu sadarbību un skaņu. Pat latviešu simfonisko orķestru tradicionālā kaite – stīgas pašas par sevi, pūtēji paši par sevi – nebija dzirdama, gluži otrādi, orķestris spēlēja kā vienots veselums. Pāris neprecizitāšu nespēja sabojāt labo iespaidu, vienīgi koncerta sākumā atskaņotās Pučīni "Simfoniskās prelūdijas" laikā brīžiem šķita, ka orķestris mazliet atgādina skolas klasi, kas par visu varu grib izpatikt skolmeistaram, proti, diriģentam. Īpatnēji matēto vijoļu skaņas tembru acīmredzot var izskaidrot ar teātra akustikas īpatnībām.

Operu ārijas dziedāja Milānas operas "La Scala" kora tenors Džilberto Mafedzoni. Lai gan pateicoties tam, arī tāds koncerta apmeklētājs, kas nav pārāk lielos draugos ar operu, varēja pie sevis lepni teikt: "Jā, šo gabalu es esmu dzirdējis", šāda pieeja nav gluži bez riska, jo ātri vien atmiņā ataust gan mūsu pašu, gan citzemju tenori, izpildot tās pašas ārijas. Klausoties "Nessun dorma", nez kāpēc bija jādomā par Ingu Pētersonu. Neiedziļinoties sīkumos, sinjora Mafedzoni visnotaļ atzīstamais dziedājums vedināja uz divu veidu pārdomām. Pirmkārt, ko ar pieticīgu balss materiālu var izdarīt labs vokālais pedagogs. Un, otrkārt, cik daudz mums Latvijā ir ļoti labu dziedātāju. Pie reizes jāpiezīmē, ka koncerta programmā minētā Leonkavallo opera "Komedianti" nav vis nesen atrasts, līdz šim nezināms Leonkavallo darbs, bet tā pati opera "Pajaci", no kuras nāk slavenā ārija "Vesti la giubba", ko latviski vairāk pazīstam kā "Smejies, pajaco" un ko arī dziedāja Mafedzoni kungs.

Varbūt pat mazliet negaidot, par koncerta kulmināciju izvērtās Respīgi "Romas pīniju" atskaņojums, viena no tā dēvētās Romas triloģijas daļām. Simfoniskā poēma veltīta Romas priedēm – pīnijām, un tā ir viens no skaistākajiem 20.gadsimta pirmās puses programmatiskās mūzikas darbiem, kas izskanēja gluži negaidītā krāsu bagātībā. Prasmīgajā maestro Morandi vadībā orķestris skanēja elpu aizraujošā krāšņumā un daudzveidībā, un, patiesību sakot, beigās bija pat mazliet žēl, ka poēma tik īsa. Ar prieku varam atzīt, ka mākslinieciskā latiņa sezonas sākumā nolikta ļoti augstu. Tā turpināt!"

Lai gan orķestra mākslinieciskais vadītājs Imants Resnis sezonas atklāšanas koncertu nediriģēja, viņš bija klāt abos – gan Rīgā, gan Liepājā. "Pirmajā koncertā Rīgā, biju ļoti satraucies – domāju, kā būsit saņēmušies pēc atvaļinājuma," orķestra māksliniekiem pēc koncerta Liepājas teātrī atzinās galvenais diriģents. "Šovakar paklausījos jau nomierinājies. Paldies visiem mūziķiem – viss bija kārtībā. Taču atpūtas vairs nebūs, priekšā daudz darba – visa sezona un Latvijas lielā jubileja."

Un vēl. Ja jau šis bija Liepājas Simfoniskā orķestra sezonas atklāšanas koncerts, tad loģiski vispirms tam bija jānotiek šeit un nevis citur. Īpaši tāpēc, ka nākamais koncerts būs tikai novembrī. Labi, ka vakars bija piepildīts ar emocionālu mūziku un klausītājiem nebija laika pamanīt, ka nekas nav darīts, lai kaut vai minimāli noformētu skatuvi un šajā trakajā rudens puķu ziedēšanas laikā piešķirtu koncertam svētku noskaņu.

Ir jāsecina, ka šoreiz parasti tik atturīgie rīdzinieki, kas Liepājas notikumus nereti, kā saka, palaiž gar ausīm, šoreiz koncertu Lielajā ģildē uzņēma ar lielu interesi un atsaucību. Rīgas publika un viesi koncertu pavadīja ar vētrainiem aplausiem. To uzmanīgi noklausījās arī mūzikas kritiķi, atzinīgi novērtējot liepājnieku sniegumu. Liepājas Simfoniskais orķestris saņēma negaidīti daudz labu vārdu un suminājumu. Arī aģentūra "Latvijas koncerti" bija sagādājusi pārsteigumu – pēc koncerta saviesīgā brīdī sveica liepājniekus ar spožu sezonas atklāšanu. Gluži citāda attieksme bija no Liepājas pašvaldības, kultūras vadītāju puses – klusums un bez klātbūtnes. To pamanīja arī publika, starpbrīdī šur un tur klusi skanēja jautājums: "Kā tad tā, neviena sveiciena atklāšanā? Orķestra mākslinieki to bija pelnījuši."