Kurzemes Vārds

03:07 Piektdiena, 6. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Jaunumi

Drošības dienas skolās turpinās

"Kurzemes Vārds" jau rakstīja, ka ar atstarotāju dalīšanu pašiem mazākajiem skolasbērniem – pirmklasniekiem, sākoties jaunajam mācību gadam, skolās tradicionāli sākās arī ikgadējās Drošības dienas. Kopumā šoruden pilsētas un rajona mācību iestāžu pirmo klašu audzēkņiem paredzēts izdalīt ap 1300 atstarotāju.

Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes preses sekretāre Jolanta Knīse pastāstīja, ka izdalīti visi Liepājas pirmklasniekiem paredzētie atstarotāji – vairāk nekā 800. Taču Drošības dienas skolās nebūt nebeidzas. Rajona mācību iestāžu pirmklasniekiem atstarotājus dāvās arī oktobrī. Turklāt līdztekus tam notiek arī citi pasākumi. Policijas inspektores darbā ar nepilngadīgajiem lasa lekcijas par dažādiem ar bērnu un jauniešu drošību saistītiem jautājumiem. Lekcijas notiek visām skolēnu grupām atkarībā no skolēnu un viņu pedagogu ieinteresētības. Bet šodien no rīta skolēni saimniekos Jūrmalas parkā. Centra sākumskolas skolēni pulcēsies pie Glābšanas stacijas, lai piedalītos Drošības dienu pasākumā.

Atjauno baznīcas pulksteni
Sarmīte Pelcmane

Šonedēļ Sv. Annas baznīcas torņa pulkstenim ziemeļu un dienvidu pusē noņēma ciparnīcas un radītājus, lai tos atjaunotu.

Pieminekļu aizsardzības inspektors Gunārs Silakaktiņš pastāstīja, ka vispirms restaurēs šīs pulksteņa detaļas, tad sakārtos pārējās, un līdz 11.novembrim atjaunotās pulksteņa ciparnīcas un rādītājus uzliks atpakaļ. Pašlaik ciparnīcu vietā ievietotas pagaidu virsmas. Plates atjaunos, rādītājus restaurēs un apzeltīs. Pieminekļu inspektors bilda, ka šis darbs ir ļoti nepieciešams, jo stiprinājumi bija sarūsējuši un rādītāji paši deformējušies, tāpēc draudējuši nokrist. Sākotnēji, pēc G.Silakaktiņa stāstītā, baznīcas torņa pulkstenim bijuši arābu cipari, bet 1929.gadā, kad laikrādi atjaunoja, tam uzkrāsoja un apzeltīja romiešu ciparus, tos tad arī šoreiz atjauno.

Pulksteņa ciparnīcu un rādītāju nocelšanu veica firma "i.d.p.", kurai ir industriālā alpīnisma sertifikāts.

Par kopienas dzīvi

Kopš Krievu kopienas pastāvēšanas sākuma rakstīta tās vēsture fotogrāfijās. Arhīvā jau sakrāts vairāk par pusotru tūkstoti attēlu. No tiem 300 izraudzīti pirmajai izstādei. Fotogrāfijas stāsta par svarīgākajiem lielajiem sarīkojumiem, dažādu viesu sagaidīšanu, aktīvistu braucieniem uz citām pilsētām un valstīm, par ekspozīcijām pašu zālē, jubilejām, amatierkolektīvu koncertiem, veterānu organizāciju darbību utt. Visas fotogrāfijas ir krāsainas un lielformāta. Lai izvietotu ekspozīciju, nācies izmantot Krievu nama visu trīs stāvu brīvās sienas, arī kāpņu telpa.

Darmštatē skan latviešu tautasdziesma

Bērnu un jauniešu centra interešu pedagoģe Daiga Stūre ar pieciem aktīviem un darbīgiem skolēniem piedalījusies starptautiskā bērnu nometnē Vācijā, Darmštatē. Četras dienas kopā saviem vienaudžiem no Ungārijas, Polijas, Ukrainas, Vācijas viņi devušies izbraukumos, spēlējuši spēles, iepazīstinājuši cits citu ar savu valsti. Nometnes dalībnieki bijuši arī pieņemšanā Darmštates domē. Nobeigumā pilsētas galvenajā laukuma notikusi Pasaules bērnu diena. Liepājnieki bija sagatavojuši latviešu tautasdziesmu rucavnieku izloksnē.

Akcents – gaidāmā valsts jubileja

Bērnu un jauniešu centrā noticis informatīvs seminārs mācību iestāžu direktoru vietniekiem audzināšanas darbā. Tajā apspriesti divi galvenie jautājumi. Pirmais – skolu gatavošanās un piedalīšanās valsts mēroga projektā "Tu esi Latvija!", kas veltīts Latvijas 90.gadadienai. Liekot akcentu uz to, kādi sarīkojumi un aktivitātes gaidāmas mūsu pilsētā. Jo projekts ieiet savā finiša taisnē, līdz ar to svarīga ir konkursu, skašu rezultātu apkopošana, un nobeiguma svinību aprišu iezīmēšana. Otrais izskatāmais jautājums bijis par audzināšanas darba un interešu izglītības prioritātēm.

Zemessargi uzlabo formu

Kuldīgas rajona Rendas pagastā, Segliņu ezera apkārtnē, 1.Zemessardzes novada 45.kājnieku bataljona zemessargiem notika praktiskās apmācības objekta apsardzē un aizsardzībā, pastāstīja novada sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Cimermane. Mācībās dažādu situāciju izspēlē, pirms tam vairāku mēnešu garumā gan teorētiski, gan praktiski apguvuši mācību vielu, lai pārzinātu objektu apsardzes un aizsardzības principus un iegūtu nepieciešamās iemaņas, piedalījās 110 zemessargi, 10 profesionālā dienesta karavīri un astoņi jaunsargi.

Savukārt šās nedēļas nogalē Dobeles rajona Gardenē norisināsies Zemessardzes lauka taktiskais vingrinājums "Zobens", informēja Zemessardzes štāba sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Rukšāne. Tās ir lielākās šā gada militārās mācības, kurās plānota apmēram 780 zemessargu un karavīru dalība. Mācībās paredzēts vingrināt NATO spēku uzņemšanu bāzē ar iespēju sniegt medicīnisko palīdzību, nodrošinot to kustības brīvību un aizsardzību. Šo mācību laikā pirmo reizi mūsu Nacionālo bruņoto spēku vēsturē izlūkinformācijas iegūšanai pielietos bezpilota lidaparātu, ko izgatavojuši Rīgas Tehniskās universitātes studenti.

Vispirms viņš bija ĀRSTS
Kristīne Pastore

Vakar Mūžībā aizgājis ārsts un bijušais Liepājas galva, kā arī pirmais labklājības ministrs pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Teodors Eniņš.

T.Eniņš pirmām kārtām bija ārsts, un lielākā viņa darba mūža daļa saistīta ar veco Liepājas slimnīcu, kurā viņš strādāja par ķirurgu un traumatologu ortopēdu. Jau pavisam drīz jaunajam ārstam uzticēja vadīt pilsētas traumatoloģisko dienestu, viņš bija pilsētas galvenais traumatologs. Dakteris apguva arī neiroķirurga specialitāti. Liepājas medicīnas vēsturē viņš paliks atmiņā arī kā speciālists, kurš daudz darīja, lai ieviestu praksē jaunas traumu ārstēšanas metodes un aparatūru – viņa izgudrojums ir magnētisko impulsu terapija. Bet bijušie pacienti savu ārstu vienmēr atcerēsies pirmām kārtām kā ļoti cilvēcisku, iejūtīgu un saprotošu cilvēku, kurš daudz nerunāja, toties palīdzēja gan. T.Eniņa darba mūža otra daļa bija saistīta ar sabiedrisko darbību. Kad tuvojās pirmās tautas Atmodas vēsmas, viņš bija viens no Latvijas Tautas frontes Liepājas nodaļas dibinātājiem un kādu laiku arī tās priekšsēdētājs. Vēlāk Eniņu ievēlēja par Augstākās padomes deputātu, viņš bija Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas priekšsēdētāja vietnieks, kam sekoja iecelšana pat labklājības ministru – šajā amatā viņš nostrādāja trīs gadus. Bet pēc ministra pilnvaru izbeigšanās ārsts Teodors Eniņš atgriezās Liepājā un turpināja strādāt savā profesijā, līdz viņu ievēlēja par Liepājas domes deputātu un tās priekšsēdētāju – šajā amatā viņš bija no 1994.gada līdz 1997.gada 21.martam. T.Eniņš apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Visi uz Miķeļu svinēšanu!

Šodien pulksten 16 folkloras centrā "Namīns" folkloras kopa "Atštaukas" visus interesentus aicina svinēt Miķeļu dienu. Miķeļu radošajā skolā savā pieredzē dalīsies viesu folkloras kopa "Talsi" Lijas Dunskas vadībā. Talsenieki Liepājā ikvienam interesentam piedāvās programmu, iepazīstinot ar Talsu novada tradicionālās kultūras īpatnībām. Savukārt "Atštaukas" kopā ar bērniem rādīs izrādi "Juku, juku, sīki putni!", bet "Namīna" sētā notiks sadancošanās, piedaloties Rucavas kapelai. "Atštaukas" radošajām folkloras skolām piesaista profesionālus māksliniekus un teorētiskā materiāla pārzinātājus. "Atštauku" vadītāja Ināra Kalnarāja atzīst: "Mūsdienu multikulturālajā sabiedrībā bieži vien ar vārdu tradīcija saprot kaut ko vecu un senu, kas it kā mūsdienu vidē neiederas. Arvien lielāks ir arī to ģimeņu skaits, kuras nespēj radīt dvēselisku svētku gaisotni savās mājās, tieši tāpēc ir nepieciešamas radošās skolas, kurās ir iespēja apgūt to, kas palīdz veidot skaistu un patīkamu vidi pašiem sev apkārt." Miķeļu radošās skolas folkloras centrā "Namīns" notiks ar Kultūras pārvaldes un Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālo atbalstu.

Koncertēs "EUCO" – ES kamerorķestris

Šodien pulksten 19 Graudu ielas koncertzālē viesosies Eiropas Savienības kamerorķestris "EUCO", kura priekšnesums tiek dēvēts par ārkārtēju, brīnišķīgu un aizraujošu. Programmā iekļauti tādi mūzikas šedervi kā F.Šūberta "Piecas vācu dejas", V.A.Mocarta 9.klavierkoncerts Mi bemol mažorā "Jeunehomme", T.Ohlera "Jaunais skaņdarbs klavierēm un stīgām" un J.Haidna simfonija La mažorā "Tempora mutantur". Eiropas Savienības kamerorķestrī "EUCO" spēlē attiecīgi tās valstu jaunie mūziķi, bet savu pirmo koncertu orķestris sniedzis 1981.gadā un uzreiz iemantojis Eiropas Savienības mūzikas sūtņa reputāciju pasaulē. "EUCO" koncertus ar savu klātbūtni ir pagodinājuši Eiropas un pasaules valstu karaļnamu augstie viesi. Orķestra ikgadējie vieskoncerti (skaitā ap 70) notiek prestižās koncertzālēs Amsterdamā, Frankfurtē, Briselē, Birmingemā un Buenosairesā, tas arī regulāri piedalās starptautiskos festivālos. Kopā ar "EUCO" vienmēr uzstājušies izcili mūziķi – Jehudi Menuhins, Lazars Bermans, Džons Lills, Igors Oistrahs, Džeimss Golvejs, Miša Maiskis u.c.

Dace Grīnberga tiksies ar savas mākslas cienītājiem

Rīt pulksten 15 Liepājas muzejā keramiķes Daces Grīnbergas retrospektīvās jubilejas darbu izstādes "Maza dāvana sev pašai" nobeigumā interesentiem būs izdevība tikties ar pašu mākslinieci, kura šogad atskatās uz nozīmīgu savas dzīves gadskārtu. Pēdējais gads profesionālajā ziņā māksliniecei ir bijis ļoti bagāts. Apgūtas jaunas keramikas tehnikas un jauni materiāli (dažādas keramiskās masas ar atšķirīgām apdedzināšanas temperatūrām). Viņa arī piedalījusies keramikas simpozijos un konferencēs. Piemēram, mākslas zinātniece Santa Mazika Daci Grīnbergu augstu vērtē arī kā pedagoģi, kas izaudzinājusi vairākus talantīgus un radoši atraisītus jaunos keramiķus un lokālā mērogā veiksmīgi pratusi atspoguļot kādas nozares daudzveidību. Māksliniece keramiku ir atklājusi ne vien kā amatniecības nozari, kuras mērķis ir radīt utilitāras lietas, bet arī kā izsmalcinātu interjera akcentu. Viņas traukiem raksturīga neatkārtojama faktūra un bieži vien arī krāsa, kas pakļauta vienkāršai funkcijai un lakoniskai formai.