Kurzemes Vārds

02:35 Trešdiena, 26. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Senlietu krātuvi papildina graudberzis
Viktors Ulberts

No 500 līdz 1000 gadu vecs varētu būt nesen uz Cīravas senlietu krātuvi atgādātais graudberzis, ko no Jansonu mājām atveda Osvalds Ķeris, pastāstīja Senlietu krātuves vadītāja Gunta Leja. Graudberzi jau paguvuši papētīt arī Petroglifu centra speciālisti.

Atzīst par vērtīgu

Graudberzis ir akmens ar iedobi, kur ļaudis pirms daudziem gadsimtiem berza graudus miltos. Visā Latvijā tādu vairs ir tikai ap 50. Liepājas rajonā – divi. Viens no graudberžiem, kas datēts ar 9.gadsimtu, atrodas Liepājas muzejā, otrs tagad papildina Cīravas senlietu krātuvi. Trešais graudberzis it kā bijis manīts Priekules pagasta "Gravas Sudmaļos", taču tur vairs nav atrodams.

Interesanti, ka graudberzis atradies Jansonu mājās pie Cīravas un Dunalkas pagasta robežas, tātad diezgan droši var apgalvot, ka to lietojuši vietējo iedzīvotāju senči.

Ar graudberzi iepazinās arī Petroglifu centra speciālisti, un centra vadītājs Māris Grīnbergs pieļāvis iespēju, ka atrastais akmens paralēli kalpojis arī upurēšanas vajadzībām, proti, tādējādi latviešu senči centās pielabināties savām dievībām.

Petroglifu centra speciālisti secinājuši, ka Cīravas graudberža garums ir 47 centimetri, platums – 33 cm, augstums – 19 cm, savukārt apkārtmērs – 1,30 metri. Akmens izberzums atzīts kā pārliecinošs un kvalitatīvs, 33x25,5 cm dziļš, un atradums uzskatāms par vienu no retajiem graudberžiem Dienvidkurzemē.

Brauc pat no Austrālijas

Cīravas senlietu krātuve atvērta samērā nesen – šā gada 15.februārī, un tur jau pabijuši ap 400 apmeklētāju. G.Leja lēš, ka īstais apmeklētāju skaits ir vēl lielāks, jo ne visi atstāj savus ierakstus viesu grāmatā.

Tālākie viesi senlietu krātuvē ieradušies no Kanādas, Francijas un Austrālijas un savu vizīti apliecinājuši ar atstātajiem autogrāfiem. G.Leja atceras pat kuriozu gadījumu ar vienu Austrālijas latvieti, kurš pavēstījis, ka ir no Sidnejas. G.Leja arī sacījusi, ka viņai esot Sidnejā kāds paziņa, un atklājies, ka šis cilvēks, vārdā Imants, ir labi pazīstams abiem. "Kas varēja iedomāties, ka pasaule tik maziņa. Šis cilvēks Rīgā uzturējās tieši pie Imanta brāļa," smejot atceras G.Leja.

Senlietu krātuves apmeklēšana tiek organizēti arī kolektīvi. Tā, piemēram, ciemos ir bijušas bērnudārzu grupiņas, vairākas grupas no Dzērves pamatskolas un Cīravas arodvidusskolas. Ar senlietām iepazinusies arī apzaļumošanas brigāde, kas veica krātuves apkārtnes labiekārtošanu. "Arī bērni reizēm ieskrien tāpat vien un visu izpēta. Ja nebūtu interesanti, tad jau viņi to nedarītu," secina G.Leja.

Senlietu krātuves eksponātus sanesuši galvenokārt paši cīravnieki. G.Leja skaita, ka savu senču mantas šurp atgādājuši 120 cilvēku.

Bet pati senlietu krātuve ir G.Lejas izauklēta un pašvaldības atbalstīta ideja, un muzejs šā gada februāri tika pie savām telpām bijušajā Cīravas Pagasta padomes ēkā.

Pirmajā stāvā seno laiku stilā iekārtota saimes istaba. Bet darbistabā ierīkoti trīs tematiskie stūrīši – klēts ar dakšām un citām saimniecības lietām, aušanas telpa, kurā skatāmi dažādi aušanas rīki, vērpjamie ratiņi un pat dzirkles aitu cirpšanai, kā arī virtuves stūrītis ar sviesta ķērnēm, podiem, biezputras stampu un citām senām lietām.

Jūlijā senlietu krātuve saņēma iespaidīgu dāvanu – 19.gadsimtā būvētas klavieres ar firmas "J.Tresselt" zīmolu. Klavieres ražotas 1874. vai 1876.gadā. Internetā ievietotā informācija rāda, ka firmas "J.Tresselt" klavieres atkarībā no stāvokļa, kādā tās saglabājušās, tiek pārdotas no 350 līdz pat 6000 latu. Firma "J.Tresselt" 19.gadsimtā Rīgā ražoja elitārus instrumentus, jo klavieru korpusi būvēti no mahagonijkoka, savukārt taustiņi pulēti no ziloņkaula.


Vācu bērni iepazīst Grobiņu
Viktors Ulberts

No 22. līdz 29.septembrim Grobiņas ģimnāzijas kolektīvs uzņem viesus no Ziemeļvācijas, informē Grobiņas Pilsētas domes sabiedrisko attiecību vadītāja Selga Dreimane.

Grobiņā ieradušies 24 skolēni, kuri mācās no 8. līdz 11.klasei, un divi pedagogi no Dasovas reālskolas un Šēnbergas ģimnāzijas, kā arī divi skolēnu vecāki.

Vācu skolēni ģimnāzijā vēro un piedalās mācību stundās, kā arī iepazīst Grobiņu un grobiņniekus, dzīvojot ģimenēs. Ārzemju viesiem tiek izrādīts arī Latvijas skaistums rudenī, tāpēc jau bijusi ekskursija uz Kuldīgu, Sabili, Ventspili.

Bet vakar vācu delegācijas devās iepazīšanās vizītē uz Grobiņas bērnudārzu, Sporta halli un vidusskolu.

Grobiņas ģimnāzijai sadarbība ar vācu skolām ilgst jau ceturto gadu. Pavasara pusē Vāciju apmeklēja Grobiņas skolēni. Vācu valodas skolotāja Ilze Poprocka atzīst, ka pēc draudzības vizītēm palielinās skolēnu interese par vācu valodu, rodas arī iespēja praktiski nostiprināt svešvalodas zināšanas.


Meža zvēri kļūst aizvien nekaunīgāki
Pēteris Jaunzems

Postījumi, ko zemnieku saimniecībām nodara meža dzīvnieki, salīdzinot ar pērno rudeni, šogad kļuvuši lielāki. Par to redakciju informēja Kalvenes pagasta pašvaldības lauku attīstības speciāliste Iveta Šķubure.

Cenšoties noskaidrot, kāda ir situācija zemnieku saimniecību druvās un tīrumos, nesen viņa veikusi īpašnieku aptauju. Lauku apsaimniekotāji pastāstījuši, ka nespēj atvairīt meža dzīvnieku apciemojumus. Īpaši mežacūkas un stirnas esot iecienījušas labības laukus, jo saistībā ar lietavām, kas mūspusi piemeklēja septembra pirmajā pusē, druvas joprojām pilnībā nav novāktas. Netiekot smādēti arī ilggadīgo zālāju lauki. Zemnieku saimniecības "Kauliņi 1" saimnieks Kārlis Kalniņš, zemnieku saimniecības "Vītoli" īpašnieks Dainis Jonas, kā arī Sandis Ziabrovskis, kam pieder piemājas saimniecība, un citi kalvenieki viņai stāstījuši, ka zālāju platības tiekot tik stipri izrakņātas, ka tās vairs nav lopbarības iegūšanai izmantojamas un lauksaimniekiem nākas tērēt līdzekļus, lai tās pārsētu no jauna. Mežacūkas saplēšot arī piensaimnieku ierīkotos elektriskos ganus.

Arī bebri kļuvuši pārdroši. Tie nākot ārā no meža un apmetoties uz dzīvi meliorācijas grāvjos, kas atrodas valsts īpašumā. Aizdambētās meliorācijas sistēmas vairs nespēj darboties, un ūdens pārpludina prāvas platības, arī lauksaimniekiem piederošās platības. Lai meža dzīvniekus patramdītu, zemnieki esot noslēguši līgumus ar mednieku kolektīviem, taču tas neko nespējot radikāli mainīt, jo mežacūkas ierodoties tad, kad mednieku tuvumā nav. Bet bebri esot tik manīgi, ka tos nošaut vispār nav iespējams.


Aicina izvirzīt apbalvošanai aizputniekus
Viktors Ulberts

Līdz 20.oktobrim aizputnieki tiek aicināti izvirzīt apbalvošanai tos Aizputes pilsētas iedzīvotājus, kuri snieguši lielu devumu savai pilsētai, informē Pilsētas domes deputāte Jolanta Berga.

"Kā ik gadu ierasts, arī šogad šos svētkus svinēsim, atceroties un no sava vidus apbalvošanai izvirzot tos aizputniekus, kurus godināsim un kuriem paldies par devumu savai pilsētai un tās vārdā teiksim 18.novembrī, valsts svētkiem veltītajā svinīgajā sarīkojumā," stāsta J.Berga.

Aizputnieki tiks izvirzīti un apbalvoti piecās nominācijās: "Mūža ieguldījums", "Gada cilvēks – 2008", "Gada jaunietis – 2008", "Godaprāts" un "Es – Aizputes pilsētai" .

Kandidatūras šajās nominācijās kopā ar pamatojumu, kādu apsvērumu dēļ cilvēks tiek virzīts apbalvošanai konkrētajā nominācijā, var pieteikt, nosūtot vēstuli uz elektronisko pastu aizpute@aizpute.lv vai arī atstājot to šim mērķim paredzētajās balsojuma kastītēs Pilsētas domē, kā arī veikalos "Maxima", "Top", "Mini Top" un Cepļu ielas veikalā "Top" .

"Pavisam noteikti mums katram līdzās dzīvo un strādā tādi cilvēki, kurus celt saulītē ir mūsu pienākums," piebilst J.Berga.