Kurzemes Vārds

16:03 Sestdiena, 17. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Ceļas un strādā, par rītdienu domāt neuzdrīkstoties

Pēteris Jaunzems

Lauksaimnieciskā ražošana mūsdienās esot kļuvusi tik nedroša, ka par rītdienu domāt viņš nemaz neuzdrīkstoties – tā apgalvo Priekules puses dižzemnieks un graudkopības saimniecības "Ruģi" īpašnieks Pēteris Indriekus. Neraugoties uz sarežģītajiem ekonomiskajiem apstākļiem un spītējot lietavām, kas šoruden traucēja daudziem labības audzētājiem laikus novākt ražu, viņš tomēr ir starp tiem nedaudzajiem mūsu rajona lauksaimniekiem, kas ne tikai ir tikuši pilnībā galā ar kulšanu un graudu žāvēšanu, bet jau šonedēļ pielikuši punktu arī visneatliekamākajiem rudens darbiem – aršanai un sējai.

Kā tas bijis iespējams?

"Vienā vārdā to pateikt nav iespējams," atbildēja Pēteris. Bijuši vajadzīgi vairāk nekā desmit gadi, lai radītu apstākļus raitam darbam, lai sagādātu nepieciešamo materiāli tehnisko bāzi, iekoptu zemi, sakārtotu kaltes un klētis, kas atrodas Kalētu pagastā. Svarīgi, lai sagādāta būtu laba tehnika. "Ruģos" tāda tagad esot. Gadu gaitā ir nopirkti jaudīgi traktori, divi kombaini, kas apgādāti ar 300 zirgspēku dzinēju katrs, ir divi maiņvērsēji arkli un labas sējmašīnas, kurām atšķirīgs darbības platums. Kad lietavas izmērcējušas zemi un lielā sējmašīna nav spējusi darboties, jo grimusi zemē, viņš licis lietā mazāko, tādējādi atgūstot laika apstākļu dēļ pazaudēto laiku. Nevarot sacīt, ka kulšana un tai sekojošā zemes apstrāde būtu pagājusi pilnīgi bez klupieniem. Tehnika lūzusi, to nācies remontēt, taču galvenais esot tas, ka izdevies iztikt bez nopietniem sastrēgumiem. "Smagu lūzumu nebija," teica priekulnieks.

Savukārt Pētera kundze Irēna, kas arī ir lietas kursā par visām norisēm saimniecībā un palīdz savam vīram, cik vien spēdama, pastāstīja, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Ruģi" ir izveidota 2003.gadā. Lai nodrošinātu nepieciešamo ražošanas apjomu, tā nomā aptuveni 750 hektāru zemes. Saimniecībā galvenokārt audzē rapšus, ziemas kviešus un miežus, kā arī vasarājus. Nelielās platībās sēti rudzi un auzas, taču pašlaik tām neesot pieprasījuma, bet piesolītās cenas izklausoties smieklīgi zemas.

Šis gads, kopumā ņemot, neesot bijis no vieglākajiem, jo ražošanas izmaksas, kā uzskata lauksaimnieks, esot nenormāli sadārdzinājušās, taču par birumu viņš varot justies gandarīts, jo kulšanu uzsācis laikus, negaidot, kamēr graudus uz lauka izkaltēs saule. Rapši devuši aptuveni trīs tonnas no hektāra, kvieši – piecas. Apkārtnē kaut kur runājot par sasniegtām fantastiskām ražām, viņš ar tādām gan palepoties nevarot.

Rudens darbu gaitu ievērojami paātrinājis tas, ka tūlīt aiz kombainiem esot sūtīts traktors ar arklu. Zemes aršana neesot vienkāršs uzdevums. Ja vēloties, lai lauks ir kvalitatīvi apvērsts visos stūros, tad jāapbruņojas ar pacietību. Tomēr Mārtiņš, kas tikai otro gadu sēdējis pie traktora stūres, strādājot ar piecu korpusu arklu, lieliski ticis ar pienākumiem galā, un kaut gan vairāk par 16 hektāriem dienā jaunais mehanizators neesot spējas pieveikt, rudens aršana saimniecībā aizvakar pabeigta. "Es jūtos ļoti apmierināts ar viņa veikumu," teica saimnieks.

Birums ir labs, izdevumi – lieli, bet ienākumi – tuvu nullei

Tomēr viņa seja kļuva skarbāka, kad ievaicājos par graudu un rapša realizācijas iespējām. Kūluma cenas šoruden esot ļoti zemas un nekādi nav samērojamas ar izmaksām. Par miežu tonnu pašlaik uzpircēji sola audzētājam ne vairāk par 80 latiem. Tajā pašā laikā tonna minerālā mēslojuma pašlaik maksājot vairāk nekā 400 latu. Lai augi kaut cik attīstītos un nenīkuļotu, vienam hektāram esot jādod vismaz pustonnu slāpekļa. Tas nozīmējot, ka zemniekam ir jāizaudzē vismaz 3 tonnas liela graudu raža, lai atpelnītu tikai mēslojumā vien ieguldītos līdzekļus. "Bet, kā lai atgūstu to naudu, ko esmu samaksājis par sēklu, par degvielu un algās cilvēkiem, kas man palīdz? Tā nu iznāk, ka miežus esmu audzējis tikai sev par prieku, bet saimniecības attīstībai man līdzekļus nav kur ņemt," vaicāja Pēteris.

Tāpēc neesot jābrīnās, ka zemniekiem nav nekādas skaidrības par to, ko viņi darīs rīt. Ziemāju sēja tagad esot pabeigta, bet par pavasari viņš neko nezinot rēķināt, jo nav taču zināms, kādas tad būs pakalpojumu un izejvielu cenas. "Pat tad, ja tās paliks līdzšinējā līmenī, zemnieki būs spiesti pirkt aizvien mazāk mēslojuma, līdz ar to viņi mazāk kaisīs minerāļus sējumos, bet ražas kļūs aizvien zemākas, un tā pamazām vien Latvijas lauksaimniecība aizies, kā mēdz sacīt, pa burbuli. Es uzskatu, ka tie zemnieki, kas apsaimnieko mazāk par 200 hektāriem zemes, jau šoruden ir galīgā tūtē, proti, viņiem ir atņemta attīstības iespēja, jo par saņemto naudu viņi nav spējīgi iegādāties ne jaunu arklu, ne izkapti," sprieda graudaudzētājs. Pavisam citas iespējas esot zemniekiem kaimiņvalstī Lietuvā. Nesen viņš ticies ar leišu kolēģiem, kas bija atbraukuši uz Kalētiem, lai no dāņu lauksaimniekiem nopirktu cukurbiešu kombainu. "Pie mums šī nozare ir likvidēta, bet tur plaukst un attīstās, jo lielas investīcijas biešu pārstrādē, ko iegādājušies, tagad ieguldot vācieši." sacīja Pēteris, piebilstot, ka, salīdzinot ar mums, kaimiņvalsts lauksaimnieki saņemot par vienu ceturto daļu lielākus Eiropas Savienības maksājumus, jo pratuši līdzīgi poļiem tos sev izcīnīt.

"Baltic Holding Company" rapšus vairs nepieņemot

Bet pie mums vairs jau neesot runa tikai par mazo un vidējo ražošanas apjomu saimniecību nākotnes izredzēm. Nebūšot nekāds brīnums, ka arī tādiem kā viņš var skanēt zvans. "Ruģus" šoruden esot paglābis tikai tas, ka sabiedrībai ir sava kalte. Pēteris varējis atļauties kult tādu labību, kuras graudu mitrums bija 20 un pat 22 procenti, jo zināja, ka graudus izžāvēs. Taču arī kaltes jaudas esot ierobežotas, un kūlums, ko ievākuši divi lielie kombaini, drīz vien piepildījis visus apcirkņus. Tad nu priekulnieks vairs pie vislabākās gribas neesot spējis sniegt atbalstu kolēģiem, kas lūguši izpalīdzēt.

Kaut gan diezgan daudz kviešu viņam jau esot izdevies pārdot tieši no kombainu bunkuriem uz kuģiem Liepājas ostā, ļoti problemātiska šoruden kļuvusi arī produkcijas realizācija. "Nav tirgus. Es nezinu, kā zemnieki varēs pārdot izaudzēto labību," augkopis sprieda. Nopietnas bažas viešot rapši, jo, līdzīgi kā rudziem un auzām, arī tiem vismaz mūspusē ir zudis pircējs. Pēteris pastāstīja, ka akciju sabiedrība "Baltic Holding Company" esot bankrotējusi un noslēgtos līgumus nule aizvadītajā nedēļā lauzusi, tādēļ audzējumu no zemniekiem pirmapstrādei un pārstrādei vairs nepieņemot. Viņš teica, ka kompānijai draudot maksātnespējas izsludināšana. Tās, kravas, kas uz Liepāju atvestas, esot atsūtītas atpakaļ. Arī aizvakar "Ruģu" saimnieks uz Kapsēdes ielu aizvedis 40 tonnas rapšu, taču neesot varējis tās realizēt, tāpēc turpat par lētu naudu, lai nebūtu jāved mājās, atdevis kādai citai firmai.