Kurzemes Vārds

15:15 Trešdiena, 16. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Likums zvēriem vai cilvēkiem?
Pēteris Jaunzems

Aptuveni pirms gada neviltotu sašutumu par to, ka meža dzīvnieki izbradā viņu labības laukus un kartupeļu tīrumus, mūsu laikrakstam pauda Kalvenes pagasta zemnieki. Daži no viņiem teica, ka sākuši apsvērt, vai šādos apstākļos, kad meža cūkas un stirnu barus vairs nav iespējams ierobežot, ir vērts maz saimniekot. Kāda jēga gan esot sēt un stādīt, ja pie ražas nav iespējams tikt? Kad apvaicājos lauksaimniekiem, kāda situācija šajā jomā ir citos rajona pagastos, uzzināju, ka problēmu netrūkst arī Gramzdā, Embūtē, Priekules pusē, kā arī citur Latvijā. Kaut gan bez vainas neesot stirnas, brieži un bebri, zaudējumu radīšanā zemkopji tomēr galvenokārt vaino meža cūkas, kuru esot savairojies pārlieku daudz, bet tā uzskaite, ko veic Valsts meža dienests, klibojot un ne tuvu neatspoguļojot patieso ainu. Cūkas izrakņājot ne tikai sējumus, bet arī mežus. Arī tie sākuši atgādināt arumus, jo zemes virskārta krustām šķērsām izrakņāta, daudzviet tādēļ pat vairs neaug sēnes un meža ogas.

Saprotot, ka gadu gaitā meža cūku patiešām ir savairojies pārāk daudz un to skaits būtu jāierobežo, pavasara pusē valdība izdarīja grozījumus "Medību noteikumos". Tika paziņots, ka cūkas turpmāk drīkst medīt visu gadu un tikai dzinējmedības ir atļautas no 1.oktobra līdz 31.janvārim. Kaut gan šīs izmaiņas dažs mednieks uzņēma ar lielu nepatiku un asi nosodīja, sakot, ka tagad ir dots brīvs ceļš neapzinīgiem šāvējiem un tādēļ tikšot vajātas cūkumātes, kas gaida sivēntiņus, dzīve rit savu ritējumu un liecina, ka nekādi šausmu darbi pagājušajos mēnešos tomēr nav pastrādāti. Tieši otrādi – novērojumi ļauj secināt, ka meža dzīvnieku skaits turpinājis palielināties, bet apdraudējums lauksaimnieku īpašumiem joprojām pastāv.

Durbes novada Anda Kisieļa zemnieku saimniecībā meža cūkas nesen izbradājušas kukurūzas lauku. Dzīvniekus pievilinājušas saldās vālītes, kas sasniegušas piengatavības stadiju. "Tur radīti lieli zaudējumi, viss ir izpostīts. Lai sevi nesatriektu, nemaz negribas iet uz to pusi un skatīties. Kādreiz televīzijā redzēju, kā mērkaķi izbradā vjetnamiešu sējumus, tagad pārliecinājos, ka pie mums neklājas labāk. Un mūsu saimniecība nav vienīgā, kas cietusi. Arī kaimiņam klājas tikpat bēdīgi – viņš iesēja labību, bet cūkas to izbradāja, un tagad nāksies visu darīt no jauna. Bet, cik tas zemniekam maksā, par to neviens neinteresējas," teica saimnieks. Un piebilda, ka par notikušo informējis lauku attīstības speciālisti, taču no viņas uzzinājis, ka zaudējumu novērtēšana mežniecībai jāpaveic mēneša laikā. "Tātad likums ir uzrakstīts cūkām par labu. Pa to laiku taču man tas lauks jau būs nokopts un apstrādāts!" iesaucās zemnieks, paužot neizpratni, vai likumi mūsu valstī tiek rakstīti un pieņemti cilvēku vai zvēru interesēs.

Andis Kisielis uzskata, ka meža dzīvnieku uzskaiti Latvijā virsmežniecības īsteno ļoti pavirši. Līdz ar to nevienam nav īsta priekšstata par faktiskajiem apstākļiem. Arī citi zemnieki piekrīt Durbes kolēģim. "Tas likums nekam neder," teica priekulnieks Pēteris Indriekus. Noslēdzot ar medniekiem līgumu par savu lauku nodrošināšanu pret meža dzīvniekiem, viņš zaudējot tiesības pats šos laukus apsargāt. Tādēļ sējumi aptuveni trīs hektāru lielā platībā viņam šoruden atkal esot pagalam.