Kurzemes Vārds

08:54 Piektdiena, 18. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Neiecietības uzvaras gājiens
Anda Pūce

Aizvadītajā nedēļā dažādās valodās ziņas vēstošajos plašsaziņas līdzekļos tika apspriests kāds pārdevējas un klienta konflikts lidostā "Rīga". Pircēja versijā kafejnīcas pārdevēja – oficiante nav varējusi viņu apkalpot latviešu valodā un nosaukusi par fašistu, bet vīrietis reaģējis, aplejot viņu ar kafiju. Meitene savukārt norādījusi, ka, strādājot rokrokā ar kolēģi, burzmā vienkārši kļūdījusies un padevusi vīrietim kūku kafijas vietā, kas izraisījis asu reakciju no klienta puses, kura robežojusies ar rupjību. Un izlietā kafija bija pēdējais piliens pārdevējas pacietības mērā. Izsauktie apsargi arī daudz neceremonējās – vīrieti aizturēja un lika samaksāt 50 latu sodu par huligānismu. Bet nu aizvainotais kungs sola tiesāties ar uzņēmumu un atgūt gan šo naudu, gan to, ko pazaudējis, nokavējot savu reisu un neaizlidojot uz galamērķi.

Droši vien, ka žurnālisti vēl sekos līdzi šī notikuma turpmākajai attīstībai, taču uzreiz jāsaka, ka latviešu un krievu valodās raidošie un rakstošie mediji šo konfliktu atspoguļo samērā atšķirīgi. Arī reakcija no publikas ir diametrāli pretēja – vieni aizstāv pārdevēju, kurai jācieš rupju klientu dēļ, bet otri šausminās par to, ka vīrietis nav apkalpots latviešu valodā. Valsts valodas centrs atzinis pārkāpumu – uzraksti un cenu zīmes tiešām kafejnīcā bijuši izlasāmi tikai angļu valodā, un uzņēmums par to sodīts, liekot samaksāt 25 latus. Par to, vai meitenei ir atbilstošas valodas zināšanas, vēl notiek skaidrošanās, bet neapmierinātais klients tikmēr izmanto savas iespējas sūdzēties un vēlas, lai šis starpgadījums tiktu oficiāli izmeklēts.

Neiecietība, kas lasāma interneta komentāros, parāda, ka Latvijas sabiedrības vienotība laikam tomēr vēl tik drīz nav panākama. Un arī sabiedrības integrācijas ministra posteņa likvidēšana uz to nekādu ietekmi neatstās. "Varēji pateikt divus vārdus krieviski, iedzert kafiju un lidot uz Berlīni, bet nu pāris gadu pa tiesām vazāsies!" vīrieti pamāca kāds komentētājs. Otrs neizpratnē jautā, vai tad šādos gadījumos nav labāk balsot ar savu maciņu – ignorējot vietas, kurās neapmierina apkalpošana. Trešais sūta meiteni uz etnisko dzimteni – Ukrainu, bet vēl kāds apjautājas, vai komentētāji tik ļoti aizstāvētu arī kādu iedzērušu vācieti, kurš dusmās, ka ar viņu nerunā vāciski, uzgāztu oficiantei karstu kafiju? Taču rezonansi sabiedrībā šis gadījums tomēr izraisījis, un galvenais tonis izskanējušajos viedokļos diemžēl saistīts ar neiecietību. Ar vienas visnotaļ cilvēcisku trūkumu dēļ izraisītas situācijas attiecināšanu uz divu tautu savstarpējām attiecībām. Normālā valstī cilvēki viens pret otru normāli attiecas un izturas. Un tam nav nekādas saistības ne ar muguras liekšanu, ne pazemošanos. Tā ir vienkārša, elementāra cieņa pret otru cilvēku. Vācijā pircējs painteresētos, kāpēc pārdevējam tāds akcents, no kurienes viņš ir, ko dara, kā iet. Abi parunātos un priecīgi atvadītos. Un visa turpmākā diena būtu priecīga, jo noticis kaut neliels, taču cilvēcisks kontakts. Veca paruna māca – kā mucā sauc, tā atskan. Šim viedoklim atliek tikai piekrist. Un cerēt, ka arī mēs reiz būsim normāla valsts.