Kurzemes Vārds

11:57 Piektdiena, 24. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Apskats

Jaunās sacensības pirmie raundi
Andžils Remess

Lai arī cik apnicīgi varētu šķist šajā apskatā jau kuro nedēļu lasīt par jaunu attiecību veidošanos starp Rietumiem un Krieviju, kā arī par Latvijas valdības un arodbiedrību spēkošanos saistībā ar budžetu, nekā svarīgāka ne mūsu valstī, ne pasaules mērogā nebūs arī šonedēļ. kad oktobris nomainīs septembri.

Valdība ir paredzējusi budžeta projektu izstrādāt līdz nākamās nedēļas vidum, un dzelžaini turas pie tā, ka budžeta deficīts nedrīkst būt lielāks par 1,85 procentiem. Arodbiedrības tikpat dzelžaini pieprasa budžetu ar lielāku deficītu, lai varētu palielināt algas, un paredzējušas turpināt protesta akcijas šonedēļ, nākamnedēļ un vēl pēc tam, ja valdība nepiekāpsies.

Var saprast valdības kategorisko nostāju, jo Ministru kabinetam jāskatās tālāk nākotnē, bet budžets ar lielāku deficītu riskētu mūsu valsti iedzīt vēl dziļākā bedrē. Pasaules finanšu krīze kļūst arvien draudīgāka, un Latvija nav vientuļa sala, kuru šie draudi atstātu neskartu. Bet var saprast arī arodbiedrības, kurām jāaizstāv strādājošo intereses, jo tāpēc taču arodbiedrības galvenokārt ir.

Valdība pārliecina, ka var maksāt tikai no tiem līdzekļiem, kādi ir, savukārt mediķi, skolotāji, policisti pārliecina, ka bez algu palielināšanas būs grūti izdzīvot. Ka ārstiem būs grūti ar pašreizējo vidējo darba samaksu – 654 latiem mēnesī, medicīnas māsām – ar 392 latiem, policistiem – ar vidējo algu 400 latu mēnesī, bet skolotājiem, ja alga par vidējo likmi nebūs augstāka par pašreizējiem 415 latiem.

Nav grūti iedomāties, kāda ir dažas labas citas profesijas pārstāvju reakcija, uzzinot, ar kādām algām mediķi, skolotāji, policisti uzskata par neiespējamu izdzīvot. Un par pensionāru reakciju pat nav ko runāt. Skaidrības labad gan jāatgādina, ka ne jau visu protestējošo nozaru darbinieki šādas algas saņem. Citi saņem divreiz mazākas, citi – lielākas, un ne tikai divreiz. Tiesa, arī strādājot vairāk.

Ar to nebūt negribu apšaubīt protestētāju prasības. Bet tikai atgādināt, ka nebūtu pamata zūdīties līdzi piketētājiem un streikotājiem, ka visas šīs profesijas kā tādas ir iedzītas zemē, un visiem to pārstāvjiem nekas cits neatliek kā meklēt iztiku britu salās vai Skandināvijā. Un vēl. Ka būtu skumji, ja tagad, kad piketi un streiki liek atklātībā parādīties izpeļņām, tas sabiedrības mazāk atalgoto daļu noskaņotu pret atsevišķām profesijām. Vairāk pelnīt taču grib katrs. Tikai – vai vienmēr ir no kā maksāt?

Nezinu, kāpēc Latvijas krievu valodā iznākošajā presē politiskie komentētāji tik klaji pūš miglu acīs, iestāstot, ka pasaulē jau esot mainījies uzskats par to, kas sāka militāro konfliktu starp Krieviju un Gruziju, un tikai mūsu valsts politiķi neatlaidīgi turpinot vainot Maskavu. Nav nepieciešams nosaukt šīs sadursmes vērtēšanu tajā vai citā valstī, pietiek ar runām no ANO Ģenerālās Asamblejas tribīnes, lai saprastu, ka mainījies nekas nav. Tāpat kā līdz šim, Krievijas rīcību citi sauc diplomātiskāk – par spēka pārmērīgu lietošanu, bet citi tiešāk – par agresiju.

Cita lieta, ka Krievijas un Gruzijas kara iemeslu vērtēšana pieklust, jo cik tad ilgi var runāt par vienu un to pašu, kas jau tāpat skaidrs. Uz šī kara fona tik intriģējošs vairs neliekas arī notiekošais Gruzijā – incidenti uz robežām ar Dienvidosetiju un Abhāziju, osetīnu vadītāju draudīgā izturēšanās pret Eiropas Savienības novērotājiem. Tā vietā arvien vairāk dzirdamas politisko ekspertu prognozes, kā šis militārais konflikts mainīs politisko klimatu pasaulē. Vai Krievijas rīcība, Maskavai pašai to negribot, būs palīdzējusi labāk satuvināt ASV un Eiropas Savienību, kā arī iedvesusi jaunu dzīvību NATO? Vai Eiropas Savienība kļūs vienotāka un sapratīs, ka ar steigu jāveido sava enerģētikas politika, lai mazinātu atkarību no Krievijas? Un vai vispār šis Krievijas ierocis – nafta un gāze, ir tik spēcīgi, ka no tiem būtu jābaidās?

Kāds britu diplomātijas veterāns uzskata, ka vienīgā garantija, kā Eiropā novērst militārus konfliktus, ir atjaunot vecum veco principu – kontinentu sadalīt ietekmes sfērās. Ka NATO jāatsakās no mērķa iekļaut aliansē tās valstis, kas interesē Krieviju, un skaidri un gaiši jānorāda Maskavai robeža, līdz kurai tā var palielināt savu ietekmi, lai neizraisītu Ziemeļatlantijas alianses militāru pretdarbību. Tikai – vai ar to būtu līdzēts arī tādā gadījumā, ja ietekmes dalītājiem izdotos panākt savstarpēju uzticēšanos? Lielvaras taču Eiropu sadalījušas ne reizi vien, zvērot viena otrai uzticību. Bet vai tad tāpēc kontinentā izdevies izvairīties no kariem?

Protams, tagad vairs nav tie laiki, kad ietekmes dalītāji, paši sagājuši matos, sadalīto pārdalīja ar militāru spēku, kā tas notika starp Vāciju un PSRS. Tagad ir citas iespējas, kā to izdarīt bez ieročiem. Un šīs iespējas izmanto kā Rietumi, tā Austrumi. Tāpēc arī anahronisms šķita gan tas, ka ASV bombardēja Belgradu, gan arī Krievijas iebrukums Gruzijā.

Ja vieni Eiropas (un arī pasaules) pārmaiņu pamatā redz veco principu – ietekmes sfēras, tad citi saskata iezīmes, kas, viņuprāt, liek domāt, ka ASV atgriežas pie cita vecā principa. Pie tā, ar ko Savienotajām Valstīm izdevās aukstajā karā uzvarēt Padomju Savienību. Toreiz Vašingtona piespieda Maskavu bruņoties, skaidri zinot, ka PSRS ekonomika to neizturēs.

Šķiet, ka galvenokārt šī iemesla dēļ, nevis Eiropas aizsargāšanai pret Irānas un Ziemeļkorejas raķetēm, ASV tik uzstājīgi cenšas Austrumeiropā ierīkot savas pretraķešu aizsardzības sistēmas. Un ne jau tāpēc Maskava tam tik stingri pretojas, ka šie radari apdraudētu Krieviju. Kā vieni, tā otri labi saprot, ka tas ir viens no raundiem bruņošanās sacensībā.

Vēl viens raunds ir Kaukāzs. Ne jau Gruzijas demokrātijas nostiprināšanai ASV tik ļoti atbalsta šo valsti, un ne jau tāpēc Krievija iebruka Gruzijā, lai aizstāvētu savu pilsoņus. Tai izdevās atvairīt ASV mēģinājumu Gruziju iekļaut NATO un tādējādi iegūt iniciatīvu. Taču tas nenozīmē, ka raunda iznākums jau izšķirts. Jo ASV nolēmušas apbruņot Gruziju ar modernākajiem ieročiem un pašas tur ierīkot savas militārās bāzes, bet, ja tā, tad Krievijai nāksies krasi palielināt savus bruņotos spēkus Kaukāza tuvumā.

Kāds būs nākamais raunds? Vai ASV turpmāk vairs neatbalstīs stabilitāti Krievijā, kas Rietumiem rūpēja tāpēc, ka nestabila kodolvalsts ir drauds visai pasaulei? Ja Maskavai tik nevēlamas bija Rietumu finansētās nevalstiskās organizācijas, tad tā acīmredzot saprata, ka ar šīm organizācijām ASV varētu būt iecerējusi vājināt Kremļa pozīcijas, un tātad visu Krieviju. Vai ASV centīsies panākt Krievijas politisku izolāciju? Ja Vašingtona atļāvusies tik atklāti pateikt, ka ar iebrukumu Gruzijā Krievija pati sev izrakusi bedri, tad ASV acīmredzot jau zina, kā rīkoties.

Bet arī Krievija ne tikai zina, kā rīkoties. Tā jau rīkojas. Ar ekonomiskas un militāras sadarbības līgumiem strauji palielinot savu ietekmi ASV tiešā tuvumā – Latīņamerikā. Ar paziņojumiem, ka attīstīs kodolprogrammu, un kaujas vienības pārvirzīs pastāvīgas gatavības kategorijās. Iedrošinot Savienotajām Valstīm naidīgo Irānu, neļaujot ANO Drošības Padomei noteikt sankcijas pret šo valsti, un Teherāna jau jūtas tik pašpārliecināta, ka var draudēt ASV atbalstītajai Izraēlai.

Ar vārdu sakot, cīņa par ietekmi pasaulē turpina pieņemties spēkā un kļūst arvien draudīgāka.

Latvijā

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Valdība turpina izstrādāt budžeta projektu.
Mediķu, skolotāju un policistu protesta akcijas.
Paredzēts paaugstināt minimālo algu līdz 180 latiem.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Arodbiedrību līderis Pēteris Krīgers aizstāv strādājošo intereses.

Pasaulē

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Sākas ANO Ģenerālās Asamblejas sesija.
Gruzijā ierodas Eiropas Savienības novērotāji.
ASV finanšu krīze vēršas plašumā.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Izraēlas premjerministrs Ehuds Olmerts atkāpjas no amata.