Kurzemes Vārds

00:56 Ceturtdiena, 14. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Kad optimisti ir uz vienu roku ar studentiem
Pēteris Jaunzems

Šonedēļ vienā lielā domubiedru un talcinieku saimē bija apvienojušies pieredzes bagātie kultūras un vēstures vietu kopēji "Optimistu pulks" un Liepājas Universitātes Vides fakultātes Tūrisma vadības 1. kursa jauneklīgie studenti. Viņi devās uz Kazdangas parku, kur veidoja Dabas taku, kas savienos gleznaino un rudens krāsu izrotāto Dzirnezeru ar Grotu – izturīgu, no ieapaļiem laukakmeņiem veidotu senatnīgu izbūvi ar neparastu akmens galdu un granītā cirstu solu pie tās.

Optimistu vadītāja Skaidrīte Solovjova pastāstīja, ka apvienotajā talkā piedalījušies aptuveni pussimts cilvēku, kas izzāģēja nokaltušos kokus un krūmus, bet ugunskuros sadedzināja drazu un žagarus. Darbs bijis lieliski organizēts un par to esot jāpateicas gan augstskolas programmas direktorei Ilzei Grospiņai, gan projekta "Mēs par sakoptu Kazdangu" vadītājai Mārai Tīmanei. "Tā bija lieliska un skaista diena, kas pacilāja sirdi un prātu, lika izvingrināt rokas," vēlāk atzina viena no aktīvākajām talkas dalībniecēm Mirdza Ventaskraste. Talcinieki pauda gandarījumu arī par garšīgajām un sātīgajām pusdienām, ko, talkai beidzoties, par Vides aizsardzības fonda atvēlētajiem līdzekļiem bija sarūpējušas arodvidusskolas ēdnīcas pavāres.

Savukārt projekta vadītāja pastāstīja, ka aptuveni pusotra kilometra garās un reljefa ziņā diezgan paugurotās Dabas takas iekārtošana Kazdangas parkā turpināšoties un tur vēl pietiekot darāmā, taču talcinieki tai ielikuši pašus pamatus, un tas esot galvenais. Viņa uzsvēra, ka Kazdangā jau izveidotas arī citas interesantas dabas takas un, ejot pa tām, interesenti var iepazīt unikālo parku, kura veidošana aizsākusies jau 18.gadsimteņa vidū un kas tiek uzskatīts par ainaviski lielāko un dendroloģiski visbagātāko parku mūsu valstī. Tur augot vairāk nekā 200 koku un krūmu sugu, no kurām 127 ir svešzemju. Tādēļ apciemot šo vietu esot interesanti jebkurā gadalaikā.


"Elpa" vidi kopj visprofesionālāk
Pēteris Jaunzems

Noslēdzies Zemkopības ministrijas un biedrības "Siera klubs" kopīgi rīkotais konkurss par sakoptāko vidi piena pārstrādes uzņēmumu apkārtnē. Ar katru gadu tas iemanto aizvien lielāku popularitāti, pretendentu pulks nemitīgi palielinās, un šogad to jau bija pusotra desmita. Tāpēc jo lielāks prieks, ka mūsu rajona Kazdangas pagasta uzņēmums "Elpa" ierindojās starp labākajiem.

Ņemot vērā, ka dalībnieku bija daudz un sacensība starp viņiem izvērtās ļoti sīksta, žūrijas komisija godalgotas vietas šogad nepiešķīra. Kā paskaidroja galvenā vērtētāja, ainavu arhitekte Gundega Lināre, tās nosacīt licies gandrīz neiespējami, jo vairākiem pretendentiem savākto punktu skaits bija līdzīgs. Tādēļ šoreiz augstu novērtēja katra sāncenša īpatnības, ar ko tas īpaši izceļas uz kopējā fona. Nosaucot labākos dažādās nominācijās, Kazdangas "Elpa", kas pērn bija konkursa laureāte, tagad ir atzīta par visprofesionālāko uzņēmuma āra vides attīstībā un uzturēšanā, kuram ir drošs skatījums nākotnē.

"Apstāties nevaram. Ir jāturpina strādāt iesāktajā virzienā. Kad konkursa vērtēšanas komisija bija ieradusies Kazdangā, kopīgi pārrunājām, kas būtu darāms, tādēļ virzieni mums ir skaidri," teica sabiedrības valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis, piebilstot, ka, tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava, arī vides pilnveidošana ir ikdienas darbs, kas jāveic sistemātiski, jo neesot tik sarežģīti apkārtni sakārtot, cik grūti to ir nemitīgi uzturēt spodru un cilvēkiem patīkamu.


Atkal no gaisa kaisa vakcīnas
Viktors Ulberts

Pārtikas un veterinārais dienests, izmantojot mazās aviācijas lidmašīnas, no Cīravas lidlauka uzsācis trakumsērgas vakcīnu izvietošanu no gaisa visā Latvijas teritorijā, informē PVD preses sekretāre Solveiga Smiltene.

Vakcinācijai izmanto dzīva novājināta trakumsērgas vīrusa SAD B 19 celmu saturošu vakcīnu "Fuchsoral". Vakcīnas iestrādātas zivju miltu, tauku un parafīna maisījuma iekšpusē, tādēļ meža dzīvnieki – lapsas un jenotsuņi, kas ir galvenie trakumsērgas izplatītāji, ēsmu var sajust no liela attāluma.

Visā Latvijas teritorijā vienmērīgi izvietos 20 līdz 25 vakcīnas devas uz 1km2. Tā kā lapsām patīk klaiņot apdzīvotu vietu tuvumā, kur vieglāk atrast barību, vakcīnas tiks izsviestas arī ļoti tuvu pilsētām. Ja kāda vakcīna, kas izskatās kā brūngans kubiņš un ir nedaudz mazāks par sērkociņu kastīti, būs nokritusi māju tuvumā, to vajadzētu nogādāt ārpus pagalma, taču, neaiztiekot ar kailām rokām, jo meža dzīvnieki sajutīs cilvēku smaržu un ēsmu neēdīs.

"Vakcīna nav bīstama ne cilvēkam, ne apkārtējai videi, tomēr, ja cilvēks nonācis tiešā saskarē ar vakcīnu (ēsmas iekšpusē tā ir šķidra) – tā nonākusi acīs vai brūcē, iesakām vērsties pie ārsta," norāda S.Smiltene

PVD ir informējis Sabiedrības veselības aģentūru par plānoto vakcināciju un izteicis lūgumu izskaidrot mediķiem rīcību gadījumos, ja personai ir bijis tiešs kontakts ar trakumsērgas vakcīnu. PVD arī aicina pieaugušos informēt par vakcināciju bērnus un lūgt tos nekādā gadījumā vakcīnas neaiztikt. Bet, ja tas noticis, nekavējoties jāziņo pieaugušajiem.

Trakumsērga ir bīstama, neārstējama dzīvnieku un cilvēku dzīvību apdraudoša infekcijas slimība, kas ir izplatīta Latvijā. Mājdzīvnieki, visbiežāk suņi un kaķi, ar trakumsērgu inficējas pēc kontaktēšanās ar slimiem savvaļas dzīvniekiem. Vakcīna ir izstrādāta īpaši lapsām un jenotsuņiem un ar tām nevar vakcinēt mājdzīvniekus, taču, tas nav bīstami, ja suns vai kaķis apēd ēsmu.

Šī būs jau septītā vakcinācijas kampaņa kopš 2005. gada, un šajā laikā trakumsērgas gadījumu skaits Latvijā ir samazinājies par 75 procentiem.

Vakcīnu izvietošana sāksies no Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastes un turpināsies valsts austrumu virzienā. To plānots pabeigt līdz oktobra beigām, ja pastāvēs lidojumiem labvēlīgi laika apstākļi.


Būs labāks ūdens
Viktors Ulberts

Aizputes pagastā ūdenssaimniecības sakārtošanā ieguldīti 53560 latu, informēja Pagasta padomes komunālās saimniecības vadītājs Andris Petrovics.

Aizputes Pagasta padome parakstījusi aizdevuma līgumu ar Latvijas Vides investīciju fondu, lai nodrošinātu finansējumu projekta "Ūdens attīrīšanas iekārtu renovācija un atdzelžošanas iekārtu uzstādīšana Aizputes pagasta skolā un Kūdras ciemā" īstenošanu. Šo projektu ir atbalstījis arī Latvijas Vides aizsardzības fonds, piešķirot dāvinājumu.

No kopējām projekta izmaksām Latvijas Vides aizsardzības fonda dāvinājums ir 24263 lati, bet aizņēmums no Latvijas Vides investīciju fonda – 26297 lati.

Projekta laikā Kūdras ciemā tiek izbūvēta dzeramā ūdens atdzelžošanas stacija un veikta notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija, bet Rokasbirzs skolā – dzeramā ūdens atdzelžošanas iekārtas uzstādīšana. Projekta īstenošanas rezultātā uzlabosies dzeramā ūdens kvalitāte Kūdras ciema 150 patērētājiem, kā arī tiks novērsta neattīrītu notekūdeņu noplūšana apkārtējā vidē.

Aizputes Pagasta padome jau iepriekš ir sadarbojusies ar Latvijas Vides investīciju fondu 2004.gadā, īstenojot dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanas projektu Rokasbirzs ciematā.

Projektā paredzētos darbus domāts pabeigt decembrī.


Mazinās informācijas deficītu
Pēteris Jaunzems

Latvijā izveidots Valsts lauku tīkls. Tas radīts, lai veicinātu dažādu organizāciju, valsts institūciju un sabiedriski aktīvo iedzīvotāju, kas darbojas dažādās biedrībās, sadarbību un informācijas apmaiņu starp šīm struktūrvienībām. Lai piesaistītu tīklam interesentus, notiek Rīcības programmas izstrāde, kā arī uzsākta iedzīvotāju anketēšana.

"Rīcības programmā, līdzīgi kā Lauku attīstības programmā, būs aprakstīti pasākumi, kuriem varēs saņemt atbalstu no Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai. Kaut arī finansējums būs no Tehniskās palīdzības, tas nenozīmē, ka varēs iegādāties traktorus vai datortehniku, šī nauda paredzēta dažādām informācijas aktivitātēm – semināriem, konferencēm, pieredzes apmaiņas braucieniem, dalībai izstādēs, izglītības un pētniecības lietām, kā arī ziņu lapu, brošūru izveidošanai," skaidro Valsts lauku tīkla sekretariāta vadītāja Liene Freimane.

Lai jau 2009.gadā iedzīvotājiem būtu iespējams piedalīties rīkotajos pasākumos, viņi tiekot aicināti izpildīt anketu, atzīmējot tajā pasākumus, kas katram liekas nozīmīgāki. Aptaujas rezultātus ņems vērā, nosakot finansējuma sadalījumu nākamajam gadam.