Kurzemes Vārds

06:33 Otrdiena, 20. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Sveiks cienījamākās dejotājas – seniores
Dina Belta

Sestdien uz Kauguriem, kur godinās viscienījamāko vecumu sasniegušās senioru deju grupu dejotājas, dosies arī pārstāves no Liepājas rajona kolektīviem – "Nīcrozēm" un "Valcera".

Kauguru Kultūras namā Jūrmalā, sarīkojumā "Ar dejas līkločiem pa dzīvi" piedalīsies ap pusotra simta dalībnieču no 39 visas Latvijas senioru deju grupām. No Priekules Kultūras nama Eiropas deju kolektīva "Valceris" turp brauks Olga Sudmale, Astra Feldmane un Adele Agrutiene, stāsta kolektīva vadītāja Inguna Zēģelniece. "Visas mūsu dejotājas ir labas, bet par šīm dāmām īpašs prieks, ka vēl pēc 70 viņas ir tik labā fiziskajā formā un tik optimistiskas," saka I.Zēģelniece.

Bet Nīcas Eiropas deju kolektīvu "Nīcrozes" Kauguros pārstāvēs Skaidrīte Uļska, Marija Bondare, Dzidra Pūķe un Zelma Veita. "Jaukas, dejiskas un atsaucīgas dāmas," priecājas kolektīva vadītāja Kristīne Jaunbrūna.

"Nīcrozes" mēģinājumus atsākušas jau septembra vidū. Pašlaik viņas vēl atkārto vecās dejas, bet nākamnedēļ sāks strādāt pie jaunajām. Pagaidām neviena jauna dalībniece klāt neesot nākusi, bet vēl ir iespēja pieteikties, aicina K.Jaunbrūna. "Nīcrozēs" dejo ne tikai dāmas no Nīcas pagasta, uz mēģinājumiem brauc arī liepājnieces.

Bet "Valceris", kur pašlaik dejo priekulnieces un virdzenieces, mēģinājumus atsāks nākamceturtdien. Arī tur gaida jaunus dalībniekus. "Mēs esam ļoti demokrātisks kolektīvs," I.Zēģelniece drošina dejotgribētājus.

"Kurzemes Vārds" jau rakstījis, ka Eiropas dejas, ko dejo senioru deju grupas, kļūst aizvien populārākas arī Liepājas rajonā. Tās ir vai nu pāros, apļos vai līnijās izpildāmas dejas, kuru saknes nāk no dažādu Eiropas valstu folkloras. Pašas dejotājas uzskata, ka tas ir elegants veids fiziskās formas un veselības uzturēšanai, turklāt iespēja uzvilkt skaistus un neikdienišķus tērpus. Vecums, no kāda sākt šīs dejas dejot, ir apmēram gadi 50. Iesaistīties aicināti arī kungi, taču, kā tas parasti mēdz būt, arī šoreiz dāmas ir aktīvākas.


"Stagaru" līdacēnus palaiž ezerā
Pēteris Jaunzems

Aizvakar pēcpusdienā Liepājas ezerā izlaida četrus tūkstošus līdacēnu, kas svēra no 100 gramiem līdz puskilogramam. Tie inkubēti un izaudzēti Durbes novadā, Ērikam Rāvam piederošās lauku saimniecības "Stagari" zivju audzētavā un dīķos.

Braucot ar laivu gar doņiem, plēsoņu mazuļi pa vienam izlaisti plašajā ūdenstilpē Otaņķu pagasta pusē, pastāstīja biedrības "Liepājas ezeri" izpilddirektors Ēvalds Urtāns. Tādējādi tiem izdodas atrast sev jaunas mājvietas un ir lielāka pārliecība, ka līdacēni izaugs par lielām līdakām. Ēriks Rāva uzskata, ka izdzīvos aptuveni 70 procentu no mazuļiem, jo tie jau sasnieguši 20–40 centimetru garumu un spēj sev sagādāt barību.

Tā šogad nav pirmā reize, kad papildināti Liepājas ezera zivju krājumi. Līdzīga akcija rīkota arī pavasara pusē. Pavisam 2008.gadā ezerā ielaists aptuveni viens miljons līdacēnu. Tas ir labs papildinājums ezeram, atzina Liepājas Iekšējo ūdeņu kontroles sektora darbinieki, kas kuplā skaitā piedalījās ūdenstilpes zivju krājumu papildināšanā.


Cer svinēt spodrās telpās
Pēteris Jaunzems

Gaviezes Kultūras namā notiek renovācijas darbi, informēja pašvaldības vadītājs Genādijs Jefimovs. Tas bijis akūti nepieciešams, jo šī ēka nonākusi kritiskā situācijā – jumts bija caurs un ieliecies.

Būvdarbu apjoms ēkā, kurā muižas laikos bijis zirgu stallis un kura pēc tam vairākkārt pārbūvēta, ir liels. Paredzēts ne tikai nomainīt jumtu un grīdas, bet arī siltināt ēkas ārsienas, grīdas un griestu segumu, kā arī atjaunot elektrisko instalāciju, pastāstīja G.Jefimovs. Nolietoto ēku rekonstruē akciju sabiedrība "Būvmeistars". Tā uzvarējusi konkursā, kurā bija pieteikušās kādas sešas firmas, un ir apņēmusies ēku sakārtot līdz 30.novembrim.

G.Jefimovs gan cerot, ka to izdosies sakārtot ātrāk, lai Latvijas 90 gadu jubileju var nosvinēt spodrās un labiekārtotās telpās. Viņš piebilda, ka sākotnēji rēķinātās remontdarbu izmaksas bija ap 100 tūkstošiem latu, taču tagad esot redzams, ka nāksies izlietot visus 200 tūkstošus. Tas tādēļ, ka vēl jākrāso arī ārsienas un dažas telpas jāpārveido, jo Kultūras namu paredzēts izmantot arī sporta vajadzībām.

Rekonstrukcijas mērķiem izmanto finansējumu, kas paredzēts novadu veidošanai.


Kultūras joma bez vadītājiem nepaliek
Dina Belta

Šoruden divos Liepājas rajona Kultūras namos sākuši strādāt jauni darbinieki.

Vaiņodes Kultūras namā izveidots jauns amats – mākslinieciskais vadītājs. Šo darbu veic Vilnis Ludviķis. Kultūras nama vadītājas amatu ar Pagasta padomes priekšsēdētājas darbu vēl aizvien apvieno Biruta Strēle. "Mākslinieciskā vadītāja uzdevums ir organizēt sarīkojumus, sarunāt māksliniekus un firmas," skaidro B.Strēle. "Bet visu, kas saistīts ar finansēm un finansiālu atbildību, daru es."

Līdz šim V.Ludviķis arī strādājis Kultūras namā, viņš vadījis ansambļus, gādājis par sarīkojumu apskaņošanu un apgaismošanu.

Savukārt Apriķu Tautas nama vadītājas amatā sākusi strādāt Vineta Selderiņa, informē rajona Kultūras nodaļas vadītāja Ilga Skābarde. V.Selderiņa ir arī Lažas pagasta Pieaugušo izglītības koordinatore, kā arī palīdzēs sagatavot vietējo pagasta avīzīti.

Pašlaik Liepājas rajonā bez vadītāja nav palicis neviens Kultūras nams, apgalvo I.Skābarde. Šobrīd vadītāji apmeklē dažādus seminārus un mācības, lai varētu sākt jauno kultūras un pašdarbības sezonu.


Rīko sacīkstes Arvīda Manfelda piemiņai
Viktors Ulberts

No 3. līdz 5. oktobrim SIA "Lejaskurzemes sports" šautuvē Aizputē norisināsies ložu šaušanas sacīkstes, kas tiek rīkotas par godu Arvīdam Manfeldam. Tas ir cilvēks, kuram pateicoties savulaik Aizputē radās iespēja attīstīt šaušanas sportu, pastāstīja treneris Jānis Šalms.

Aktīvi šauj jau 30 gadus

Ideju par piemiņas sacīkšu rīkošanu J.Šalms aizņēmies no Elvas pilsētas Igaunijā, kur šogad jau 34.reizi notika plašas starptautiskas sacensības, pieminot kādu pāragri Mūžībā aizgājušu ložu šāvēju.

Aizputniekiem radusies doma, ka viņi šādā veidā varētu godināt arī kāda sava cilvēka piemiņu. "Arvīds Manfels, kad viņš bija Liepājas PMK–16 priekšnieks, bija tas cilvēks, kurš Aizputē uzbūvēja visas sporta bāzes. Viņš domāja ne tikai par cilvēku izmitināšanu mājokļos, bet arī par to, ko viņiem šajā pilsētā darīt, par atpūtu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu," stāsta J.Šalms. Tā tieši A.Manfelda saimniekošanas laikā Aizputē pļaviņas vietā radās stadions, kur jau 1980.gadā notika Latvijas melioratoru spartakiāde. Tika uzbūvēts arī sporta nams un šautuves komplekss, kas tika noformēts kā DOSAAF komplekss, jo ar šaušanu tik brīvi nodarboties nemaz nevarēja. "Tāpēc tādi vīri kā Arvīds Manfelds ir jāatceras," piebilst J.Šalms.

Šautuve sāka funkcionēt 1978.gadā, un jaunos šāvējus tur piesaistīja J.Šalms, kurš tajā laikā skolā bija militārās apmācības pasniedzējs. Ar labiem panākumiem šajā sporta veidā startēja viņa meita Ilze, kura ar ložu šaušanu nodarbojas nu jau 30 gadu un arī iesaistījusies A.Manfelda piemiņas sacensību organizēšanā. Kopumā Aizputē izskoloti deviņi sporta meistara kandidāti, seši sporta meistari un, kā izteicās J.Šalms, vesela plejāde ar Latvijas čempioniem.

Sāks ar svinīgu brīdi

Piemiņas pasākumā iesaistījušās arī abas A.Manfelda meitas –Liepājā dzīvojošā Inese Herbsta un Andra Gailīte no Rīgas. Viņas dāvina galvenos sacensību kausus, kas speciāli šīm sacensībām izgatavoti Vācijā. Tos iegūs labākie šāvēji kopvērtējumā. Galvenos organizatoriskos jautājumus risina Aizputes ložu šaušanas treneri un sportistu aktīvs, un sacensības tiesās tikai Aizputes treneri.

Sportistu iebraukšana paredzēta 3.oktobra vakarā, kad viņi arī iepazīsies ar sacensību apstākļiem.

4.oktobra rītā pulksten 9 paredzēts svinīgs brīdis šautuvē, pēc kura sacensību dalībnieki dosies nolikt ziedus uz A.Manfelda atdusas vietu. Pulksten 10 sāksies sacensības, kuras ilgs divas dienas. Starptautisku pieskaņu tām dos igauņu ložu šāvēju ierašanās.

"Mums ir doma šīs sacensības padarīt par tradicionālām, un, iespējams, nākotnē tajās varēs saņemt ceļojošo kausu," apņēmības pilns ir J.Šalms.

A.Manfelda piemiņas sacensībām ir arī daudz atbalstītāju: Liepājas rajona Sporta nodaļa, Aizputes Pilsētas dome, Latvijas Šaušanas federācija, SIA "Mētra", veikals " Vērsītis" un SIA "Kāpenieki".