Kurzemes Vārds

06:40 Otrdiena, 20. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

"Tev, mīļā, putna piena sagribējies!"
Daiga Lutere

Staigājot pa Miķeļdienas gadatirgu, skaidri zināju, ka pēc visa piedāvājuma apskatīšanas došos arī nopirkt kādu kūpinātu buti un mencu. Rindā man priekšā stāvēja divas kundzes ap gadiem sešdesmit. Vispirms viņas viena otrai stāstīja, kādēļ pirks tieši tādu zivi un ne citādu, bet pēc tam ķērās pie vispārējās situācijas analīzes. Mutīgākā kundze ņēmās kritizēt gadatirgu: "Taisa kaut kādu pasākumu, bet te jau nekā nav. Viss kā parasti! Amatnieki, lupatnieki kaut ko pārdod, bet nav nekā ko nopirkt. Kam tad šitā ambrāža?" Otra samiernieciski bilda, ka tik ļauni jau neesot. Cilvēkiem notiekošais patīk, citādi viņi nebūtu šurp nākuši. Kritizētāja tikai strikti noskaldīja: "Kā vienmēr nekā te nav!" Uz ko saņēma tikpat strupu atbildi: "Tev, mīļā, putna piena sagribējies!" Pēc šā dialoga abas kundzes apklusa un nepārmija vairs ne vārda, pēc iepirkšanās aizejot katra uz savu pusi.

Pētertirgus administrācijas pavasarī un rudenī rīkotie gadatirgi, protams, nav vienīgie sarīkojumi, kas notiek pilsētā. Un par jebkuru citu noteikti dzirdēta līdzīga domu apmaiņa – no jūsmīgas slavināšanas līdz iznīcinošai kritikai. To dzirdot, man nāk prātā doma: "Vai būtu labāk, ja kritizētais sarīkojums vispār nebūtu noticis?" Par tiem pašiem gadatirgiem runājot, protams, nekādas ekstras un pārsteidzoši jauninājumi tajos nav gaidāmi. Gan pārdevēju, amatnieku piedāvājums gadiem viens un tas pats, gan scenārijs un muzikālais noformējums iepriekš labi paredzams. Tas varbūt tiešām beidzot būtu kaut kas, ja pavasarī Jurģu gadatirgū spēlēt un tirdziniekus izklaidēt būtu ieradusies grupa "Cosmos" vai "Prāta vētra", bet amatniekiem un pārējiem tirgotājiem stingri pieteikts uz tirgu nevest neko no tā, ko viņi pircējiem piedāvāja Miķeļdienas gadatirgū. Jāpārdod tikai jaunas, agrāk neredzētas, oriģinālas koka un māla lietas, stādi, garšvielas, sieri, zivis utt.

Dažubrīd, vienā otrā kritizētājā klausoties, tā vien šķiet, ka cilvēks ir nepiesātināma būtne, kura pati īsti nemaz nezina, kā un ko grib. Jo vairāk tai dod un jo dažādāku izklaidi piedāvā, jo nīgrāka un nejaukāka tā paliek, zaudējot spēju priecāties un vienlaikus attīstot izcilu kritizētāja un noliedzēja talantu. Jeb, kā teiktu mana vecmāmiņa: "Paēdušai pelei milti rūgti..."

Iemesls katrai bija savs, kādēļ abas sākumā minētās kundzes nāca uz gadatirgu. Iemesls bija arī man un daudziem citiem. Es zināju, kurp dodos, un, necerot uz brīnumiem, zināju, ko ieraudzīšu. Un guvu prieku kā no redzētā, tā nopirktā. Taču, runājot par kritiku, vairāk nekā skaidrs, ka konstruktīva kritika ir ļoti stiprs un vērtīgs virzītājspēks, kas liek pilnveidoties, labot kļūdas un neieslīgt pašapmierinātībā. Tikai slavējami, ja pēc katra sarīkojuma, akcijas vai cita publiska pasākuma beigām organizatori satiekas, lai izanalizētu un ņemtu vērā, kas bijis labs, bet ko varēja un vajadzēja darīt vēl labāk, interesantāk. Cik ir to, kas šādi rīkojas? Jādomā, ka Miķeļdienas gadatirgus organizētāji ņems vērā, ka nākamreiz umurkumurs tomēr nedrīkst būt tik slidens, ka neviens, pat visveiklākais, nespēj tikt augšā pēc dāvanām.