Kurzemes Vārds

15:34 Sestdiena, 17. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Ko dara Īrnieku biedrība?

Kirils Bobrovs

Pēdējā laikā ļoti reti dzird pieminam savulaik populāro organizāciju – Īrnieku biedrību. Kas ar to notiek? Informāciju šajā jomā nesen mums sniedza biedrības valdes loceklis ARVĪDS DZENIS. Sarunā it kā pati par sevi priekšplānā izvirzījās nesenās pagātnes tēma.

Kad jūsu biedrības štāba mītne atradās Peldu ielā 1/5, tur vienmēr bija daudz ļaužu. Kas mainījies?
– Aktivitāte sarukusi, interese mazinājusies. Arī naudas mums kļuvis mazāk. Bet nomas maksa augsta. Tādēļ arī mēs pārcēlāmies vispirms uz tipogrāfiju, bet tagad uz Ūliha ielu 35/37. Šeit mēs mītam simbiozē ar Sarkano Krustu. Un, izmantojot gadījumu, gribu teikt, ka apmeklētājus pieņemam ceturtdienās no pulksten 11 līdz 13.

Sākumā bija daudz interesanta: jaunu biedru pieņemšana, apmācīšana, iepazīstināšana ar ārzemju pieredzi. Un ar saviem padomiem mēs daudziem palīdzējām risināt dažādas dzīvokļu problēmas. Mums talkā nāca Saeimas deputāti Jānis Lagzdiņš un Aija Barča, jurists Pēteris Pupiņš. Par likumdošanas darbu Saeimā uzzinājām no pirmavotiem. Un mums pat ļāva piedalīties šajā procesā. Situāciju atviegloja arī tas, ka es biju pilsētas Dzīvokļu komisijas sastāvā, tajā ietilpa tāpat visu namu pārvalžu pārstāvji. Tas palīdzēja operatīvi risināt daudzus jautājumus. Pēc jaunā likuma pieņemšanas ģimenes ar bērniem vairs nedrīkstēja izlikt, bet mēs vēl pirms tam piešķīrām dzīvokļus tiem, kam draudēja šāda izlikšana. Risinājām jautājumus, kas saistīti ar nepieciešamību izbrīvēt dzīvokļus privātajos namos. Tas Liepājā izdevās daudz labāk nekā rīdziniekiem.

Pašlaik jūsu darbu droši vien iespaido arī tas, ka īrnieku pēc privatizācijas kļuvis daudz mazāk.
– Lieta tāda, ka mūsu biedrība palīdzēja arī personām, kas privatizējušas savus dzīvokļus. Pēc tam tas pat bija atspoguļots arī mūsu mainītajā nosaukumā – Liepājas Īrnieku un dzīvokļu īpašnieku biedrība. Taču īpašnieki tagad izveidojuši vēl vienu – savu biedrību, un būtiski nav tas, ka radušies konkurenti, bet tas, ka vajadzības gadījumā šādi ļaudis meklē palīdzību. Tagad daudzas problēmas ir atrisinātas, un galvenās rūpes ir dzīvokļu īpašnieku veidotās namu kopapsaimniekošanas biedrības. Ar to nodarbojas gan Pilsētas domē, gan namu pārvaldēs, gan jaunās apsaimniekošanas firmas un valsts aģentūra. Turklāt vēl biedrībās daudz ko var atrisināt, tā sakot, šaurā lokā.

Mēs savulaik nodarbojāmies vēl arī ar tā dēvētajām īres tiesu lietām. Tā bija jauna institūcija, kuras ideju tā arī neizdevās īstenot nekur, izņemot Kuldīgu, – nebija naudas. Mēs pat izstrādājām īpašu nolikumu. Izskatījām strīdus, bet pēc atbalsta pie mums vērsās arī tādi, kurus nekādi nedrīkstēja atbalstīt – ļaunprātīgie nemaksātāji. Un es neatceros gadījuma, kad mums nebūtu izdevies atrisināt namu pārvaldēs kādu konkrētu jautājumu. Daudz kas atkarīgs no nostājas – vai tu ierodies, lai apvainotu, lamātos vai lai meklētu kompromisu. Ļoti lietišķas attiecības izveidojās deviņdesmito gadu beigās ar "Vecliepājas" direktoru Aivaru Priedolu. Bet reizēm pietiek ar pareizi uzrakstītu papīru. Tādā veidā mēs guvām virsroku pār Vilnīti, kurš pieļāva nelikumības viņam uzticētajā valsts dzīvokļu fondā.

Taču arī pašlaik ir gadījumi, kad kaut ko nevar atrisināt. Rodas arī jaunas problēmas. Tagad, piemēram, tā ir izdevumu pierakstījumi namu pārvaldēs…
– Galvenā bēda ir dārdzība. Grūtāk samaksāt visus pakalpojumus, īpaši apkuri. Un to visu pastiprina kaut kāda bezgalīga nesakārtotība. Teiksim, ir padārdzinājusies gružu izvešana. Tādēļ mazāk jāražo gruži! Ir jāveic uzskaite. Visbeidzot, gruži ir jāšķiro! Zviedrijā, piemēram, sētnieku savāktās rudens lapas neizved, tām pievieno visu, kas var veicināt komposta rašanos. Bet to savukārt izmanto turpat puķu dobēs. Visam jābūt normāli organizētam. Skandināvijā, piemēram, nekur neredzēsi rēgojamies sarūsējušu naglu. Tas nāk prātā pat tad, kad apmeklētāja rāda rēķinu, kur par atkritumiem sarēķināti seši lati. Tātad ar kārtējo problēmu nenodarbojas neviens! Nevar kas tāds būt ar atkritumiem. Un šeit nav pat, par ko diskutēt. Arī ar kanalizāciju pie mums nav pietiekami nodarbojušies – tagad iekšējo kvartālu tīklus, lūk, nācies uzkraut īrnieku pleciem.

Droši vien nopietnāk vajadzētu uztvert līgumu slēgšanu.
– Situācija reizēm ir tāda, ka starp īrnieku un dzīvokļa īpašnieku pietrūkst vienīgi dzeloņstiepļu. Mums rādīja līgumu paraugus, kas noslēgti trīsdesmitajos gados. Īpašnieks nāca un vaicāja, kad īrniekam nepieciešams kosmētiskais remonts un kādas tapetes viņš izvēlētos. Zviedrijā arī tagad daudz dzīvokļu pieder pašvaldībām – tā ir lētāk. Kaut arī pašvaldība ar to nepelna. Un tur ir tādas pašas rūpes. Varbūt tas tādēļ, ka tur visas lietas pārvalda sociāldemokrāti? Un vēl gribu atgādināt par pieņemšanu biedrībā un darbu tajā. Ļoti bieži izskanēja jautājums: bet kas man būs iestāšanās gadījumā? Un pašlaik šādos gadījumos diemžēl arī domā par atlaidēm vai citām priekšrocībām, salīdzinot ar pārējiem iemītniekiem.

Aktuālie jautājumi par dzīvokļu fondu
Kur paliek amortizācijas atskaitījumi?
Kas darīts dzīvokļu labā uz Privatizācijas fonda rēķina?
Vai izdevumus samazināt ļauj tas, ka namu pārvaldes izmanto vidutājfirmas?
Kā iemītniekus piespiest samaksāt papildu zudumus?
Kādēļ Zemesgrāmatā dzīvokļu īpašniekiem nereģistrē ārējo kanalizāciju?