Kurzemes Vārds

22:33 Trešdiena, 11. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Brīvbrīdis

Kad nevar doties līdzi putniem, paliek dziesmas, peldes, silta sveču liesmiņa
Daina Meistere

Vēl jau Dabas māte mūs palutina ar siltu saulīti, kas liek domām kļūt gaišākām. Un tomēr – kad virs galvas nošvīkst gulbju spārni, kad klaigādams pāri pārlaižas zosu bars, ir skaidrs, ka putni atvadās, lai dotos uz siltajām zemēm. Taču mums, cilvēkiem, ir jāpaliek tepat un jāpārlaiž ziema pašiem zem savas mājas jumta. Kā, ar joni nākot virsū tumšajiem vakariem, sasildīt ne tikai rokas, bet padarīt gaišākas arī domas, aprunājāmies ar vairākiem pilsētniekiem.

Gunta Vite, diriģente: – Kur nu bez rudens skumjām! Bet man ir ļoti laba profesija, man jāstrādā tieši pa vakariem. Un līdz ar to nav laika sēdēt mājās, raugoties, kā aiz loga satumst, un nodoties televīzijas piedāvātajām šausmām. Jo ko gan citu tas krāsu ekrāns rāda, kā vien dažādas negācijas, katastrofas un nelaimes gadījumus! Taču es tiekos ar saviem kora dziedātājiem, un diriģents taču nevar būt bēdu nomākts, man ar savu noskaņojumu un smaidu jāuzmundrina citi. Man un koristiem tieši dziesma un mūzika palīdz aizdzīt visas nepatīkamās izjūtas, ko raisa tumšais gadalaiks. Tāpēc es varu ieteikt ikvienam nesēdēt mājās, bet rudens vakaros iet pie cilvēkiem – dziedāt korī, dejot, citādi izkustēties, un tas uzlabos mūsu noskaņojumu garīgi un ķermeni fiziski.

Aelita Antonova, pedagoģijas darbiniece: – Nevaru teikt, ka rudens manī izraisītu lielu depresiju. Rudens ir viens no gadalaikiem, dabas aprise, un tā tam ir jābūt. Man atslodzi dod pati daba. Cik atliek laika, tik cenšos brīvajās dienās iet pastaigās, un noteikti gar jūras krastu. Jūra uzlādē, vējš izgaisina drūmas domas un mazina pa darba nedēļu sakrājušos spriedzi. Tāpat man allaž ir paticis aizbraukt pie mammas uz viņas mazdārziņu. Vēlā rudenī gan raža novākta, bet zemes smarža un tuvums dod spēku. Vēl viens dabas spēka avots ir ūdens, tāpēc man ļoti patīk peldēties, rudenī un ziemā eju baseinā. Tāpat atpūsties var pie iedegtas sveces (es, starp citu, tumšajā laikā iededzinu sveci, arī brokastojot). Un kur vēl, ja vakaru pavada labā draugu vai kolēģu kompānijā. Varu teikt, ka neļauties rudens drūmajām domām palīdz daba un cilvēki!

Raija Šēle, medicīnas māsa: – Rudenim tāpat piemīt daudz krāsainības! Vajag tikai vērīgi paskatīties un izbaudīt, ko daba sarūpējusi. Tad vietas nekādām skumjām nepaliek. Jo ir taču tik krāšņas koku lapas, bez tam ir ienākušies augļi, kas priecē gan ar krāsu, gan ar smaržu. Mūsu pašu āboli un bumbieri, kas tagad ir tik svaigi, smaržīgi un galvenais – veselīgi. Bet tumšajos vakaros mūsu ģimene iecienījusi pasēdēt pie tējas tases. Jo, kad ārā paliek drēgns, zāļu tējas noder veselības uzlabošanai un arī omulībai. Vēl es aizdedzinu kādu smaržīgu svecīti, un tas dod gan mazu siltumu, gan gaišumu.

Andra Pelna, māksliniece: – Jāatzīst, ka rudens tiešām nes sev līdzi zināmu skumju devu, kā nekā jāatvadās no gaišās vasaras, kas mums, ziemeļniekiem, vienmēr šķiet par īsu bijusi. Es parasti glābjos darbā, meklējot jaunas krāsas, jaunas tehnikas un tehnoloģijas savu darbu tapšanā. Vispār jau mums derētu būt redzīgākiem, un tad mēs pamanītu – rudenim taču ir tik daudz krāsu, ka pārpārēm pietiek garastāvokļa uzlabošanai. Kaut vai tās pašas lapas – kādi tik toņi tur nāk priekšā. Protams, katrs cilvēks aizdomājas, ka tās lapas tūlīt nokritīs un koku stumbri paliks kaili, un tad atkal gribēsies bēdāties par pagājušo vasaru. Bet varbūt katrs var skaisto lapu krāšņumu saglabāt, uzzīmējot to? Ja ne uz papīra lapas, tad savā prātā, un paņemt no rudens arī pīlādžu sārtumu un to dārzā augošo puķi, kas nenogurusi cīnījās pret rudens salnām. Vēl mums, liepājniekiem, taču ir tā nenovērtējamā priekšrocība, ka varam aiziet līdz jūrai. Un pat tās pelēkums noskaņo uz pozitīvām domām un jūtām, un mākoņiem, ja paraugās, arī ir sudraba maliņa.