Kurzemes Vārds

08:50 Ceturtdiena, 23. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Stihijas un pieradumi

Pagājušajā nedēļā man bija iespēja kopā ar mūsu Valsts prezidentu Valdi Zatleru un viņu pavadošo delegāciju viesoties Centrālāzijā – Kazahstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā. Pirmdienas rītā gan visiem bija par ko runāt. "Vai vakar vakarā sajuti zemestrīci?" Lustra viesnīcā šūpojusies un ūdens glāzē uz galda arī. Citi to bija piedzīvojuši, daži ne. Es to skaitā, kuri neko nepamanīja. Viens no vietējiem iedzīvotājiem vēlāk skaidroja, ka tas tāpēc, ka tobrīd bijām laukā, uz ielas. Tur 3 balles stipru šūpošanos nevarot sajust. Jau pēc pāris stundām vairākiem kolēģiem pienāca satrauktas ziņas no Latvijas: vai esat sveiki un veseli, vai ar jums viss ir kārtībā? Ar mums viss bija vislabākajā kārtībā, lai gan tiem, kas šos grūdienus sajuta, tas patiešām bija piedzīvojums.

Taču vietējie iedzīvotāji notikušo uzņēma lielā mierā – šie mazie grūdieni esot viens vienīgs sīkums, viņi pie tiem pieraduši. Interesējāmies, vai bieži tā notiek. "Nav bieži," mums paskaidroja. "Ne biežāk kā reizi mēnesī." Mums par to liela sajūsma – un tas skaitās reti! Tiesa gan, šajā reizē tomēr nopietni cietuši bija kaimiņi kirgīzi, kur zemestrīces stiprums bija sasniedzis 8 balles un bija arī bojāgājušie, un tas, ko sajuta atbraucēji no Latvijas, bija šīs zemestrīces atbalss.

Taču, ja padomājam, līdzīgi piemēri tam, kas vienam ir stihija, bet citam pierasta lieta, nav tālu jāmeklē. Kurš no mums, liepājniekiem, nav dzirdējis aprunājam mūsu Liepājas vētras. Pietiek aizbraukt uz Rīgu vai sagaidīt rīdziniekus pie mums un pietiek uzpūst pat nelielam vējiņam, kad viesiem briesmas acīs – jums gan te trakas tās vētras. Tikmēr mēs paši nesaprotam – kādas vētras? Mums tas ir pavisam neliels pūtiens, jo esam taču pie sava vēja pieraduši. Bet presē un televīzijā uzzinām, ka Liepājā atkal bijusi vētra.

Vai atkal cits gadījums. Pirms pāris gadiem grupa liepājnieku aizbraukusi uz Venēciju, bet mēs ziņu kanālos lasām, ka šo burvīgo vietu negaidīti pārsteigušas lietavas un pilsēta pārplūdusi, kanāli skalojas ārā no krastiem. Stihija! Liepājnieki tūlīt zvana savējiem, vai visi sveiki un veseli. Bet tur smiekli – kāda stihija? Mazliet uzlija, un tas arī viss. Jā, mazliet ūdens paskalojās, bet nekādu plūdu, un vietējie nav satraukušies nepavisam arī ne. Tādas tās lietiņas – kas vienam stihija, tas citam pavisam pierasta lieta. Atšķirība vienīgi, no kura skatupunkta notiekošo vērtē.

Kristīne Pastore