Kurzemes Vārds

16:01 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Uzvārdu akcijai laba atsaucība
Viktors Ulberts

Nedēļas nogalē Rīgas Zooloģiskā dārza filiāli "Cīruļi" Kalvenē apmeklēja 60 cilvēku, kuriem vārdā vai uzvārdā bija dzīvnieka nosaukums, un tāpēc viņi saņēma 50 procentu atlaidi ieejas maksai, pastāstīja "Cīruļu" vadītājs Arnis Bergmanis.

Jau rakstīts, ka vairākus gadus cilvēki, kuru vārdā vai uzvārdā ir dzīvnieka nosaukums, īpašajās dienās ar atlaidi varēja apmeklēt tikai Rīgas Zooloģisko dārzu, taču šogad zoodārza tradicionālais pasākums paplašina ģeogrāfiju, dodot iespēju arī zoodārza filiāli "Cīruļi" apmeklēt ar atlaidi.

"Pie mums ciemos bija Vanags, Vanadziņš, Ērglis, Asaris, Vilks, Ronis, Taurenis un arī viena Mārīte. No interesantākajiem uzvārdiem var pieminēt Buci un Kazbuķi. Tā ka par atsaucību nevaru sūdzēties. Sestdien, kaut arī bija samērā slikti laika apstākļi, apmeklētāju netrūka," pastāstīja A.Bergmanis.


Vai zemnieki nesatraucas?
Pēteris Jaunzems

Vakar notikušajā biedrības "Liepājas Lauksaimnieku apvienība" valdes sēdes darba kārtībā bija pašlaik nozīmīgākie jautājumi par to, kāds būs nākamā gada subsīdiju projekts, vai izdosies izlīdzināt Eiropas Savienības maksājumus lauksaimniekiem un cik lielu lauku apsaimniekotāju atbalstu izpelnīsies nule darbību uzsākušais lauksaimniecības riska fonds.

Apvienības valdes priekšsēdētāja Ārija Jerumane uzskata, ka tās ir aktualitātes, par kurām lauksaimniekiem jāpauž savs viedoklis. Līdz šim gan to neesot izdevies dzirdēt. Viņa līdz šim neesot sagaidījusi nevienu rajona lauksaimnieka telefona zvanu vai apmeklētāju, kurš būtu skaidri un nepārprotami paziņojis par savu attieksmi nākamā gada valsts budžeta projekta sakarā. Arī presē neesot gadījies lasīt publikācijas, kurās zemnieki izteiktu savu neapmierinātību ar budžeta veidošanas gaitu. Kaut gan tieši tagad to vajadzētu darīt, jo esot dažādas iespējas, kā sabalansēt izdevumus un ieekonomēt līdzekļus, neaizskarot valsts lauksaimniecības atbalsta programmu.

Protams, stingru nostāju par to, ka subsīdiju lielumam jāatbilst likumā noteiktajiem 2,5 procentiem no finanšu gada plāna, valdībai ir izteikusi gan Zemnieku federācija, gan "Zemnieku saeima" un citas lauksaimnieku organizācijas. Tās piekāpties nedomājot, kaut gan pieļaujot saprātīgu kompromisu, izprotot ekonomiskās situācijas sarežģītību. Visvairāk pārsteidzot un pat prātam neaptverama esot finanšu ministra Ata Slaktera rīcība, kurš, lieliski apzinoties, cik iznīcinošas būs sekas, tomēr atļaujas ķerties pie valsts atbalsta līdzekļiem lauksaimniecībai, kaut gan pats ir gan zemnieks, gan izbijis zemkopības ministrs.

Patlaban Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē tiekot strādāts pie tā, kuras no subsīdiju programmas sadaļām ir neaizskaramas un kurām finansējumu būtu iespējams samazināt. Protams, palīdzību nedrīkst atteikt jauno zemnieku rosināšanai, arī pieredzes apgūšanai jādod līdzekļi, taču diez vai finanšu ministram būšot patīkami, ka tikšot izteikts ierosinājums samazināt paredzēto finansējumu Mārketinga padomei tirgus veicināšanai, kas līdz šim baudījusi nesaprotami lielu atbalstu. "Vienmēr esmu centusies izdibināt, ko konkrēti no šīs tirgus veicināšanas saņem zemnieki," sacīja Liepājas lauksaimnieku vadītāja. Tādu pašu vaicājumu esot iespējams uzdot par zinātniskajiem pētījumiem atvēlēto naudu.

Taču ar to vien, ka organizāciju pārstāvji darbojas Rīgā, šajā gadījumā esot par maz. Vienaldzīgi patlaban nedrīkstot būt arī šo apvienību ierindas biedri. Aizvadītajā nedēļā, kad Zemkopības ministrijā notika pagastu lauku attīstības speciālistu tikšanās ar ministru Mārtiņu Rozi, Ā.Jerumane esot centusies saprast, cik liela varētu būt lauku ļaužu aktivitāte, ja tos aicinātu piedalīties masu piketā galvaspilsētā. Diemžēl arī neviens no konsultantiem uz šo jautājumu neesot varējis atbildēt. Tas nozīmē, ka lauksaimnieki jāmudina izteikties, jo tieši viņu loma šoreiz var izrādīties noteicošā.


Biteniekiem jāiztiek bez starpniekiem
Pēteris Jaunzems

Lai atskatītos uz paveikto un pārrunātu aktualitātes, pēc kārtējā darba cēliena atkal kopā pulcējās rajona bitenieku saime. Šoruden saviem saietiem viņi bijuši spiesti meklēt citu vietu, jo Bērnu bibliotēka Jaunliepājā pārcelta uz citām telpām. Taču ļoti pretimnākoša izrādījusies 15.vidusskolas administrācija, kas atvēlējusi savu zāli. Ar šo lauksaimniekiem atsaucīgo mācību iestādi sadarbību esot nolemts stiprināt arī citos virzienos.

Jaunus cilvēkus saista biškopība

Te jāpiebilst, ka daudzi no dravniekiem ir ne tikai baudījuši pedagoģisko izglītību, bet arī ilgus gadus nostrādājuši vai pat vēl darbojas skolotāja amatā. To, piemēram, var sacīt par cīravnieci Baibu Tikumu, kā arī aizputnieku Ilgmaru Petrovicu, kurš darba mūža lielāko daļu aizvadījis vidusskolas direktora postenī. Viņi un tāpat citi kolēģi apņēmušies skolas audzēkņus iepazīstināt ar biškopja darbu. Biškopības biedrības rajona nodaļas vadītājs Māris Romanovs domā, ka skolā būtu noderīgi sarīkot arī bišu ievāktās produkcijas izstādi.

"Prāva daļa skolēnu dzīvi interesējas par bitēm nevis tāpēc, ka viņiem garšo medus, bet gan tādēļ, ka paši vēlas apgūt šo neparasto, bet ļoti saistošo arodu. Par to esmu daudzkārt pārliecinājies, vadot dravnieku apmācības. Mūsu nodaļas rīkotos seminārus apmeklē ne tikai pieredzējuši veterāni un pensionāri, kas vecumdienās, garlaicības mākti, aizrāvušies ar bitēm, bet arī jauni cilvēki, kas vēlas veidot savas dravas, lai ražotu medu, vai pat jau ir sākuši to darīt," viņš sacīja. Pērn un aizpērn nodaļas dalībnieku rindas papildinājuši 18 jauni biedri, kas sekmīgi apgūst arodiemaņas, mācās apkarot bišu slimības un apgūst citas dravnieku gudrības.

Prioritāte – pieredzes apmaiņa

Par vienu no galvenajiem darbošanās virzieniem ne tikai nodaļā, bet visas Biškopības biedrības mērogā kļuvusi veiksmīgāk strādājošo kolēģu pieredzes apgūšana. Kāpēc otrreiz izgudrot velosipēdu, ja tas kaut kur citur jau noticis? Arī liepājnieki nereti izmanto iespēju, lai dotos izbraucienos un apciemotu biteniekus, kas sasnieguši labus rezultātus. Tāds izbrauciens uz Talsu rajona Laucienas pagastu notika arī šovasar. Tur viņi apmeklēja Dzintras un Jāņa Indriksonu dravu, kur redzēja un uzzināja daudz noderīga. Tagad M.Romanovs pastāstīja, ka iestaigātā taciņa izrādījusies noderīga, jo vairāki rajona bitenieki vēlreiz devušies turp, lai iegādātos stropus un bišu mātes. Tādā veidā strādāt tikšot turpināts. Arī mūsu rajonā netrūkstot darvu, kuras ir vērts apmeklēt un iepazīt.

Bet šoziem rīkotajos semināros, kas jau pilnībā saplānoti un notikšot vienreiz divos mēnešos, galveno uzmanību esot nolemts pievērst dravošanas tehnoloģiju izpētei, kā arī bišu slimību ārstēšanas paņēmienu apguvei. Bez tam savas zināšanas rajona biškopjiem būšot iespēja padziļināt Kuldīgā, kur Biškopības biedrība paredzējusi rīkot kursus. Laiku mācībām nebūšot grūti atrast, jo bites esot normāli ieziemotas un stropus vairs atlicis tikai nopakot, bet tas tikšot darīts vēlāk, kad uznāks lielāks aukstums.

Galvenokārt paļaujas uz saviem spēkiem

Arī pirmajā nodarbībā saruna risinājās par to, kā nodrošināt veselīgu dravu. Uz to bija aicināts populārākais un viens no pašiem zinošākajiem biškopjiem Latvijā ogrēnietis Andrejs Mizis, ar kuru mūsu dravnieki jau redzējušies gan Lietuvas bitenieku saietā pērn, gan šovasar valsts biškopju salidojumā Cīravā.

Sniedzot interviju "Kurzemes Vārdam", vieslektors uzsvēra, ka pats galvenais nosacījums sekmīgam darbam esot biškopja paļāvība uz sevi. Palīdzību no malas nevajagot gaidīt. Eiropas Savienības un nacionālās subsīdijas paredzētas tikai konferenču un dažādu aptauju rīkošanai, bet ražošanā jāprot iztikt pašu spēkiem. Arī runās par to, ka nākotnē maksās subsīdijas par katru darbīgo dravas stropu, droši vien palikšot tikai solījumu līmenī. Vai tad lauksaimnieki, rīkojot piketus un piena dalīšanas akcijas, esot panākuši, ka viņu atbalstam tiek izmantoti likumīgi paredzētie 2,5 procenti no budžeta? Tak, nē! Un tāds pats liktenis sagaidot biteniekus.

A.Mizis atgādināja, ka visā pasaulē bitenieki strādā roku rokā ar medus patērētājiem un dravās saražotā produkcija vistiešākajā ceļā no stropa nonāk uz galda. Šo pieredzi, cik plaši vien iespējams, vajagot izmantot arī pie mums. Tad neradīšoties nekādi pārpratumi un sarūgtinājumi. Jo ciešāk notiek ražotāja un patērētāja sadarbība, jo lielāka veidojoties savstarpējā uzticība un nekādi kontrolieri to nespējot nedz sagraut, nedz iespaidot.

Ogres rajonā A.Mizim pieder plaša drava. To aprūpēt palīdzot visa ģimene. Bet vaicāts, cik tur saimju, viņš atjokoja, ka bites esot grūti saskaitīt – vienas atlido, bet citas aizlido.