Kurzemes Vārds

04:37 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Telefonakcija

Labāk pajautāt, pirms kļūdīties
Nora Driķe

Vientuļi cilvēki, kuru tuvinieki ir tālumā vai arī rīkojušies savtīgi vai bezatbildīgi. Cilvēki, kuri ģimenes problēmu risināšanai ņēmuši kredītus, taču grimst dziļāk trūkumā. Ļaudis, kuri bīstas ziemas rēķinu un nevēlas, ka viņiem uzspiež pakalpojumus, kurus viņi nav lūguši. Tāds galvenokārt bija to cilvēku loks, kuri otrdienas vakarā zvanīja uz "Kurzemes Vārdu", lai uzdotu jautājumu vai tikai izteiktu savas domas Liepājas domes priekšsēdētājam Uldim Seskam un pilsētas Sociālā dienesta vadītājai Ivetai Pūķei. Sākam!

Palīdzība par zālēm

– Pensija ir 190 latu, nekad neesmu prasījusi pabalstus, bet pašlaik ļoti slimoju. Vai drīkstu prasīt pabalstu medikamentu samaksai?
I.Pūķe, U.Sesks: – Saistošie noteikumi paredz, ka piešķiram šo pabalstu tad, ja ienākumi ir mazāki par 135 latiem mēnesī. Bet ir īpaši gadījumi, kurus izskata Sociālo lietu komisija, kurai var rakstīt iesniegumu. Piemēram, ja cilvēks ir viens pats, ārstu atzinumi rāda kaut ko īpašu, bijusi operācija vai smaga akūta saslimšana.

– Vai šogad būs zāļu kompensācijas un vai tās atkarīgas no pensijas lieluma?
I.P.: – Ir ieviesusies tradīcija, ka cilvēki nes dažādus čekus zāļu kompensācijai. Liepājā par veselības aprūpes pabalstu mums ir noteikts – ja ienākumi ir mazāki par 135 latiem un nav apgādnieku, tad var šo pabalstu saņemt par zālēm. Var vērsties dienestā un uzzināt precīzi, kādi dokumenti ir vajadzīgi. Mēs esam ieviesuši tādu kārtību: lai šo pabalstu saņemtu, vajadzīgs ģimenes ārsta atzinums, ka cilvēkam ir veselības problēmas, diagnozi gan neprasām. Citādi ir bijušas situācijas, ka cilvēki sapērk dažādas medicīnas preces, savāc čekus kaudzītē un saka, tas viss izmantots veselībai. Ja cilvēks tiešām slimo, reizi gadā aiziet pie ģimenes ārsta. Tā ir tomēr naudas lieta. Čekā ir jābūt norādītam medikamentam. Ja cilvēks ārstējies slimnīcā, pietiek ar izrakstu, ka viņš tur ir bijis.

Gribu atgādināt – politiski represētās personas šo pabalstu var saņemt bez ienākumu izvērtēšanas. Esam arī gatavi iet viņu saietos un pastāstīt par to, jo redzam, ka ļoti maz šo cilvēku nāk. 50 latu gadā vai 100 latu uz ģimeni – tas ir vērā ņemams skaitlis.

Civillikumā noteiktajā kārtībā bērniem un arī mazbērniem ir jāuzņemas rūpes, ja vecāki paši vairs nevar iztikt. Veselības pabalstā diezgan strikti skatāmies, vai ir bērni. Jo bērniem ir iespējams vecāku ārstēšanās čekus iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā un saņemt naudu atpakaļ no valsts. Šī iespēja arī ir jāizmanto, nevar gaidīt tikai no pašvaldības, lai tā visu nosedz.

Dzīvokli atdāvināju

– Savu dzīvokli uzdāvināju brālēnam. Man nav bērnu. Un tagad man vairs nemaksā dzīvokļa pabalstu, ko citiem maksā – jo esmu uzdāvinājusi. Bet kāpēc tā? Kas ir nepareizi? Kā uzrakstīju dāvinājumu, viss pagalam. Man nav naudas, tagad neko nevaru izdarīt. Ja brālēns man palīdz, tad palīdz, ja ne, tad ne. Nekur nevaru aiziet. Četrus mēnešus biju slimnīcā. Ar visām tām zālēm man bija 630 latu jāmaksā – par tām 100 latu jūs atsūtījāt. Brālēns strādā. Viņam laikam izdevīgāk bija, ka es šitā uzdāvinu. Pensija man pašlaik ir 144 lati, man ir 79 gadi.
U.S.: – Jums šis gadījums bija jākārto citādi. Droši vien dāvinājāt ar domu, ka brālēns jums palīdzēs. Jums vajadzēja sākotnēji vērsties Sociālajā dienestā, un jums darbinieki būtu situāciju izskaidrojuši, kā to risināt. Ja reiz gribat dāvināt brālēnam vai vēl tālākam paziņam vai kaimiņam, tad jūs labu darāt šim cilvēkam un tad viņam vajadzētu arī palīdzēt jums. Bet pašlaik jūs esat juridiski nepareizi to nokārtojusi.

I.P.: – Ja jums ir veselības problēmas, jums varbūt ir jākārto pabalsts veselības aprūpei. Brālēns strādā, un viņam ir jūsu dzīvoklis. Pašlaik pilsētā ir noteikumi – ja dzīvoklis uzdāvināts bērnam vai citam tiešās līnijas radiniekam, tad var pretendēt uz šo pabalstu. Bet jūsu gadījumā mēs jums dzīvokļa pabalstu nevaram piešķirt.

Sarunāsim tā: saņemsiet savu jauno pensiju, tad jūs redzēsiet, kā jums ir. Ja situācija ir tāda, ka neko vairs nevarat izdarīt, tad zvaniet uz Sociālo dienestu, varbūt mēs varēsim citādi jums palīdzēt. Bet jāprasa, lai brālēns jums palīdz – jūs viņam lielu mantu esat atdevusi.

Faktiski ir tā – ja dzīvoklis ir atdāvināts, tad jaunais īpašnieks ir atbildīgs par to, lai tiktu samaksāts, nevis vecais cilvēks, kas tur turpina dzīvot. Liepāja jau nāk ļoti pretī: ja ir atdāvināts tiešās līnijas radiniekiem – cilvēciskais moments ir ļoti saprotams, ka bērnam vai mazbērnam to atdāvina. Bet ņemt pavisam ārā šo ierobežojumu – mēs zinām, kā tas ir, gadās, ka atdāvina pavisam svešam. Kāpēc pašvaldībai tas cilvēks būtu jāuztur?

U.S.: – Normāli būtu, ka līgumā paredz arī vecā cilvēka aprūpi, bet tas ir jānoformē pie notāra.

Vientuļa 70 gadu veca sieviete norakstīja dzīvokli brālim, bet tas neko nedara. Veselība ir slikta, jāved pie ārsta. Vai šī sieviete var saņemt palīdzību?
I.P.
: – Ja dzīvoklis norakstīts tiešās līnijas radiniekiem – bērniem, vecākiem, laulātajiem, tad pabalstu var saņemt. Šī kundze varētu pretendēt uz pabalstu veselības aprūpei. Vajadzētu atnākt uz Sociālo dienestu Veidenbauma ielā un painteresēties precīzāk.

Nāk apkures sezona

– Kādreiz varēja uzsākt apkuri, kad ārā bija 8 grādi, tagad grib uzspiest apkuri pārāk ātri. Namu pārvalde "Jaunliepāja" mums par varītēm to grib uzspiest, bet mēs nevēlamies, jo laukā ir silts. Jūs, Seska kungs, atbildat par namu pārvaldēm. Ja cilvēki grib apkuri, tad viņiem ir jāsavāc paraksti. Bet namu pārvalde dara otrādi – izkar paziņojumus, ka apkuri sāks no 13.datuma neatkarīgi no temperatūras. Un, ja mēs nevēlamies, tad uz īpašas veidlapas jāsavāc iedzīvotāju paraksti. Tas taču ir nonsenss, nelikumība. Vai tā var rīkoties ar iedzīvotājiem?
U.S.: – Nav vairs tādu noteikumu, ka jāgaida 8 grādi. Pašlaik mājas iedzīvotāji paši izlemj, kad un pie kādas temperatūras sākt apkuri. Es nedomāju, ka būtu jāatbalsta tādi gadījumi, kad nevajadzīgi būtu jānoregulē pārāk liela temperatūra. Namu pārvalde tiešām nevar uzspiest cilvēkiem apkuri. Mēs pārbaudīsim, vai tā ir.

– Jūs droši vien esat skaidrībā, ko nozīmē papildsummas mūsu rēķinos no namu pārvaldes "Jaunliepāja". Tas viss ir nelikumīgi, bet kāpēc to nelikumību neviens nepārtrauc? (Noliek klausuli, atbildi negaidot.)
U.S.: – Nesapratu, kas tās par papildsummām. Noskaidrosim, kas tās īsti ir.

– Nesen avīzē bija informācija, cik vajadzēs maksāt par vienu megavatstundu enerģijas. Bet gribam zināt, cik jāmaksā par kvadrātmetru?
U.S.: – Kā ūdeni, tā siltumu arī mēra noteiktās vienībās. Uz kvadrātmetru rēķins nav korekts. Patēriņu mērī vienīgi megavatstundās. Tātad tādā veidā ražotājs arī piegādā siltumenerģiju līdz mājai. Kvadrātmetra izmaksas ir tikai tāds pieņēmums, tas nevar būt precīzs aprēķins.

Kredīts un bezdarbs

– Vai tad, kad dzīvoklis ar daļējām ērtībām pārdots ir un nopirkts dzīvoklis ar visām ērtībām, ņemot hipotekāro kredītu, vai tas nekādi neietilpst tajā kategorijā, kad izsniedz pabalstu? Dzīves apstākļi ir uzlaboti tad, kad to varēja, bet tagad vīrs ir atlaists no darba "Liepājas maizniekā" un vienīgā pelnītāja ir sieva. Ģimenē ir divi skolas vecuma bērni.
I.P.: – Ja cilvēki ir ņēmuši kredītus, tas nozīmē – cilvēki ir rēķinājušies, ka viņiem būs ienākumi, lai šo kredītu samaksātu. Liepājas pašvaldība, piešķirot dzīvokļa pabalstu, ir atzīmējusi, ka netiek ņemti vērā studiju kredīti, kredīti mājokļa pielāgošanai, ja ģimenē ir invalīds, lai invalīds varētu šajā dzīvoklī normāli dzīvot. Un vēl neņemam vērā kredītu, kas ņemts vienīgā dzīvokļa privatizācijai, un ja cilvēks ir ņēmis kredītu, lai samaksātu parādus par īri un komunālajiem pakalpojumiem. Vai arī ir ņemti kredīti ārkārtas operācijām. Tātad visos šajos gadījumos var saņemt pabalstu.

Bet šī ģimene pašlaik dzīvokļa pabalstu nevar saņemt. Bet jau teicu, ka ir īpaši gadījumi. Mēs izvērtējam, ja ir ģimene ar bērniem, ja ir ņemts kredīts, ja ir daudzbērnu ģimene nopirkusi datoru vai ledusskapi, tad skatāmies, vai tiešām par šo kredīta summu ir nopirkts tas un tas. Prasām pierādījumus, čekus un izskatām kā ārkārtas situācijas. Arī te jāskatās, cik situācija patiešām ir smaga. Tīri pēc noteikumiem skatoties – nesanāk. Bet Sociālajā dienestā strādā profesionāli sociālie darbinieki. Šai ģimenei vienkārši jāatnāk uz Sociālo dienestu. Vislabāk, ja situācija izklāstīta uz papīra, ir jāiesniedz visi dokumenti un situācija jāpārrunā.

Mums ir arī Ģimenes atbalsta dienests, un var saņemt arī darbinieku atbalstu citu dokumentu nokārtošanai. Ģimenes ar bērniem ir īpaši atbalstāmas. Mums ir darbinieki, kas tīri praktiski palīdz, piemēram, mammām sagatavot tiesai pieteikumus par uzturlīdzekļiem. Tās visas ir risināmas lietas. Nevajag baidīties, vajag interesēties. Bet gribu piebilst – Sociālais dienests nestrādā tā, lai cilvēkiem pašiem nekas nebūtu jādara. Ir jābūt līdzdalībai. Atbildība par savu dzīvi tomēr ir jāuzņemas.

Mazdēls ārzemēs

– Jūs traucē 79 gadus veca pensionāre. Kādu palīdzību varu saņemt? Esmu viena. Pie manis ir pierakstīts mazdēls, kurš 10 gadu dzīvo ārzemēs – tad Īrijā, tad Anglijā, es pat nezinu, kur tieši. Es nestaigāju, dzīvoju uz medikamentiem. Visu pagājušo ziemu sildījos ar elektrību. Centrālā apkure sabojājās, dzīvoju aukstumā. Medikamentiem izlietoju ceturto daļu pensijas. Pensija tagad ir 160 latu. Mazdēls ir vienkāršs strādnieks ar savu ģimeni, atbalstīt mani pagaidām viņš nevar. Esmu dzīvokļa īpašniece. Man ir meita, nestrādā, laikam dzīvo Liepājā. Man ir Sociālā dienesta aprūpētāja.
I.P.: – Būtisks atbalsts jums būtu dzīvokļa pabalsts, bet jūsu mazdēls pie jums ir deklarēts. Kāpēc, ja viņš tur nedzīvo? Sarunājiet, lai mazdēls izdeklarējas, mēs varētu jums piešķirt dzīvokļa pabalstu pat līdz 300 latiem. Jums ir jāizdara tāds sīkums, kā jāparunā ar mazdēlu. Vai arī jāiet uz policiju un viņš jāizraksta, jo jūs esat dzīvokļa īpašniece. Jāsakārto dokumentu lietas ar mazdēlu, tad jums nebūs kreņķu turpmāk. Varam sarunāt arī tā, ka aizbrauksim pie jums mājās, apskatīsimies sadzīves apstākļus, parunāsim ar aprūpētāju. Un arī par mazdēlu parunāsim.

Kāpēc siltā ūdens zudumu dala uz dzīvokļiem? Esmu vientuļa pensionāre, izlietoju nepilnu kubikmetru ūdens. Par to puskubikmetru man jāmaksā 9 lati ar santīmiem. Ģimenes, kas izlieto 5 vai 6 kubus, maksā to pašu.
U.S.
: – Vajadzētu konkretizēt jautājumu. Tā jau nevarētu būt.

I.P.: – Tomēr tā ir. Tas nav mans temats, bet no pieredzes zinu, ir tāda kārtība, ka par ūdens cirkulāciju maksā, izdalot uz dzīvokļiem, neatkarīgi no patērētā ūdens daudzuma. Bet šo kārtību ir iespējams mainīt, ja iedzīvotāji sapulcē vienojas, ka viņi šos zudumus dalīs nevis uz dzīvokļiem, bet atbilstoši patēriņam. Bet tai jābūt iedzīvotāju iniciatīvai.

Vai varu pierakstīties pie Ulda Seska uz pieņemšanu? Man ir tādas problēmas, ka tās tagad neizrunāsim.
U.S.
: – Protams, katru otrdienu es pieņemu iedzīvotājus, jūs noteikti varat pierakstīties Apmeklētāju pieņemšanas centrā.

Trim bērniem atsakāt

Vai tie noteikumi ir akmenī cirsti, vai jūs vadāties arī pēc reālās situācijas? Man ir trīs bērni skolēni, es audzinu viņus viena. Meitenēm dvīnēm bija šogad jāiestājas Rīgas Tehniskajā universitātē. Vai man no manas minimālās algas bija iespējams sagatavot viņas skolai? Strādāju par apkopēju. Ja es parādus nekrāju, paņēmu 200 latu kredītu, lai bērnus varētu sagatavot skolai, tad jūs man palīdzību atsakāt. Es malkai prasīju pabalstu. Es iesniedzu pirms mēneša, man atnāca atteikums, es to apstrīdēju. Biju galīgi šokā. Kam tad jūs piešķirat, ja mātei ar trim bērniem ne? Man ir 30 gadu darba stāžs, nostrādāju "Sērkociņos" 17 gadu, aizgāju strādāt par apkopēju policijā. Kā no savas algas lai nopērku malkas kravu?
I.P.
: – Man ir jāpaskatās dokumenti, jums piezvanīšu tuvākajās divās dienās. Faktiski ir tā – ja mamma var uzrādīt dokumentus, ka tiešām kredīts ir iztērēts skolas precēm, apģērbam skolas uzsākšanai, šos gadījumus mēs izvērtējam.

Vai nav tā, ka tā vietā, lai ņemtu kredītu, sievietei vispirms varbūt vajag aiziet uz Sociālo dienestu?
U.S.
: – Varbūt viņa jau tad būtu saņēmusi pabalstu. Es iesaku vispirms vērsties sociālajā dienestā, lai pēc tam pašiem nebūtu problēmu.

I.P.: – Pašvaldība nav ieinteresēta uzkrāt cilvēkam parādus. Par pamata vajadzībām jau ir runāts. Tas arī ir ceļš, ko kundze teica – viņa lēmumu ir apstrīdējusi domē. Ja ir tā, ka visi dienestā kļūdījušies, tad tas atkal tiek izskatīts.


Dome ziemu gaida ar lielu piesardzību

Ko Liepājas pašvaldība dara, gaidot, iespējams, vienu no grūtākajām neatkarīgās Latvijas ziemām? Šo jautājumu "Kurzemes Vārds" uzdeva pauzēs starp telefona zvaniem.

U.Sesks: – Klausos ziņas par to, kas notiek ar bankām Īrijā, Anglijā, Amerikā un vēl kaut kur, – pašlaik pasaulē notiek milzīgas pārmaiņas ekonomikā, tajās Liepāja ir mazs zobratiņš. Lielās vētrās mēs varam tikai skatīties, vai tās skars Liepāju minimāli vai vairāk. Es pat nezinu, kas varētu komentēt, kā tas skars Latviju un Liepāju. Pašlaik mēs samazināsim izdevumus. Esmu noteicis, ka nekādus papildu iepirkumus ne automašīnām, ne citām dārgākām lietām 2009.gada pirmajā pusgadā noteikti neatļausimies, kamēr sapratīsim, kā krīze skar Liepāju. Mans ieteikums būs deputātiem balsot par lielāka rezerves fonda izveidošanu, lai, īpaši gada pirmajā pusē, saprastu, kas notiek tālāk, kā pildīsies budžets. Līdz šim rezerves fonds ir bijis mazs, 50 līdz 100 tūkstoši latu.

2008.gada budžets uz 1.oktobri ir izpildīts un nedaudz arī pārpildīts. Es ļoti ceru, ka tā tas arī turpināsies. Taču drošības pēc mēs liksim pašvaldības struktūrām veidot pesimistiskākas prognozes. Vēl nav apstiprināts valsts budžets – pašlaik prognozes ir tādas, ka pilsētas budžets varētu pieaugt par apmēram 4 procentiem. Bet budžetu mēs, kā katru gadu, apstiprināsim nākamā gada sākumā.

Pilnīgi noteikti atradīsim finansējumu visiem ES projektiem, jo tā ir dāvināta nauda un tikai šā brīža iespēja, ka mēs varam saņemt lielus finanšu resursus skolu remontiem, bērnudārzu būvei, ielu rekonstrukcijai un tā tālāk. Nākamajā gadā ir iespējams, ka mēs apmēram 60 miljonus latu varēsim saņemt dažādiem ES projektiem. Daļai no tiem vajadzīgs arī mūsu līdzfinansējums un priekšfinansējums. Uz to mēs koncentrēsimies maksimāli, visu savu pašvaldības budžeta jaudu uz to virzīsim, lai varētu saņemt šo Eiropas naudu. Tādi dāvinājumi diez vai pēc pieciem vai sešiem gadiem būs iespējami. Mēs nevarēsim ekonomēt uz Attīstības pārvaldes resursu rēķina, jo tai priekšā ir liels darbs sagatavot visus tos projektus.

Tas būs ieguldījums pilsētas ekonomikā no pašas pilsētas puses. Nevienu gadu pašvaldība nav spējusi attīstībā ieguldīt tik milzīgas summas. Piemēram, 5 miljoni būs visu pilsētas skolu siltināšanas programmai. Tur būs darbs būvniekiem, būvmateriālu piegādātājiem, būs daudz pasūtījumu. Būvēsim bērnudārza "Saulīte" piebūvi, siltināsim bērnudārzus, iespējams, arī slimnīcu. Šie milzīgie darbi dos ļoti lielu ietaupījumu pilsētas budžetā uz apkures tēriņiem. Nākamajā gadā sāksies pilsētas apgaismes sistēmas rekonstrukcija. Veloceliņu būve. Stacijas laukuma rekonstrukcija. Tiks pabeigta rekonstrukcija Karostas tiltam, Liepājas ostā notiks vērienīgākie ostas padziļināšanas darbi. Šie un citi darbi dos milzu ieguldījumu pilsētas ekonomikā. Ar to palīdzēsim pilsētas uzņēmumiem ar darbu apjomiem. Protams, viņiem visiem būs jāpiedalās konkursos. Un, protams, koncertzāle. Mums ir izveidojies uzkrājumu fonds, un būs pieejama arī ES nauda. Domāju, nākamgad sāksim koncertzāles būvniecību.

– Vai paredzat samazināt darbinieku skaitu?
– Mēs papētīsim, iespējams, kādu atsevišķu štata vietu. Bet mūsu pašvaldība nav apaugusi ar tām, un pašlaik tas nav tas, ko plānojam darīt. Vadošajā līmenī darba algas nav plānots palielināt, bet tiem, kuriem ir algas zem un ap 300 latiem, gan būtu jāpalielina.