Kurzemes Vārds

12:28 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Sabiedrība

Nomaina bīstamos stikla blokus
Viktors Ulberts

Klaipēdas ielas 82. namu Dienvidrietumu mikrorajonā var uzskatīt par pirmo ēku, kur nomainīti kāpņu telpu aizsedzošie stikla bloki. Tie tur atradās kopš mājas uzcelšanas un bija avārijas stāvoklī.

"Vasaras sākumā veicām tehnisko izpēti šiem stikla blokiem un secinājām, ka tie ir avārijas stāvoklī un pat bīstami," stāsta SIA "Namserviss" vadītājs Gatis Kālis, kura vadītajam uzņēmumam Klaipēdas ielas 82.nama iedzīvotāji uzticējuši ēkas apsaimniekošanu. Izpētes gaitā atklāts, ka stikla bloku konstrukcijas vietām ir stipri izliektas, gar malām manāmas platas spraugas, tāpēc nevarēja vairs garantēt, ka kādu brīdi tās nesabrūk. Tāpat vecajiem stikla blokiem vairs nebija būtiskas siltuma noturības.

"Meklējām dažādus risinājumus. Viens no variantiem bija aizmūrēt šīs stikla bloku vietas ciet pavisam, taču tas vizuāli nebūtu pievilcīgi, un arī kāpņutelpās būtu pārāk tumšs. Tāpēc palikām pie plastmasas logiem, kas izgatavoti uzņēmumā "Aile". Tie gan vizuāli iekļaujas nama kopskatā, gan ir siltumnoturīgi," norāda G.Kālis.

Pašlaik stikla bloku nomaiņa tuvojas nobeigumam, vēl palikuši darbi pēdējā, ceturtajā kāpņutelpā.

Stikla bloku nomaiņai Klaipēdas ielas 82.nama iedzīvotāju biedrība izmantojusi kredītresursus. Bankā saņemts aizdevums 40 tūkstošu latu apmērā, no kuriem 15 tūkstoši latu biedrība bija spiesta pārskaitīt PSIA "Vecliepāja" par iepriekš sniegtajiem pakalpojumiem. Daļa no šīs summas izmantota ūdens un kanalizācijas stāvvadu nomaiņai. Savukārt stikla bloku nomaiņa izmaksājusi 13 tūkstošus latu.

Stikla bloki padomju laikā tika plaši izmantoti daudzdzīvokļu namu celtniecībā, un tie aizvien vēl sedz kāpņutelpas daudzās Dienvidrietumu mikrorajona mājās. Tiesa, daudziem iedzīvotājiem šāds risinājums nekad nav bijis īsti saprotams, jo ir apgrūtināta kāpņutelpu vēdināšana. To iespējams izdarīt, tikai atverot vienlaikus parādes, kā arī bēniņu durvis.


Abonēt ir lētāk un ērtāk
Kristīne Pastore

Turpinās laikraksta "Kurzemes Vārds" abonēšanas akcija, kuras laikā tie lasītāji, kas vēlas savās pastkastītēs saņemt laikrakstu par šā gada cenu gan vēl šogad, gan arī nākamgad, var doties uz laikraksta "Kurzemes Vārds" kiosku, kas ir redakcijas telpās, vai arī uz abonēšanas centru "Kurzemes Vārds", kas atrodas Kungu ielā 9. Tur arī vakar viesojās laikraksta pārstāvji, lai abonētājiem jautātu, kādas ir viņu lasīšanas tradīcijas un ko viņi laikrakstā vislabprātāk lasa, kā arī to, kāpēc izvēlas savu laikrakstu abonēt, nevis pirkt.

ELGA LIECINIECE sevi par liepājnieci sauc vairāk nekā 40 gadu. Viņa laikrakstu "Kurzemes Vārds" nākusi abonēt nākamajiem trim mēnešiem un ir patīkami pārsteigta, kad abonēšanas centra speciāliste Gunta viņai pastāsta par akciju. Tas nozīmē, ka gandrīz 2 lati paliks maciņā. Lai gan Elgas kundze saka, ka tik un tā savu avīzi būtu abonējusi, jo ir taču jāzina, kas pilsētā notiek. Rīta pusē parasti viņa izlasa notikumus, laika ziņas, arī to, ko pavēstījuši lasītāji, pirmo sleju un citus īsākus gabalus, bet garākos – problēmrakstus, dzīvesstāstus un tamlīdzīgi –atstāj vakara pusei. "Taču, ja tie ir ļoti interesanti, izlasu tūlīt," viņa smejas. Un piebilst, ka dzīvesstāstus patiešām esot interesanti lasīt. Un, ja vēl avīzē ierauga rakstu par kādu pazīstamu cilvēku, tad gan prieks. Par ērtāko veidu, kā tikt pie avīzes, Elgas kundze neapšaubāmi uzskata abonēšanu, jo viņas dzīvesvietas tuvumā kiosku gandrīz neesot, turklāt nekur nav garantijas, ka avīzes tur vēl būs. "Nē, nē, man ir labāk, ja avīzi saņemu mājās," viņa saka.

ALDONA ŽIEMELIENE pastāsta, ka neesot gandrīz vai neviena raksta, ko viņa "Kurzemes Vārdā" atstātu neizlasītu. Tāpēc ļoti labi, ka laikrakstu piegādā mājās. "Mēs esam pensionāri un uz pilsētu tik bieži neejam, tāpēc katru dienu avīzi nenopirktu," viņa saka. Vairāk ģimene dzīvojas pa savu lauku saimniecību Cimdeniekos. Un tāpēc, ka pati saimnieko pa laukiem, Aldonas kundze labprāt vēl vairāk lasītu par dzīvi laukos, par to, kā cilvēki tur kuļas un izdzīvo. Par savu saimniecību viņa saka: "Viegli nav un nekāda lielā izdevīguma tur nav, taču ģimene ir paēdusi un mums ir darbs." Aldona neslēpj, ka lauku darbu dēļ nākoties vienu otru avīzes rakstu atlikt malā, taču tos izlasot, kad atkal brīvāks brīdis.

SARMĪTE ALTĀNE atnākusi laikrakstu "Kurzemes Vārds" abonēt nākamajam pusgadam. Un viņa ir ļoti, ļoti priecīga par šo akciju. Sievietei nobirst asara – dzīvot kļūst aizvien grūtāk. Ja agrāk varējusi abonēt un lasīt gan vairākas avīzes, gan arī žurnālus, tad tagad no citiem nākas atteikties – tikvien kā pašu "Kurzemes Vārds" vairs palicis. To lasa viņa pati un avīzē rakstīto atstāsta savai 93 gadus vecajai mammītei, kurai vairs nav acu gaismas, lai pati varētu palasīt. Un tieši tāpēc, ka pašlaik laiki ir grūti, kad tik daudziem cilvēkiem jādomā, kā savilkt galus kopā un izdzīvot, Sarmīte labprāt laikrakstā vairāk gribētu lasīt par labo, par priecīgo un skaisto, jo, viņasprāt, izlasītais arī dzīvi padara gaišāku.

VINETA GULBE ir skolotāja, viņa abonēšanas centrā "Kurzemes Vārds" laikrakstu abonē pirmo reizi – viņa ir jauna kliente. Kāpēc labāk ir abonēt, nevis pirkt laikrakstu? Vineta sniedz vairākas atbildes: pirmkārt, tāpēc, ka abonēt ir lētāk. Pirms diviem gadiem ģimene atteikusies no abonēšanas un avīzi pirkusi kioskā, taču aprēķinājusi, ka tas izmaksā krietni dārgāk. Otrkārt, vīramāte dzīvo mājās, un tad ir labi, ka viņa laikrakstu var saņemt jau no paša rīta. "Viņa izlasa visu," Vineta skaidro ģimenes lasīšanas paradumus. "Vīru vairāk interesē sports, bet man tas, kas rakstīts par izglītību, par kultūru un daudz ko citu. Turklāt ne mazums skolai noderīga "Kurzemes Vārdā" atrod arī dēls." Un vēl Vineta uzsver: noderīgs ir arī Latvijas un pasaules notikumu apskats – tur koncentrētā veidā var uzzināt par svarīgākajiem notikumiem.