Kurzemes Vārds

04:31 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Aiziet mūžībā, nesagaidot spriedumu
Viktors Ulberts

Pēc tam, kad kārtējo reizi tika atlikta tiesas sēde Cimdenieku iedzīvotājas Gannas Kačmares lietā, kurā viņa centās pierādīt, ka viņai izkrāpts dzīvoklis, sirmgalve slimnīcā mirusi. Tādējādi Zinaīda Poļakova, kura apšaubāmos apstākļos dzīvokli privatizēja uz sava vārda, tomēr tiks pie šī īpašuma.

Jau rakstīts, ka Liepājas tiesā kārtējo reizi atlikta G.Kačmares lietas izskatīšana un atbildētāja pārstāvja aizņemtības dēļ no 1.oktobra tā pārcelta uz janvāri. Šī bija jau trešā reize, kad lietas izskatīšanu dažādu iemeslu dēļ pārcēla uz vēlāku laiku, un pēdējo reizi G.Kačmare vairs nepārdzīvoja. Pirms tam viņa pauda viedokli, ka tiesa tiek vilcināta apzināti, lai sagaidītu viņas nāvi, jo tas atbildētāja pusei atrisinātu visas problēmas.

"Pēc kārtējās tiesas sēdes pārcelšanas Ganna nokļuva slimnīcā. Viņai atkal kļuva slikti ar sirdi. Acīmredzot pārdzīvoja, ka netiek pie taisnības. Un 12.oktobrī viņa slimnīcā nomira," sacīja G.Kačmares meita Ļubova Buņēviča, kura pastāvīgi dzīvo Kišiņevā un nu pošas uz Latviju, lai apglabātu māti.

Jau rakstīts, ka pagājušajā gadā G.Kačmare atklāja, ka viņas uzticības persona Z.Poļakova privatizējusi uz sava vārda viņas dzīvokli Cimdeniekos, Sporta ielas 10.namā, lai gan esot solījusi palīdzēt sakārtot dokumentus, lai dzīvokli privatizētu pati īrniece. Iepriekš G.Kačmare aizvesta uz Grobiņas Pagasta padomi, lai it kā izrakstītu no dzīvokļa kaut kādu mistisku īrnieci, bet patiesībā parakstīja atteikšanos no dzīvokļa privatizācijas par labu Z.Poļakovai.

Z.Poļakova savukārt apgalvo, ka viss noticis labprātīgi ar sirmgalves ziņu. Un traci viņa sacēlusi tāpēc, ka gribējusi saņemt vairāk naudas.

Lietā ir ļoti daudz neskaidrību, no kurām daudzas liecina par labu sirmgalves versijai. Piemēram, it kā sarunāto samaksu – 3000 ASV dolāru – G.Kačmares kontā Z.Poļakova ieskaitīja tikai gadu pēc it kā labprātīgā darījuma, kad par šo lietu sāka interesēties "Kurzemes Vārds" un uzrakstīts iesniegums policijā.

"Tas lai paliek uz Poļakovas sirdsapziņas. Dzīvoklis jau laikam paliks viņai, un viņa ir panākusi savu. Man diez vai būs spēka un iespēju no tālienes turpināt tiesāšanos," sacīja Ļ.Buņēviča. Viņa gan tādā gadījumā kā vienīgā mantiniece varētu pretendēt uz mātes kontā ieskaitītajiem 3000 ASV dolāriem, ko līdz pat savai pēdējai stundiņai G.Kačmare konsekventi neaiztika, un palika pie sava, ka nekādas vienošanās nav bijis un dzīvoklis viņai izkrāpts.

G.Kačmari zemes klēpī guldīs sestdien. Viņa vēlējas tikt apglabāta Latvijā, kur nodzīvojusi lielāko daļu sava mūža un kur apglabāts arī viņas vīrs.


Riska fonds atdūries pret zemnieku skepses vairogu
Pēteris Jaunzems

Biedrības "Liepājas Lauksaimnieku apvienība" valdes sēdē uzmanības degpunktā bija arī jautājums par lauksaimnieciskās ražošanas apdrošināšanas lietām, kas ir ļoti aktuālas. Jau ziņojām, ka šoruden Latvijā darboties sācis Riska fonds. Tam iespējams pieteikt ziemāju sējumus, tomēr pagaidām, kā, "Kurzemes Vārdam" vakar teica pārvaldes vadītājs Jānis Lots, Lauku atbalsta dienesta Dienvidkurzemes Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē vēl nav saņemts neviens iesniegums.

Tapis ar lielām grūtībām

Kas par lietu? Ar ko izskaidrojama tāda atturība? Vai tikai ar informācijas nepietiekamību? Apvienības valdes priekšsēdētāja Ārija Jerumane pastāstīja, ka aizvadītajā nedēļā Rīgā mudinājusi pagastu lauku attīstības speciālistus aktīvāk runāt ar zemniekiem, izskaidrojot viņiem apdrošināšanas nozīmi.

Riska fonds veidots daudzu gadu gaitā un tapis, pārvarot grūtības un lielas pretrunas. Uz to liktas lielas cerības. Ja lopkopībā lauku apsaimniekotāji savu ganāmpulku neatstājot bez apdrošināšanas, tad to nevarot sacīt par augkopības sektoru, kur audzētāji turpina dzīvot ierastajā ritmā un ieradumos, paļaujoties uz to, ka gan jau valsts piešķirs kaut kādas subsīdijas, ja salna, ieildzis sausums vai plūdi izpostīs viņu sējumus. Taču tagad tās esot veltas cerības, jo apstākļi izmainījušies. "Turpmāk valsts atbalstu par stihijas postījumiem zemkopībā nepiešķirs," sacīja Ā.Jerumane, piebilstot, ka pozitīva pieredze esot meklējama Lietuvā, kur līdzīgs fonds pastāv un darbojas jau gadu.

"Kurzemes Vārds" painteresējās, kā mūsu rajona lauksaimnieki vērtē Riska fonda darbību un viņiem izvirzītos nosacījumus.

Uzskata, ka nosacījumi maldina

Kategorisks savā nostājā bija Durbes novada zemnieku saimniecības "Āboliņi" īpašnieks Laimonis Leimants. Kaut gan tieši viņš ir viens no tiem augkopjiem, kam vajadzētu rūpēties par drošu atbalstu, jo šoruden apsējis lielas ziemāju platības, durbenieks atbildēja, ka apdrošinātājiem vairs neuzticoties. Tādai neticībai esot pamats, jo viņš jau 1998.gadā piedzīvojis rūgtu vilšanos. Toreiz apdrošināšanas kompānijai samaksājis lielu naudu, bet, kad sējumus izpostījis kailsals, atlīdzību neesot sagaidījis.

L.Leimants uzskata, ka arī tagad zemnieki tiekot zināmā mērā maldināti, jo iemaksas, kas tiekot pieprasītas, nav nekādas mazās, bet atdeve, ko galu galā būs iespējams saņemt, – diezgan neskaidra. "Iemaksām būtībā jāatdod visa nauda, kas saņemta par platībmaksājumiem, taču apdrošināšanas noteikumi izstrādāti ar tādu aprēķinu, ka gadījumā, ja ziemāji tāda vai citāda iemesla dēļ man aizietu bojā, naudu es tik un tā par tiem nesaņemtu, jo apdrošinājums pāriet uz vasarājiem, ar kuriem pavasarī būšu pārsējis stihijas izpostītās platības. Taču arī nepārsēt tās nevaru, tāpēc ka šīs platības ir pieteiktas Lauku atbalsta dienestā, un turklāt zeme taču nevar stāvēt visu vasaru tukša. Zemniekam ir vajadzīga raža, viņš nevar dzīvot uz platībmaksājumu rēķina," paskaidroja augkopējs.

Paļaujas uz Dievu un veiksmi

"Kaut gan dažkārt nācies ciest zaudējumus un arī šis rudens nebija izņēmums, jo bojā aizgāja un uz lauka sadīga aptuveni piektā daļa no ziemājiem, līdz šim nedz tos, nedz vasarāju sējumus apdrošinājuši neesam. Dzīvojam un strādājam, paļaujoties uz Dievu un savu veiksmi," teica Dunikas pagasta "Kalvaitu" saimnieki Inta un Aldis Vecbaštiki. Vēl jau viņiem arīdzan netrūkstot steidzamāku darbu, kas jāpaveic, tāpēc neesot iznācis vaļas iedziļināties Riska fonda izvirzītajos noteikumos, taču no citiem kolēģiem dzirdējuši, ka "tas pasākums nestrādās". Apdrošinātāji vienmēr pratīšot atrast iemeslus, kuru dēļ vainīgs izrādīsies pats cietējs, un tāpēc samaksu tas nesagaidīs. Vismaz līdz šim nevienu labu piemēru par apdrošināšanu Latvijas lauksaimniecībā abiem dunicniekiem neesot gadījies dzirdēt. "Tādēļ arī mūsos šī skepse," atzina Inita.

Savukārt piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības "Laura" valdes priekšsēdētājs Uldis Štoss domājot, ka Riska fonda izveidošana vairāk uzskatāmu par tādu kā politisku mierinājumu. Reāls glābiņš lauksaimniekiem tas nez vai kļūšot, jo pietrūkšot atsaucības. Vismaz Otaņķu pagastā viņam neesot nācies dzirdēt, ka kāds būtu pieteicis savus sējumus apdrošināšanai. "Apmaksāt ir paredzēts tikai 30 procentus no zaudējumiem, bet šī summa iznāk pat mazāka par to, ko šogad graudu audzētājiem sagādājis cenu kritums tirgū," viņš sacīja, paužot bažas, ka šis rudens var kļūt liktenīgs daudziem augkopējiem, kas palikuši bez gaidītās ražas un līdz ar to bez ienākumiem. Un par to, ka nekas labs nav sagaidāms, liecinot šoruden neapsētās platības. Tādu Lejaskurzemē esot pārāk daudz.