Kurzemes Vārds

03:33 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Būsim kā varde – kulsimies!
Nora Driķe

Nerunāšu par baumām neko. Tikai par faktiem. Reizēm tās vēl nemaz nav sliktās ziņas, bet tikai nojausmas, sīki signāliņi viļņos, kurus pa īstam varbūt spētu uztvert vienīgi sikspārņi.

Pagaidu režīms "Metalurgā". Vairāki slēgti vai no Liepājas aizgājuši uzņēmumi. Bezdarbnieku reģistra pieaugums ik dienu no 20 pērn uz 30 šogad. Izkārtnes "Pārdod" malu malās. Gaidāmais apkures rēķinu lēciens šoruden. Aizvien lielāks nesamaksāto līzinga lietu skaits tiesā. Aicinājumi uz taupību un strīdi par to valdībā. Pirmie atlaistie ierēdņi – arī Liepājā. Ekonomikas lejupslīde mazumtirdzniecībā, celtniecībā, metālapstrādē dažādos kontinentos. Pasaules banku krīze. O! Te tas ir – īsais un pēdējā laikā tik daudz locītais vārdiņš krīze, kuram seko izteiktas vai noklusētas bailes, auksti sviedri naktī un trīcošas rokas dienā.

Bet tas, ko mēs pašlaik piedzīvojam Latvijā, vēl tomēr nav krīze, vairākās intervijās apgalvo galvenais Latvijas naudas turētājs, Latvijas bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics. Gribas tam piekrist, vismaz runājot par Liepāju. Bezdarba līmenis te oktobra sākumā bija 5,7 procenti – tikpat, cik mēnesi iepriekš. Liepājas rajonā – 6,2 procenti. Inflācijas rādītājs valstī – 14,9 procenti salīdzinājumā ar pērno rudeni. Pilsētas budžetu joprojām pilda labi. Pats galvenais rādītājs, kas ir arī pilsētas ekonomikas veselības termometrs – iedzīvotāju ienākumu nodoklis – gada deviņos mēnešos maksāts vairāk, nekā plānots. Arī pilsētas galvenais nodokļu maksātājs – "Liepājas metalurgs" – joprojām dod savu ikdienišķo nodokļu artavu pilsētas kasei.

Bet tas nemaz nebija tik sen, kad bezdarba līmenis Liepājā patiešām bija augsts – visaugstākais 1999.gadā – 15,3 procenti Krievijas krīzes iespaidā, kad "Lauma" atlaida apmēram 1000 darbinieku. Neesmu aizmirsusi to posmu 90.gadu pirmajā pusē, kad no manas 25 latu algas tieši vienu piektdaļu – 5 latus – maksāja viena tālsaruna ar Zviedriju. Liepāja naudas trūkuma dēļ grima tumsā, jo nevarēja samaksāt par ielu apgaismojumu. 1994.gadā inflācija Latvijā bija 35,9 procenti, bet visaugstākā –1992.gadā, 951,2 procenti.

Bet to mēs pārdzīvojām – ar lielākiem vai mazākiem finansiālajiem, morālajiem un fiziskajiem zaudējumiem. Varbūt kaut ko arī ieguvām. Iespējams – norūdījāmies, kļuvām radošāki, likām savām pelēkajām šūniņām vairāk kustēties. Mana galvenā atziņa – šīs grūtības bija pārejošas. Tās beidzās.

Pašlaik mēs nojaušam, ka tas, ko tiešām varēs saukt par krīzi vai bedri, vēl ir tikai priekšā. Kliedzot tagad: "Krīze, krīze, bezdibenis!", mēs esam kā aitu gans, kurš vēl vilku nav redzējis. Meklējot ekonomikas prognožu guru, vēl neviens tāds nav atradies, kurš ņemtos precīzi pateikt, kāda tieši krīze mūs sagaida. Taču viens gan ir skaidrs: lai kas arī mums ir priekšā, tas ir pārejošs. Nav jēgas nodoties bailēm, tās ir īstais mūsu ienaidnieks, kas paralizē domas un sirdi. Mums atliek tikai vingrināt pelēkās šūniņas, rokas un kājas, lai izkultos tad, kad tas būs nepieciešams. Būsim kā tā varde, kura prata no krējuma poda izkulties.