Kurzemes Vārds

20:24 Sestdiena, 16. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Meklē un atrod internetā
Dina Belta

Septembra vidū jau trešo gadu visā Latvijā tika dots starts konkursam "Meklē un atrodi datu bāzē letonika.lv!". Tajā ar labiem panākumiem iesaistās arī Liepājas rajona bibliotēkas.

Par pirmās kārtas uzvarētāju bibliotekāru līgā kļuvusi Kalvenes pagasta bibliotēkas lasītāja Mairita Zālīte.

Enciklopēdisko uzziņu un tulkošanas datu bāzi letonika.lv izveidojusi sabiedrība "Tilde". Tās uzziņas sistēmu grupas attīstības vadītāja Anita Vasiļjeva uzteic Kalvenes bibliotēku par īpašu aktivitāti konkursā – tajā iesaistījusies gan bibliotēkas vadītāja Inta Ruduka, gan lasītāji. "Tāpat ir prieks par Durbes pilsētas un Medzes pagasta bibliotēkām," saka A.Vasiļjeva.

Vienīgais nosacījums konkursa dalībniekiem – jābūt reģistrētiem kādas bibliotēkas lasītājiem. Turklāt jauni dalībnieki var iesaistīties visā konkursa gaitā, arī vēl tagad. Sacensības notiek četrās līgās. Sīkāka informācija par konkursa nolikumu pieejama bibliotēkās. Visi dalībnieki krāj punktus savai bibliotēkai, tāpēc svarīgi būs visu dalībnieku iegūtie punkti, ne tikai uzvarētāju punkti.

Pārskatot nule notikušās otrās kārtas rezultātus, valsts aģentūra "Kultūras informācijas sistēmas", kas konkursu rīko, secinājusi, ka atsaucība ir ļoti liela – atbildes iesūtījuši gandrīz tūkstoš divi simti piecdesmit cilvēku no visiem Latvijas rajoniem.


Beigusies gaismas dalīšana
Ita Cērmane

Otrdien Kalētos saistībā ar Drošības dienām skolās notika nobeiguma pasākums pirmklasniekiem, kurā piedalījās Krotes, Gramzdas, Kalētu, Priekules, Vaiņodes, Virgas un Purmsātu pirmklasnieki.

Pasākumā bez atstarotāju dalīšanas pirmklasnieki tikās ar policijas īpašajiem inspektoriem Runci Rūdi un Bebru Bruno, kuri stāstīja par drošību uz ceļa, informēja Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes preses sekretāre Jolanta Knīse. Tāpat Kalētos viesojās Gaismas cilvēks, kurš pastāstīja un nodemonstrēja, kā pareizi jālieto atstarotāji un kāpēc tie nepieciešami. Mazajiem skolēniem gluži kā saldais ēdiens bija Ceļu policijas autotransporta aprīkojuma apskate – gan pīpināšana, gan runāšana pa rāciju, kā arī iespēja tikties ar kinologu un diviem dienesta suņiem.

"Kurzemes Vārds" jau rakstījis, ka Liepājas pilsētas un rajona pirmklasnieki tika pie Liepājas domes un Liepājas Rajona padomes sarūpētajiem atstarotājiem, bet Valsts policija dāvāja bērniem pamācošas krāsojamās grāmatiņas par satiksmes noteikumiem.

Kaut gaismas dalīšanas akcija pirmklasniekiem ir galā, Drošības dienas skolās turpinās gan sadarbībā ar Pašvaldības policijas darbiniekiem, gan CSDD, Robežsardzi u.c. struktūrvienībām.


Aizputē – sirreālistiska ikdiena
Dina Belta

Aizputes Novadpētniecības muzeja izstāžu zāle kļuvusi par teritoriju, kur pārbaudīt iluzionista teorijas.

Līdz 12.novembrim Aizputē apskatāma divu jaunu mākslinieku kopizstāde "Iluzionista teorijas teritorija". Tās ir aizputnieka Ģirta Brumsona grafikas un skulptūras un liepājnieka Mārtiņa Sīļa fotogrāfijas.

Mārtiņa Sīļa melnbaltajām fotogrāfijām nav nosaukumu – tās ir tikai numurētas "Iluzionista piezīmes". Tas tādēļ, lai skatītāju jau iepriekš neieliktu kādos rāmjos, lai atstātu vairāk telpas iztēlei un zemapziņas procesu rosināšanai, viņš skaidrojis. Ģirta Brumsona darbiem nosaukumi gan ir, bet arī tie atstāj pietiekami daudz vietas skatītāja domai, ja vien viņš tādu atrod.

Izstādes koncepcijas pamatā ir aptverošā sirreālistiskā veidolā radīta mākslas koptelpa ar nojaušamu sociālo fonu – tā skaidrots presei izplatītajā informācijā. Tēmas raksturotas kā sociāli saspringtas. Izstādei ir pēcsajūta.

Ģirts Brumsons ir cilvēks meklējumos, raksturo Aizputes Novadpētniecības muzeja vadītāja Jolanta Berga. Viņa pirmā personālizstāde muzejā notikusi pirms četriem gadiem. Ģ.Brumsons dēvējams par multimākslinieku, jo izpaužas dažādos žanros – grafikās, liela apmēra eļļas gleznās, zīmējumos, skulptūrās un performancēs. Turklāt darbu vēstījums nebūt neatklājas pēc pirmā acu uzmetiena. "Bet, kad es viņam prasu, lai paskaidro kādas gleznas zemtekstu, viņš kļūst dusmīgs un saka – man pašai tas jāatrod," smejas J.Berga.

Ģ.Brumsons absolvējis Liepājas rajona Amatniecības vidusskolu, kļūdams par galdnieku. Pašlaik viņš studē Liepājas Universitātē maģistrantūrā pie mākslinieka Alda Kļaviņa. Bet viņa ikdienas darbs ir būt par darbmācības skolotāju Kalvenes pamatskolā. Starp citu, uz mākslinieka un sava skolotāja izstādes atklāšanu Aizputē no Kalvenes bija ieradies vesels autobuss skolēnu un kolēģu.

Arī Mārtiņš Sīlis iet dziļumā, atzīst J.Berga. Arī viņam, Liepājas tautas fotostudijas "FOTAST" dalībniekam, šī nav pirmā izstāde Aizputē.

"Jā, ir bijuši gadījumi, kad, paļaujoties uz jauniem māksliniekiem, ir sanācis vilties," atzīst muzeja vadītāja. "Bet tā nekad nav gadījies ar šiem abiem." Vērojot izstādes apmeklētājus, viņa secinājusi, ka īpaši tā ieinteresējusi jauniešus.

"Brumsons ir progresējis," atzīst Aizputes mākslinieks Zigmunds Belēvičs, kuru "Kurzemes Vārds" sastop izstāžu zālē. "Un galva viņam ir īstajā vietā, viņš māk trāpīt." Taču Z.Belēvičs un māksliniece Inta Rozenbaha ir vienisprātis, ka šie mākslinieki pārstāv citu paaudzi, tāpēc izstāde īsti nav skārusi viņos dziļākās stīgas. Tomēr kā viens, tā otrs te atraduši, arī darbus, kam pievērsties vairāk. "Žēl, ka Brumsonam tik maz skulptūru, tās viņam padodas," piebilst I.Rozenbaha.


Slimnīcu vēl neslēgs
Viktors Ulberts

SIA "Priekules slimnīca" sniegs stacionāros pakalpojumus arī 2009.gadā. Tā norādīts Ministru kabineta sēdē izskatītajā premjera Ivara Godmaņa atbildes vēstulē Tiesībsarga birojam.

Atbildes vēstulē tiesībsargam I.Godmanis norāda, ka tiks veikti grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, paredzot līguma slēgšanu ar Priekules slimnīcu par stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu 2009.gadā.

Kā norādīts vēstulē Ministru kabinetam, tiesībsargs iesniegumu par nepamatotu slimnīcas slēgšanu saņēma no privātpersonām un uzskata, ka, slēdzot slimnīcu, valdība liegtu personu tiesības uz veselības aizsardzību un medicīniskās palīdzības minimumu, tāpēc lūdz valdības paskaidrojumu par pieņemto lēmumu.

Līdz šim nav panākta vienošanās par SIA "Priekules slimnīca" apvienības izveidi ar Liepājas Reģionālo slimnīcu, kā arī par Liepājas rajona iedzīvotāju tiesību nodrošināšanu uz veselības aizsardzību un veselības aprūpes pakalpojumu fizisko pieejamību. Tādēļ grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību jāizstrādā līdz 2008.gada 1.novembrim, paredzot līguma slēgšanu ar slimnīcu par stacionārajiem pakalpojumiem arī 2009.gadā.

Turpmākās diskusijas un lēmumi par SIA "Priekules slimnīca" labāko attīstības modeli tiks pieņemti pēc iesniegtā slimnīcas attīstības plāna rūpīgas izvērtēšanas, norāda Ministru prezidents.

Jau rakstīts, ka Priekules un tās apkārtnes iedzīvotāji, kā arī pašvaldību vadītāji asi iebilduši pret Veselības ministrijas plāniem formāli apvienot Priekules slimnīcu ar Liepājas Reģionālo slimnīcu un kā risinājumu ieteikt alkoholiķu un narkomānu rehabilitācijas centru. Īpašu aktivitāti apvienošanas procesā izrādīja Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Rinalds Muciņš, kurš, kā vēlāk izrādījās, ir algota amatpersona SIA "Liepājas Reģionālā slimnīca" padomē. Tomēr priekulniekiem izdevās piesaistīt uzmanību saviem protestiem. Pēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vizītes Priekulē process ievirzījās priekulniekiem labvēlīgā gultnē.

Tiesa, nav vēl skaidrības, kas notiks pēc 2009.gada, jo turpmāka finansējuma saņemšanai Priekules slimnīcai būšot jāpierāda, ka spēj izpildīt kritērijus, lai tā saglabātu lokālās daudzprofilu slimnīcas statusu.


Ārija Jerumane – sadarbības padomes vadībā
Pēteris Jaunzems

Šonedēļ notika Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes sēde, kurā izskatīja arī organizatoriska rakstura jautājumus. Par padomes priekšsēdētāja vietnieci ievēlēta durbeniece un biedrības "Liepājas rajona lauksaimnieku apvienība" valdes priekšsēdētāja Ārija Jerumane.

Biedrības "Liepājas rajona lauksaimnieku apvienība" priekšgalā Ārija Jerumane atrodas kopš tās izveidošanas brīža 2004.gadā, un tā vairākus gadus pēc kārtas atzīta par vienu no rosīgākajām valstī. Strādājot Liepājā un pildot Zemkopības ministrijas uzdevumus Rīgā, uzkrāta atzīstama lauksaimniecības organizāciju vadīšanas un saliedēšanas darba pieredze. Ā.Jerumanes nopelniem pieskaitāms fakts, ka rajonu lauksaimnieku organizāciju apvienību lielākā daļa piebiedrojās Latvijas Zemnieku federācijai, tādējādi lielā mērā atdzīvinot šīs kādreiz apbrīnojami daudzskaitlīgās un Latvijā lielākās, bet vēlāk stipri panīkušās organizācijas darbību. Nav brīnums, ka tās biedri viņu izraudzījās par savas valdes priekšsēdētāju.

Tagad Ā.Jerumanei uzkrauta vēl papildu slodze, jo viņa kļuvusi par vienu no diviem Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētāja Armanda Krauzes vietniekiem un strādās tandēmā ar Vidzemes pazīstamo briežu audzētāju Daini Paeglīti. "Kurzemes Vārdam" viņa teica, ka pienākumi, ko uzņēmusies, neesot viegli, taču centīšoties ar tiem tikt galā. Patlaban padomes vadītāja un vietnieka pienākumi neesot strikti nodalīti, taču tuvākajā laikā tos esot paredzēts sadalīt. Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome piedalās subsīdiju nolikuma izstrādē un pieņemšanā, kopā ar ministriju tā piedalās visu nozīmīgāko lauksaimniecības jautājumu izlemšanā.