Kurzemes Vārds

05:51 Pirmdiena, 11. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Piensaimnieki neredz iespēju, kā izrāpties no bedres

Pēteris Jaunzems

Kopš šovasar Rīgā sarīkotās akcijas, kad satrauktie piena ganāmpulku īpašnieki, protestējot pret iepirkuma cenu samazināšanos, dalīja iedzīvotājiem bezmaksas pienu, pagājuši vairāk nekā četri mēneši. Taču situācija šajā lauksaimnieciskās ražošanas sektorā līdz pat šim brīdim nav būtiski uzlabojusies, bet, kā vērtē paši piensaimnieki, tā kļuvusi vēl smagāka un nospiedošāka.

Piensaimnieki uzskata, ka arīdzan valdība nav pilnībā izpildījusi dotos solījumus, jo jūlijā paredzētās sarunas ar premjeru par piena lietām nav notikušas un nav zināms, kad notiks. Bet ar astoņām piena transporta automašīnām, kas piešķirtas kooperatīvajām sabiedrībām, visas valsts mērogiem ir stipri par maz. Turklāt tās jau vēl nemaz nav saņemtas, bet kļūšot pieejamas tikai nākamajā pavasarī.

Lejaskurzemē govis vēl neizkauj

Aptuveni no 180 ražotājiem pienu iepērk Cīravā izvietotais uzņēmums "Nadziņi 1", kas sadarbojas ar akciju sabiedrību "Rīgas piensaimnieks". Sabiedrības vadītāja Anita Pelude pastāstīja, ka, salīdzinot ar vasaru, kad notika protesti galvaspilsētā, piena cenas nav mainījušās. Arī kādas citas pozitīvas izmaiņas neesot jūtamas. Kaut gan, loģiski domājot, samaksai vajadzētu paaugstināties, jo patlaban jau ir vēls rudens un izslaukumi gotiņām sākuši kristies. Cīravniece atzina, ka apstākļi ir smagi, taču, viņasprāt, tas esot saistīts ar tām parādībām, kas notiek visā Eiropas Savienībā un pat pasaulē. Ražošanu aizvien vairāk sadārdzina pieaugošās izmaksas. Tāpēc A.Pelude pie vislabākās gribas un ar savu pieredzi tomēr nespējot pasacīt, kad pienāks tāds brīdis, kad piensaimniekiem varētu klāties labāk. Neraugoties uz to, viņa esot nolēmusi paplašināt piena iepirkšanu un aicina ražotājus pieteikties.

Vidzemē un Latgalē runājot, ka, izmisuma spiesti, zemnieki sākuši govis vest uz kautuvi. A.Pelude līdz šim neesot novērojusi, ka šādi rīkotos piena ganāmpulku īpašnieki Lejaskurzemē. Tieši otrādi, klientu pulks "Nadziņiem 1" gada gaitā pat nedaudz pieaudzis, un vismaz tas priecējot, jo cenas, ko uzņēmums maksā, salīdzinot ar kolēģiem, neesot tās sliktākās.

Lai pastāvētu, ir jāražo

Atzīstot, ka ražošanu nepieciešamajā līmenī uzturēt ir ļoti sarežģīti, par nākotni tomēr domā arī Priekules pagasta zemnieku saimniecības "Ašmi" īpašnieks Aivars Ķeris. "Knapi velkam dzīvību," viņš gan atzinās, pastāstot, ka kredītprocenti, kas nav mazi, jāmaksā katru mēnesi. Un, lai to darītu, jāslauc piens, jo nepietiktu, ka aizved uz kautuvi kādu no govīm. Tā varbūt ar govi norēķināties varot mazāka apjoma saimniekotāji, kam arī parādsaistības nav tik lielas.

A.Ķeris galvenokārt norūpējies par to, vai šādos sarežģītos ekonomiskajos apstākļos, kad par pienu maksā aizvainojoši maz, varēs saņemt aizdevumu, lai kūts būvei piesaistītu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. Viņš novērojis, ka bankas pret tautsaimniecības projektiem sākušas izturēties diezgan atturīgi. Projekts Lauku atbalsta dienestam jau esot iesniegts, bet tālākais tā liktenis liekoties diezgan neskaidrs. Taču kūts esot zemniekam vajadzīga tikai tāpēc, lai attīstītos un varētu turpināt lauksaimniecisko ražošanu.

Sava pārstrādes uzņēmuma veidošana buksē

Pavasarī, kā labi atceramies, piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību vadītāji daudz runāja par sava pārstrādes uzņēmuma veidošanu. Viņi sprieda par to, vai izdevīgāk būtu iegādāties kādu jau darbojošos ražotni, vai arī celt pavisam jaunus korpusus. Liekas, ka izšķirošais lēmums līdz pat šim brīdim nav pieņemts un pie kopsaucēja nav nonākts. A.Pelude šajās sarunās neesot aicināta piedalīties, taču arī šauboties, vai, pārņemot pārstrādi savās rokās, ražotājiem izdošoties uzreiz izmainīt piena cenas. Tāpēc, ka jaunās ražotnes veidošana tik un tā prasīšot lielu naudu. Tāpat tirgus problēmas secen tai neiešot un jaunas pārstrādes vienības organizatoriem ar tām neizbēgami nākšoties rēķināties.

Kooperatīvās sabiedrības "Dzēse" valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics neslēpa, ka, vērtējot notiekošo, brīžiem viņu pārņem pesimisms. Kaut gan izmēģināti visi iespējamie līdzekļi, nekas taču neesot mainījies. "Ko mēs panācām ar savu pavasara akciju? Burtiski neko. Ja nu vienīgi to, ka padzirdījām rīdziniekus ar pienu," viņš sprieda. Cenas slaukumam joprojām esot zemas un nespēj segt ražošanas sadārdzināšanās izdevumus.

Tie esot izredzētie, kas šodien par piena litru saņem 20 santīmu. Kooperatīviem nākoties samierināties ar 19 santīmiem, bet mazie zemnieki saņemot no 10 līdz 12 santīmiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem piena iepirkuma vidējā cena valstī patlaban ir 18 santīmu, kaut gan jau aprīlī zemnieki bija aprēķinājuši, ka, lai izdzīvotu, viņiem jāsaņem vismaz 22 santīmi.

Jāņem vērā, ka daudziem jākārto kredītsaistības ar bankām, bet aizdevumi ir paņemti, rēķinoties, ka piena litrs ienesīs saimniecībai vismaz 28 santīmus. "Mēs runājam, spriežam, gudrojam par pārstrādi, bet viss apstājas pie naudas, kuras nav," sacīja "Dzēses" vadītājs. Viņam esot patikusi kādas vidzemnieces frāze, kura esot teikusi, ka viss mainītos uz labo pusi, ja zemniekiem būtu tik daudz naudas, cik tiem ir ideju.

Smagi apzināties nespēju kaut ko panākt

Kad nesen tikos ar piena ražotāju Andi Kisielu viņa prāvajā zemnieku saimniecībā, viņš savu sarūgtinājumu par smagajiem apstākļiem izpauda, kritizējot kooperatīvu vadītājus, kas esot iegrimuši pašapmierinātībā un tādēļ neko nespējot panākt. Tāpēc tos visus vajagot nomainīt pret jaunākiem cilvēkiem, kas darbošoties rezultatīvāk.

"Dzēses" vadītājs gan tādam vērtējumam nevēlējās piekrist. "Nevis pašapmierinātībā, bet izmisumā mēs esam nonākuši. Ko es vēl spēju izdarīt? Uz kurieni man skriet? Ko tas dos, ja aizbraukšu uz Briseli? " viņš vaicāja, piebilstot, ka, ar pieri sienu nav iespējams pārsist, bet, sēžot savās sētās, esot viegli runāt un meklēt ieganstus. Lai nākot un pamēģinot kaut ko panākt pats, tad redzēšot, kāda ir patiesība.

Uzziņai
– Zemkopības ministrijas ziņojumā valdībai nupat izskanējusi baisa prognoze, ka, samazinoties piena ražotāju ienākumiem, var sākties saimniecību bankrotu vilnis.
– Pirmās kapitulēs tās, kas ņēmušas kredītus ilgtermiņā attīstības veicināšanai.