Kurzemes Vārds

13:18 Ceturtdiena, 19. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Šaurā izpratnes laipiņa
Daiga Lutere

Kontroliera darbs nav viegls. Katru reizi, iekāpjot tramvajā vai autobusā, tu, cilvēks, nezini, ar kādiem pasažieriem būs jāsatiekas. Vēl nezini, bet kā profesionālis nojaut, kādus pekstiņus būs sacerējuši zaķi, kuri tramvajā vai autobusā nolēmuši pavizināties par brīvu. Šie paši zaķi (runāsim par pieaugušajiem!) ir tie, kuri tomēr veikalā samaksā par piena pudeli vai maizes klaipu, vai kurpniekam par salabotiem apaviem. Jo kā var paņemt un nesamaksāt? Bet kā var braukt un nemaksāt? Tas, ko kontrolieri piedzīvojuši tramvajos un autobusos, būtu diezgan interesanta lasāmviela, ja viss tiktu apkopots viņu memuāros.

Pavisam nesen kādai kontrolierei autobusā spēcīgas miesasbūves vīrietis draudējis ar nazi, turēdams viņai to tik ilgi pie vēdera, kamēr pieturā durvis atvērušās un bruņotais zaķis izkāpis. Tramvajā reiz bijis gadījums, kad iereibis pasažieris meties kontrolierim virsū ar dūrēm, gribot pierādīt, kurš te galvenais. Par darba laikā dzirdētiem draudiem, lamām un gānīšanos nemaz nerunāsim. Secinājums viens – ja visiem pasažieriem sabiedriskajā transportā vienmēr būtu kompostrētas biļetes, tad kontrolieriem viņu darba diena būtu īsti svētki! Un pasažieriem arī! Diemžēl tā nenotiek.

Par to liecina liepājnieces A.Ziemeles piedzīvotais, kura negribot kļuva par kontroliera principialitātes upuri. Ziemeles kundze ir cienījama, nopietna sieviete, kurai ne reizes nav nācis prātā iedzīvoties uz uzņēmuma "Liepājas tramvajs" rēķina, vizinoties tramvajā par zaķi. Arī torīt viņa kompostrējusi talonu, tikai nav paskatījusies, ka šifrs uz tā ir ļoti, ļoti slikti saskatāms. Kompostrētājā bija beigusies tinte. Kontrolieri A.Ziemeles biļeti atzinuši par nederīgu un likuši maksāt naudassodu, ko viņa atteikusies darīt. Kontrolieris pats pārliecinājies, ka kompostrētājā beigusies tinte, bet bezbiļetniece bija noķerta un to atlaist nepavisam negribējās. Vēl jo vairāk tādēļ, ka sieviete nepretojās, bija apjukusi un patiesi uztraukta.

Var spriest par pasažieres vainu, kurai pēc visiem noteikumiem vajadzēja būt braucienam derīgai, pareizi kompostrētai biļetei. Bet vai tiešām šajā gadījumā kontrolierim vajadzēja būt tik striktam, sievieti pakļaujot pazemojošajai, publiskai zaķa apstrādes procedūrai? Jo biļete bija kompostrēta. Varbūt liepājniecei vienkārši nepalaimējās, trāpoties pa ķērienam kontrolierim, kuram dvēselē bija sakrājies citu, ļaunprātīgo bezbiļetnieku, atstātais rūgtums? Bet vai tādēļ pasažieris jāpazemo, izmantojot savas dienesta pilnvaras? Iedomāsimies sevi kontroliera vietā. Ko tu padarīsi bezbiļetniekam klaidonim, no kura nav ko paprasīt, vai skolas puikam, kurš, mazliet pietēlojot, kļūst par īstu nelaimes čupiņu, bet pieturā izmetas no vagona vēja spārniem? Tad jau Ziemeles kundze bija ļoti pateicīgs ķēriens!

Protams, kontroliera pienākums nav visu laiku būt maigam, iejūtīgam un pretimnākošam. Viņa uzdevums – ķert zaķus, kas pārvadātājiem rada zaudējumus. Tikai, manuprāt, īstam profesionālim tomēr ir jāsaprot, pret kuru pasažieri izturēties ar visu bardzību, bet pret kuru – ar izpratni un izsakot tikai brīdinājumu. Izpratnes laipiņa mēdz būt gana šaura. Vai to konflikta gadījumos gribam un protam izmantot, tas jau katra paša ziņā.