Kurzemes Vārds

05:47 Pirmdiena, 11. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Sievietes, aiziesim pie ārsta!

Pasaulē ik stundu no krūts vēža mirst 14 cilvēku. Agrāk sacīja, ka ar to slimo tikai sievietes, taču nupat lasīju, ka, lai gan reti, saslimst arī vīrieši. Tas daudziem noteikti ir jaunums. Statistika patiešām ir ļoti nepatīkama – krūts vēzis ir ļaundabīgo audzēju pirmajā vietā. Ja sievietei māte vai vecmāmiņa slimojusi ar šo ļauno slimību, arī viņai pašai iespēja ar to saslimt dubultojas.

Tā ir tikai daļa no statistikas, kuru nevar ignorēt, bet kurš vesels cilvēks gan to attiecina uz sevi? Lai gan teikšu atklāti – kad lasu to sieviešu stāstus, atziņas, piedzīvoto un pārdzīvoto, kas šo slimību izjutušas uz savas ādas, krūtīs rodas spiedoša sajūta. Var jau būt, ka tas ir līdzpārdzīvojums, lasot vai uzklausot kādu emocionālu stāstījumu. Bet, ja cilvēku šī problēma skar pavisam tieši, kā ir tad?

Nekad nebija nācies piedzīvot, ka ar šo ļaundabīgo audzēju slimotu kāda man pazīstama sieviete. Savās profesionālajās sarunās gan biju tikusies un runājusi ar tām, kas pārcietušas krūts vēža operācijas, palikušas bez vienas krūts un turpina dzīvot. Turklāt optimistiski un laimīgi. Runājot ar viņām, atkal līdzpārdzīvojums – tāds sirsnības pilns un uzmundrinošs, kas liek pašai sev pajautāt: par ko es dažkārt čīkstu? Bet tad saslima mana draudzene. Un ātri vien kļuva skaidrs, ka viņai ir audzēja ļaundabīgā forma un no krūts būs jāšķiras. Viņa piekrita nedomājot. Vismaz tā teica. Viņa devās uz operāciju, bet es nezināju, kā to uztvert, kā uzvesties un ko sacīt, kad viņa pēc operācijas pamodīsies.

Tā ir briesmīga sajūta, ko piedzīvojuši daudzi no mums: ko teikt sev tuvam un mīļam cilvēkam īpaši sarežģītos un smagos brīžos? Mierināt? Sacīt, lai turas? Tas skan tik tukši. Teikt, ka viss būs labi? Protams, būs labi, bet tajā brīdī, manai mīļajai draudzenei atmostoties un ieraugot mani pie savas gultas, asaras bira kā pupas. Un man arī. Klusuma brīdi pārtrauca viņa: "Viss ir beidzies!" Ko ar to domājusi, zina tikai viņa pati, bet laikam tomēr ir svarīgi, lai tadā brīdī kāds ir kopā ar mums.

Oktobris ir Krūts vēža mēnesis. Un onkologi ar pilnu atbildību apgalvo, ka to var izārstēt, ja laikus atklāj. Tāpēc, sievietes, aiziesim pie ārsta, jo mēs esam vajadzīgas saviem mīļajiem.

Kristīne Pastore