Kurzemes Vārds

16:25 Ceturtdiena, 14. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Teātris

Tiem, kas mūžu atdevuši skatuves mākslai
Indra Imbovica

Šā gada 25.februārī nodibināts Latvijas Teātra radošo personību atbalsta fonds, lai būtu kāda finansiāla un materiāla iespēja palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri visu mūžu kalpojuši skatuves mākslai. Par fonda valdes priekšsēdētāju ievēlēta Dace Makovska. Viņa savulaik beigusi Liepājas teātra studiju un vairākus gadus bija viena no redzamākajām mūsu teātra aktrisēm. Jau pagājuši vairāki gadi, kopš viņa atgriezusies uz dzīvi savā dzimtajā pilsētā – Rīgā.

"Ar Finanšu ministrijas lēmumu nodibinājumam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss," stāsta Dace Makovska. "Fonda izveides nepieciešamība radās pēc informācijas par Latvijas teātru bijušo radošo cilvēku kritiskajiem veselības un sociālajiem apstākļiem. Ir arī tādi, kas no teātra aizgājuši piespiedu kārtā, kā tas notika gadījumos ar Jaunatnes, Operetes un daļēji arī Liepājas teātri. Šiem cilvēkiem bija un joprojām ir ļoti grūti pielāgoties jaunajiem sociālekonomiskajiem apstākļiem. Latvijas Teātra radošo personību atbalsta fonds vēlas palīdzēt šiem skatuves mākslas meistariem, piesaistot ziedotājus," skaidro Dace.

Viens no pirmajiem, pie kā vērsās Dace Makovska, protams, bija Liepājas teātris. "Pēc viņas aicinājuma es un mani kolēģi vienojāmies, ka 29.oktobrī šim nolūkam parādīsim vienu no mūsu visvairāk skatītajām izrādēm – "Bērniņi…","stāsta direktors Ivars Lūsis. "Daces vadītais fonds nodarbojas ar ļoti labu lietu, un var tikai priecāties, ka ir cilvēki, kuriem pietiek enerģijas, lai domātu ne tikai par sevi."

Bet ko dara Liepājas teātris pats, lai kaut kādā veidā atbalstītu savus pensijā aizgājušos māksliniekus un darbiniekus? Ivaram Lūsim ilgi nav jādomā: "Mums saite ar bijušajiem kolēģiem nekad nav pavisam pārtrūkusi. Ir mums sava uzskaite. Tam visam seko nodibinājums "Atklātais sabiedriskais fonds "Liepājas teātris"", kura valdes priekšsēdētājs ir Jānis Dreiblats. Fonda uzdevums ir piesaistīt līdzekļus šim nolūkam. Piemēram, SEB Unibanka pērn mums pārskaitīja šajā fondā apmēram 10 tūkstošus latu. No fonda līdzekļiem iespēju robežās cenšamies palīdzēt kaut kādās veselības problēmās, atzīmēt vai apsveikt jubilejās un Ziemassvētkos, izmaksāt nelielas prēmijas."

"Tas nenozīmē, ka līdz ar to mums būtu pietiekami naudas, lai palīdzētu saviem pensionāriem visās problēmās. Vienīgā privilēģija, ja to tā varētu vispār nosaukt, ir tā, ka, ieskaitot līdzekļus fondā, ir nodokļu atvieglojumi. Tomēr līdzekļu piesaistīšana notiek smagi un pa retam. Diemžēl," nopūšas Jānis Dreiblats. "Stabila lieta, ko esam nokārtojuši ir tā, ka esam noslēguši līgumu ar Aināra Spirģa apbedīšanas biroju, kam pārskaitām naudu, un tā tiek sakoptas kapu vietas mūsu bijušajiem Liepājas teātra ļaudīm."

Teātra aktieris un vēsturnieks Zigurds Akmentiņš pašlaik ir tā stiprā saite starp pagātni, tagadni un arī nākotni, kas tomēr var viegli pārtrūkt. "Savulaik mums bija tradīcija, ko iedibināja bijušais direktors Voldemārs Pūce, katras sezonas sākumā doties uz kapiem un nolikt ziedus saviem aizgājušajiem kolēģiem," stāsta sirmais aktieris. "Tas pēc gadiem pamazām izzuda. Es vēl zinu visas kapu vietas visās kapsētās, vēl es varētu tās parādīt jaunākiem kolēģiem, kas uzņemtos rūpi par to, bet pats vairs izstaigāt nespēju. Reizi gadā atcerēties savus kolēģus, savus cilvēkus – tā ir cilvēcības audzināšana, tā ir tradīcija, kas ļoti saliedē kolektīvu, rada kopību, sava teātra patriotisma jūtas."

"Mēs savus veterānus aicinām uz izrādēm, nodrošinot sēdvietas, ielūdzam arī uz svētku koncertiem un teātra īpašajās svētku reizēs. Tāpat mēs atzīmējam un savā pulkā sirsnīgi sveicam viņus apaļajās jubilejās. Septembra sākumā mums bija īpašs notikums, kad sveicām sava teātra vecāko darbinieci rekvizitori Austru Jēkabsoni dižajā 95 gadu jubilejā. Padomā tikai, Austras kundze atbrauca uz teātri," stāsta mārketinga daļas speciāliste Dace Liepa.

Liepājas teātris atšķiras arī ar to, ka tajā aktīvi darbojas veterānu klubiņš, kurā satiekas galvenokārt tie, kuriem pāri 70 un 80 gadiem. To iedibināja un vadīja ilggadējais teātra galvenais administrators Leons Lileiko. Bijušais Liepājas teātra direktors Voldemārs Pūce par šo klubiņu saka: "Lai gan Leons nesen aizgāja citos medību laukos, klubiņš savu darbību turpina, pateicoties mūsu dāmām. Tā jau ir, ka teātris kļūst par otru ģimeni – tam ziedots viss mūžs, un beigās daudzi paliek vientuļi, vieni ar savām problēmām. Klubiņā sanākam reizi mēnesī, maksājam arī nelielu biedra naudiņu. Tas ļauj mums nopirkt kādu puķīti un kartīti ar apsveikumu dzimšanās dienās, bet mūsu dāmas sarūpē galdu no atnestajiem groziņiem. Protams, ka tas ir tāds izrāviens no ikdienības rūpestiem, lielai daļai arī no vientulības, tāds uzmundrinājums. Bija tāds laiks teātrī, kad mūs vairs nelaida iekšā. Arī mani, jo nevilcinājos pateikt zināmai direktorei, ko es domāju. Tagad gan, paldies Dievam, attieksme mainījusies."



Astrīdas Lindgrēnas mazmeita pieņem ielūgumu
Indra Imbovica

Ir apkopoti aizvadītās sezonas rezultāti par sasniegumiem Latvijas teātros. Bet ir jau sācies un turpinās darbs jaunajā sezonā gan skatuves mākslas jomā ar jauniem iestudējumiem, gan paralēli arī domājot par teātra ļaužu sadzīviskām problēmām un to risināšanu. Arī Liepājas teātrī.

Nosaukti "Spēlmaņu nakts" kandidāti

Tuvojas teātra balvas "Spēlmaņu nakts" svinīgais noslēgums, kas norisināsies 23.novembra vakarā, leģendārā režisora Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā. Šogad svinīgā noslēguma ceremonija notiks Latvijas Nacionālajā teātrī.

Kandidāti 2007.–2008. gada sezonas teātra balvai "Spēlmaņu nakts" jau ir izvirzīti. Starp 17 nominācijām 8 reizes nosaukts arī Liepājas teātra vārds un tā sasniegumi. Starp tām 6 nominācijās izvirzīta izrāde "Bērniņi". Pirmkārt, jau kā "Gada dramatiskā teātra izrāde". Otrkārt, nominācijā "Gada scenogrāfs" par darbu šajā izrādē izvirzīts Ivars Noviks. Treškārt, par "Gada aktieri"Armands Kaušelis par Roja Bordena lomu. Ceturtkārt, nominācijā "Gada aktrise otrā plāna lomā" izvirzīta Anita Kvāla par Bordena kundzes tēlojumu. Piektkārt un sestkārt, nominācijā "Gada spilgtākā debija" iekļuvuši divi Liepājas teātra izrādes "Bērniņi" dalībnieki – Jānis Lūsēns jaunākais par mūziku un skaņu partitūru, bet jaunais aktieris Ingus Kniploks par Kolinsa Džeikoba lomas interpretāciju.

Teātra gada balvas "Spēlmaņu nakts" nominācijā "Gada sasniegums muzikālajā izrādē" izvirzīta arī Jāņa Lūsēna seniora mūzika melodrāmai "Agrā rūsa". Savukārt nominācijā "Gada spilgtākā debija" vēl izvirzīta režisore Anita Sproģe par režiju izrādēm "Medusmēnesis" Liepājas teātrī un "Slīdošā Lūče" Latvijas Nacionālajā teātrī.

"Brālītis un Karlsons" tiek legalizēti

Kā jau rakstīts, Liepājas teātrī atlika pirmizrādi Astrīdas Lindgrēnas grāmatas "Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta" iestudējumam, jo šim bērnu stāstam bija veidots jauns dramatizējums. Liepājas teātra direktors un šī iestudējuma režisors Ivars Lūsis skaidro: "Mēģinājumi notika, bet to visu pārtrauca riņķadancis ar autortiesībām – ievilkās to apstiprināšanas lieta. Tā bija aizkavējusies tādēļ, ka mums teātrī bija pārejas periods – nomainījās literārās padomnieces. Tad uzzinājām, ka dramatizējumam ekskluzīvās tiesības uz trim gadiem pārdotas Latvijas Valsts leļļu teātrim. Mēs piedāvājām gluži citu savu dramatizējumu. Pašlaik mums vēl notiek ļoti aktīva sarakste ar Astrīdas Lindgrēnas mazmeitu, kura ir rakstnieces daiļrades mantiniece. Pēdējā vēstulē bija rindas, kurās viņa saka: "…es jau redzu, ka šī būs ļoti laba un bērniem tīkama izrāde." Mēs tulkojām, precizējām mantinieces ieteikumus dramatizējumam, labojām. Mēs būsim izveidojuši savu dramatizējuma versiju un ieguvuši ekskluzīvas autortiesības, kas tiks autorizētas un iekļautas attiecīgās starptautiskās aģentūras reģistrā. Tad varbūt pienāks tāds brīdis, ka kāds vēlēsies šīs tiesības nopirkt no Liepājas teātra" (smaida).

Grāmatai "Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta" ir trīs daļas, un katra no tām taps atsevišķos iestudējumos – izrādēs. Šāda dramatizējuma nav bijis, jo parasti visa grāmatiņa tiek saspiesta vienā izrādē. "Mūsuprāt, Liepājas teātra iecere ir ļoti skaista," saka Ivars Lūsis. "Un es kā šī dramatizējuma režisors esmu gatavs iestudēt grāmatiņas par Karlsonu visas trīs nodaļas atsevišķās izrādēs. Tātad būs trīs atsevišķas izrādes – trīs stāsti par Brālīti un Karlsonu. Tagad ir daudzmaz droši, ka pirmizrāde varētu notikt novembrī. Uz to esam uzaicinājuši arī Astrīdas Lindgrēnas mazmeitu, un viņa ar prieku pieņēma šo ielūgumu."

Faktiski var jau pateikt arī to, kas spēlēs trīs svarīgās lomas. Karlsons būs Marģers Eglinskis, Brālītis – Ingus Kniploks, bet kolorītajai Bokas jaunkundzei, kas parādīsies tikai 2.stāstā, otrajā iestudējumā, ir noskatīta dziedātāja Zanda Štrausa, kas tikpat kā kļuvusi par Liepājas teātra aktrisi.

Pa šo laiku Liepājas teātrī pirmizrādi tikko piedzīvoja latviešu oriģināldramaturģija – Leldes Stumbres "Pāris – nepāris" Feliksa Deiča režijā un turpinās darbs pie vairākiem jauniestudējumiem. "Rolands Atkočūns iesācis darbu pie lugas "Viss par sievietēm", kurai pirmizrāde paredzēta novembra beigās," skaidro Ivars Lūsis. "Rolands tagad iekarojis skatītājus ar savu humora izjūtu. Arī Dailes teātrī viņa jaunais iestudējums "Manu sievu sauc Moriss" izraisījis lielu interesi. Paralēli pie Haralda Pintera lugas "Sargi" ķēries jaunais režisors Juris Jonelis, kam pirmizrāde paredzēta janvāra otrajā pusē. Domāju, ka daudzi vēl atceras Jura Rijnieka "Sargu" lielisko iestudējumu ar Mārtiņu un Ēriku Vilsoniem un Viktoru Česnovu lomās. Tad vēl pa vidu mums pamazām top Ziemassvētku koncerti pieaugušajiem un atsevišķi arī bērniem. Mazajiem skatītājiem šo darbu uzņēmusies Sigita Jevgļevska. No 1.decembra Liepājas teātrī atkal strādās Dž.Dž.Džilindžers, lai iestudētu Vampilova "Pīļu medības".