Kurzemes Vārds

15:17 Ceturtdiena, 14. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Lauku speciālisti izpelnās pateicību
Pēteris Jaunzems

Vakar informācijas diena bija pagastu lauku attīstības speciālistiem. Pēc ilgāka pārtraukuma viņi atkal pulcējās Liepājā, labi pazīstamajā Lauku konsultāciju biroja pagrabiņā. Dienvidkurzemes Lauku attīstības biroja speciālistes Artas Cinkus vadībā viņi pārrunāja savstarpējās atbilstības sistēmas ieviešanas aktualitātes, runāja par lauku mēslošanas plāniem, apsprieda līdz gada beigām veicamos uzdevumus, kā arī tikās ar Valsts Lauku tīkla sekretariāta speciālisti Indru Āboliņu, kas izrādījās mūs novadniece, jo ir lauksaimnieku Dzintras un Viestura Niedolu meita.

Attur neuzticība un naudas trūkums

Šomēnes lauku attīstības speciālisti ar svaigāko informāciju ir baroti lielos daudzumos. Aizvadītajā nedēļā divu dienu ilgs seminārs viņiem bija sarīkots Zemkopības ministrijā. To apmeklēja arī daudzi mūsu rajona pārstāvji. Jāteic gan, ka par dzirdēto viņiem bija diezgan atšķirīgi viedokļi. Nīcas pagasta lauku attīstības speciālists Ainars Sīklis pastāstīja, ka galvenā uzmanība Rīgas augstceltnē veltīta jautājumiem par Riska fondu, kas šoruden uzsācis savu darbību. Lauku atbalsta dienesta reģionālajās pārvaldēs jau pieņem zemnieku iesniegumus, taču līdz šim sējumu apdrošināšanas iespējas nav izpelnījušās lauksaimnieku ievērību. Lauku attīstības speciālisti tad nu izraudzīti par tiem praviešiem, kuriem būtu jāpārliecina lauksaimnieki, lai tie apdrošina ziemāju sējumus.

"Vēl neviens zemnieks man nav teicis, ka izmantos šo iespēju," sacīja nīcenieks. Viņš domā, ka cilvēkus atturīgus dara gan naudas trūkums, gan neticība, ka nepieciešamā palīdzība tiešām tiks saņemta. Iespējams, skepse, kas pašlaik valda, varētu mazināties pavasarī, kad zemes apsaimniekotājiem būs nedaudz lielāka rocība. Arī A.Sīkļa kolēģe no Durbes novada Maija Lankupa uzskata, ka Riska fonda nosacījumi nav pietiekami labi apsvērti. "Par bojā aizgājušu sējumu hektāru zemniekam sola izmaksāt 30 latu. Tā ir smieklīgi maza nauda. Ko ar tādu var saglābt? Tur jau pat sēklai neiznāk. Ja cilvēks pret slimībām vai citām nelaimēm apdrošina govi, tad runa ir par summu, kas spēj segt neparedzētos zaudējumus, bet šeit nekas tāds nav iespējams," viņa teica. Tāpēc arī neviens neapdrošinoties. Neredz jēgu, jo arī par izsalušiem ziemājiem neesot paredzēts samaksāt, bet apdrošināšanu paredzēts pārcelt uz vasarājiem.

Vēl gadu būs ministrijai vajadzīgi

Kaut gan galvaspilsētā speciālistiem stāstīts arī par Eiropas Savienības atbalstu mežu īpašniekiem, citiem maksājumu veidiem, kuriem tuvākajā laikā varēšot atkal sākt pieteikties, un par citām aktualitātēm, Jānis Lauva no Kalētiem atzina, ka seminārā esot kulti tikai tukši salmi, jo visu, kas tur stāstīts, viņš jau zinājis no internetā pieejamās informācijas. "Kaut gan algu par darbu paaugstināt nesolīja, noskaidrojām, ka vēl vienu gadu mēs būsim ministrijai vajadzīgi. Par mūsu tālāko nākotni gan nav nekādas skaidrības," viņu papildināja M.Lankupa. Durbeniece zināja sacīt, ka lauku attīstības speciālistu darbu augstu vērtē Lauku atbalsta dienestā, kur pat nezinot, kā bez viņiem varētu iztikt.

Līdzīgās domās bija arī I.Āboliņa, kas teica, ka atbraukusi, lai izteiktu šiem cilvēkiem pateicību, kas pienākas par palīdzību, ko speciālisti snieguši iedzīvotāju aptaujas sarīkošanā. Tagad anketas esot savāktas un viņa to rezultātus apkopojot. "Valsts Lauku tīkls ir jauns. Cilvēki par to vēl nav pietiekami informēti. Taču mēs aicinām viņus piedalīties, lai varētu arī citiem pastāstīt par savu labo praksi, kā apgūt Eiropas Savienības līdzekļus. Dažādu biedrību un nevalstisko organizāciju izveidots ļoti daudz. Katra no tām darbojas, katrai ir savas atziņas," viņa mudināja dalīties pieredzē. Tīkls sev izvirzījis mērķi veidot stāstījumu ne tikai par to, kā iespējams tikt pie Eiropas Savienības naudas, bet arī par to, kā darīt to pieejamu cilvēkiem.

Rucavnieki sparīgi būvējas
Pēteris Jaunzems

Šoruden Rucavas pagasta centrā celtniecības un renovācijas darbi, ko īsteno pašvaldība, notiek vienlaikus četrās vietās. Vērienīgākie no tiem – bērnudārzā, kur strādā SIA "Būvnieks" vīri, kas pelnīti uzvarēja konkursā un dara visu, lai līdz Latvijas 90 gadu jubilejai objektu pabeigtu.

"Ēkai, kas bija pagalam noplukusi, tagad liek divslīpu jumtu, atjauno logus un durvis, to siltina. Līdz ar to bērnudārzs, bibliotēka, ārstu prakse, aptieka un krājaizdevu sabiedrība varēs darboties cilvēcīgos apstākļos. No ārpuses paskatoties, jau tagad būve sāk izskatīties kā maza muižiņa," apmierināti sacīja pašvaldības vadītājs Viktors Čamans. Siltināšana pašlaik tiekot nodrošināta arī pašvaldības ēkai un Kultūras namam, kura iekšējo remontu pirms svētkiem par saviem līdzekļiem nodrošinājis pagasts, bet jaunus logus saņem Saieta nams, kur strādā SIA "Kurzemes amatnieks" speciālisti. Jauns jumts gluži kā zupai sāls nepieciešams arī daudzīvokļu mājai pagasta centrā. Tur to sakārtot apņēmusies firma "Libanons", kas nolīgusi apakšuzņēmējus, taču varot vēlēties, lai strādāšana tai veiktos labāk, jo darbam piemērotie laika apstākļi, kas tagad atgadās aizvien retāk, netiekot pilnvērtīgi izmantoti. Lielus plānus rucavnieki lolo arī nākamajam gadam, kad gribot ķerties pie ūdensvada un kanalizācijas sistēmas sakārtošanas. Šim mērķim lietā plānots likt pagastu apvienošanai paredzētos 200 tūkstošus latu, kā arī citus līdzekļus.