Kurzemes Vārds

03:24 Otrdiena, 25. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma– Paša gatavoti ziemas krājumi joprojām ir cieņā

Paša gatavoti ziemas krājumi joprojām ir cieņā
Dina Belta

Tagad taču visu var nopirkt veikalā! Kāpēc jānopūlas ar ziemas krājumu gatavošanu un burciņu krāmēšanu pagrabā vai pieliekamajā? Un tomēr ļaudis gan laukos, gan pilsētā to dara. Un, izrādās, ne tikai tāpēc, ka tā ir lētāk.

Kā lai zina, kur tas audzis?

"Es gandrīz neko no ēdamām lietām nepērku veikalā," galvu nogroza Grobiņas pagasta "Krauju" māju saimniece Apalonija Kaņepa. "Ja man gotiņa ciet, tad es tos divus mēnešus arī bez piena un krējuma iztieku." Tāda izvēle, pirmkārt, veselīguma dēļ. Savulaik Apalonija Kaņepa strādājusi pienotavā un alus brūzī un no tā laika viņai neesot lieku ilūziju par to, kā šādos uzņēmumos ievēro tīrību un kārtību. Un tas, viņasprāt, tikpat labi var attiekties arī uz citiem pārtikas pārstrādes uzņēmumiem.

Turklāt, pati savā dārzā nelietodama pavisam nekādas ķīmiskas augšanas veicinātājas un kukaiņu atbaidītājas vielas, saimniece ne par ko nevēlas tādas lietot uzturā. Bet kā lai zina, kādos apstākļos audzis un glabāts tas gurķis, kura konservs, atvests nez no kurienes, stāv veikala plauktā? Tāpēc jau vasaras pirmajā pusē, kad ienākas zemenes, "Kraujās" sāk pildīt saldētavas un pagrabu.

"Tagad jau gan pagrabs mums tāds patukšs stāv, nav mūsu šais mājās vairs tik daudz. Kad bijām kopā ar bērniem pieci, tad gan bija pilns," saka saimniece, aicinādama "Kurzemes Vārdu" vēsā pazemē, kas zem akmeņu šķembām dekoratīvi klāta un puķēm apaudzēta paugura. Te vienā pusē kartupeļi un bietes gotiņai, otrā – burciņas un pudeles, kurās vasaras un rudens smaržas, garšas, krāsas. Kādreiz bijusi arī skābo kāpostu mučele, bet nu vairs neesot, kas to izēd, tāpēc no kāpostu ēvelēšanas un skābēšanas šais mājās tomēr atteikušies.

Ogu sauja pie svētdienas pankūkām

Pavisam noteikti latvieša pagrabs nevar iztikt bez skāba un marinēta gurķīša, ir pārliecināta Apalonija Kaņepa. Tā zaļganumam blakus – "Krauju" mājās ļoti iecienītās tomātu pastas sārtums. Vēl – skābenes, ērkšķogas un ķirši kompotā, ievārījumi, bērzu sulas un citas sulas.... Pašiem visa pilnīgi pietiekot.

Apalonija Kaņepa domā, ka Grobiņas pagasta pusē gandrīz visas saimnieces kādus ziemas krājumus gatavo, arī ar receptēm savā starpā apmainās. Tiesa gan, par jaunajiem viņa tik labi nezina – vienkārši jaunu cilvēku te apkārt tikpat kā neesot. Taču Kaņepu meita, kurai 24 gadi, mātei ļoti labprāt palīdzot un gan jau savu ģimeni nākotnē arī ar krājumiem nodrošināšot.

Apalonijai ar krājumiem pilnas arī visas trīs saldētavas. Tur iekšā visdažādākās ogas, arī sēnes. Pati saimniece atzinusi, ka saldētas ogas ir vēl gardākas par zaptēs savārītajām. Tad nu katru svētdienu, kad pēc ģimenes tradīcijas galdā ceļ pankūkas, klāt ņem pa saujai ogu, katrreiz citādākas.

Liekot ogas saldētavā, Apalonija iesaka tām pievienot mazlietiņ cukura – tas palīdzot saglabāt garšu, tad ogas esot kā pavisam svaigas.

Tiesa, par cukuru runājot, Apalonija nopūšas un saka: kas zina, kā nu tagad būs, kad Liepājas cukura vairs nav. Viņu neviens nepierunāšot izmantot tagad reklamēto īpašo ievārījuma cukuru. Pagaršojusi reiz šādi gatavotu ievārījumu, sapratusi, ka dabīgas garšas tādam vairs nav. Bet gluži droši varot pirkt Lietuvā ražotu cukuru, tas tāds pat vien esot, kā kādreiz bija Liepājai.

Visu veikalā nevar nopirkt

"Te būs mazliet netradicionāla uzkoda," liepājniece Kitija Brēdiķe tējas galdā liek trauciņu ar koši oranžām odziņām – saldētiem pīlādžiem. Pēc atlaidināšanas tie daļēji zaudējuši rūgtumu, tāpēc roka pie tiem stiepjas pati, un pavisam nemanot trauciņš jau tukšs. Pīlādžus var vārīt ievārījumā, tvaicēt sulā. Var likt pie aroniju jeb viltoto ķiršu sīrupa, tad citronskābes nevajadzēs. Tik vien tā darba, kā ogas salasīt.

"Kāpēc pati gatavoju, ja visu var nopirkt? Nē, visu nevar," smaida Kitija. Tad nu viņa veido krājumus savā Vecliepājas dzīvokļa kambarītī, saldētavā, un burciņas, kuru saturam nav nepieciešama zema temperatūra, liek arī virtuves plauktos. Sulu un ievārījumu pietiekot visai ziemai. Pārdesmit marinēto sēņu burciņu gan esot tukšas līdz jaunajam gadam, jo tās viņas ģimene īpaši iecienījusi, tāpat arī melno jāņogu ievārījums plauktos ilgi neturas. Saldētavā augu ziemu stāv ne tikai ogas, bet arī dārzeņi, piemēram, zirņi.

Krāšanas tikums nākot no ģimenes, vēl tagad dzimtas sievietes savā starpā apmainoties jaunatklājumiem un praksē pārbaudītiem padomiem.

Visvairāk vāra kompotus

Aptuveni trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju, gatavojoties ziemai, gatavo kompotus, konservus un ievārījumus. Tā pirms dažiem gadiem secinājis sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Vislielākajā cieņā esot kompoti un ievārījumi, tos gatavojot visvairāk aptaujāto iedzīvotāju, tūdaļ pēc tam seko dažādi sagatavotas sēnes. Vairāk nekā puse aptaujāto pagrabā vai citām tam piemērotā vietā glabā svaigus augļus, dārzeņus.

Saskaņā ar aptaujas datiem, laukos dzīvojošie, domājot par ziemu, visus minētos pārtikas krājumus sagatavo biežāk nekā Rīgā un citās pilsētās dzīvojošie. Vidēji ņemot, burciņās krājumus visbiežāk gatavojot ļaudis, kam pāri 50, bet trīsdesmit un četrdesmitgadnieki labprātāk augļus un dārzeņus glabājot saldētā veidā.

Tā aug nākamie saimnieciņi

"Savu darbu jau nekad klāt nerēķinām, un tomēr man nu tas patiesi sanāk izdevīgi, jo visu audzēju tikai savā dārzā," saka Apalonija Kaņepa. Gar viņas dārza malu pat celmeņu grozu varot pielasīt. Bet tāpat viņa rosījusies arī tad, kad pilsētā dzīvojusi un augļus un dārzeņus tirgū un pie zemniekiem pirkusi. Kad paliek kaut kas salasīts un neapēsts, tad to tūliņ burkās iekšā.

"Tas neaizņem daudz laika," saimniece atmet ar roku, kad saku – ļaudis bieži aizbildinās ar nevaļu. "Man virtuvē stāv televizors, es paspēju visu – noskatīties filmu un reizē gurķus samarinēt." Vienkārši nevajagot pašiem šo lietu pārāk sarežģīt.

Arī Kitijai Brēdiķei ir savs dārziņš ārpus pilsētas, kur daudz kas izaug. Daudz ko – sēnes, dzērvenes, pīlādžus – var salasīt brīvā dabā. Un ar visu to, ka citas ziemas krājumiem nepieciešamās lietas tiek pirktas tirgū, tikpat sanākot krietni lētāk, nekā iegādāties veikalā. Turklāt ģimenēs, kur bērni vēl mazi, tā ir lieliska iespēja ierādīt viņiem, kā un no kurienes nāk ēdiens, pirms tas uzlikts galdā. "Veikalā tā ir vienkārši bezpersoniska burciņa. Bet mājās gatavotais būs vērtība ne tikai naudas izteiksmē vien. Un tā arī aug nākamie saimnieciņi," saka Kitija.

Iespējas tiem, kuriem krājumu vēl nav

– Pa kilogramam tomātu, burkānu, sagrieztu kabaču, tad vēl sīpoli klāt un garšaugi pēc katra gaumes. Visu savāra un liek burkās.
– Kāpostus sarīvē, pievieno papriku, sīpolus, sāli, cukuru, pavisam nedaudz etiķa, eļļu. Samaisa, atstāj savilkties, tad pilda burkās. Ziemā var ēst pie kartupeļiem, var zupās vārīt.
– Veselas dzērvenes sajauc ar pavisam viegli uzsildītu medu – puse uz pusi.

Ieteikusi Apalonija Kaņepa

– Sēņu vīriešzapte – samaltas sēnes (var ņemt arī sālītās), sīpoli, paprika, burkāni, tomāti, garšvielas pēc paša gaumes.
– Vietējie ananasi – ķirbju un cidoniju kompots.
– Pīlādži saldētavā, kā arī visādos citādos veidos gatavoti.

Ieteikusi Kitija Brēdiķe