Kurzemes Vārds

03:12 Otrdiena, 25. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Uzzied mīlestības puķes

Pēteris Jaunzems

Mārtiņrožu un citu puķu audzēšanai Vecpils pagasta zemnieku saimniecības "Riteņi" saimnieki Maija, Andris un dēls Jānis Treigūti pilnībā esot pievērsušies tikai pirms pieciem gadiem. Tas noticis pēc tam, kad diezgan neveiksmīgi bija izmēģināts audzēt gan piena govis un gaļas lopus, gan gurķus un tomātus siltumnīcās, gan kāpostus un kartupeļus atklātā laukā. "Te jāieliek sava sirds un dvēsele. Puķēm ir vajadzīga patikšana. Ja tās nav, tad nemaz nav vērts mēģināt," diezgan kategoriski secina saimniece. Viņa ir galvenā stādījumu kopēja, jo vīrieši lielāko daļu laika esot aizņemti ar celtniecību un audzējuma nogādāšanu tirgū.

Valsts karogu atveido dažās minūtēs

Taisnības labad jāteic, ka puķes Vecpils "Riteņu" gleznainajā pakalnā uzzied ne tikai rudenī, bet plaukst un priecē savus kopējus, sākot ar agru pavasari un tad visu vasaru. Siltumnīcas brīžiem esot pilnas ar ziediem no grīdas līdz pat jumtam. Pirmās savu krāšņumu izrādot divgadnieces atraitnītes, tām sekojot daudzkrāsainās un ļaužu ļoti iecienītās petūnijas, bet pēdējās, kas uzdrīkstas spēkoties pat ar vēlā rudens tumsu, esot mārtiņrozes. Palūkojieties vērīgāk, un ieraudzīsit, kāds spēks mājo mārtiņrožu ziedos! Ne velti tās tiekot dēvētas arī par mīlestības puķēm, jo sniedzot cilvēkiem enerģiju un vairojot optimismu, kas tik ļoti nepieciešams ikvienam šajā drēgnajā un nomācošajā veļu laikā. Japānā tās kļuvušas par nacionālo simbolu.

"Te nu ir tās mūsu skaistulītes, tik atšķirīgas, ka vai acis žilbst skatoties. Un uz katra cera vairāk nekā simts ziedu. Īsta buķete," Maija pavēra ciemiņam siltumnīcas durvis. Nav vārdam vietas – pretī staroja vārdos neizsakāms krāšņums.

No mārtiņrozēm atveidot Latvijas karogu Treigūtiem esot dažu minūšu jautājums. Un vai tā nav lieliska dāvana valstij tās deviņdesmitajā dzimšanas dienā! Mārtiņrozes esot plaši iecienītas arī kā apsveikuma puķes, bet Polijā tās izmantojot, lai atcerētos aizgājušos tuviniekus un godinātu viņu piemiņu. Šī pieredze sākot strauji izplatīties arī pie mums.

Pieredzi smeļas Polijā

"Kad no rīta pieceļos un atnāku uz siltumnīcu, jūtu, kā puķes tiecas man pretī. Vienmēr tās ir sagādājušas man kādu jauku pārsteigumu. Ir uzplaukušas tās, kas vakar vēl bija tikai pumpuros, un, gluži kā sacenzdamās savā starpā, izrāda man savas krāsas. Es nemaz neprotu pateikt, kuras ir tās jaukākās. Tās visas ir daiļas, sākot ar sniegbaltajām un beidzot ar tumši sarkanajām," atzina Maija.

Mācīties audzēt mārtiņrozes viņa kopā ar dēlu esot braukusi uz Poliju. Tur, Varšavā un tās apkārtnē, bijis sarīkots divu dienu seminārs. Tā bija iespēja iepazīties ar prasmīgiem un pieredzējušiem puķkopjiem, ar kuriem tagad sadarbība turpinoties.

Vienlaikus Treigūti uzturot ciešus kontaktus ar Bulduru dārzkopības speciālistiem. Dažādu mūsdienās radītu šķirņu mārtiņrožu spraudenīšus, kas izaudzēti Vāczemē un Polijā, viņi saņemot tieši no Bulduriem, kur tos izplata puķkopības pasniedzēji Anita un Vilnis Onkeļi no SIA "Onava". Pasūtījums gan Onkeļu pārim esot jādara zināms jau martā, jo paiet laiks, kamēr preci vajadzīgajā sortimentā un vairumā klientiem sagādā, un jārēķinās, ka ne vēlāk kā jūnija vidū ir jāķeras pie spraudeņu apsakņošanas. Šinī nolūkā katrs spraudenītis tiekot iestādīts 12 centimetru dziļā podiņā. "Tas ir mans pienākums," atzīstas Maija. Vēlāk, kad sakņu sistēma pietiekami nostiprinājusies, viņa stādus pārvietojot lielākos traukos.

Naudu iegulda galvenokārt attīstībā

"Puķes ne tikai ienes saimniecībai naudu, bet arī prasa daudz līdzekļu. Visu naudiņu, ko saņemam, realizējot produkciju, ieguldām attīstībā," uzsvēra Treigūti. Savām vajadzībām tērēt viņi atļaujoties tikai mazumiņu no nopelnītajiem līdzekļiem. Pērn, piemēram, izremontējuši iekštelpas dzīvojamajā mājā. Tā, saprātīgi un pieticīgi, rīkoties spiežot apstākļi. Kaut kā taču esot jācenšas atvieglot darba soli, lai tas trīs cilvēkiem nekļūtu pavisam nomācošs, jo jārosās esot nemitīgi, gandrīz bez brīvdienām. Atliekt muguru viņi varot atļauties vienīgi decembrī, taču janvāra sākumā jau atkal sākoties sējas darbi. Pat slimot, kā sacīja Andris, viņiem neesot lemts tāpēc, ka to darīt vienkārši nav vaļas. Kas tad notikšot ar puķēm, ja kāds atļaušoties gulēt gultā!

Sākot ar šo gadu, tomēr esot kļuvis vieglāk. Tāpēc, ka "Riteņu" siltumnīcās beidzot ierīkota pilienu veida laistīšanas sistēma. Tas uzskatāms par būtisku ieguvumu saimniekošanas organizēšanā. Kaut gan audzētājiem tā izmaksājusi vairāk nekā trīs tūkstošus latu, viņi ir gandarīti par to, jo tagad puķu aprūpēšana esot kļuvusi nesalīdzināmi vienkāršāka. "Katrai puķītei ir pievienota sava ūsiņa. Pa caurulēm plūst ūdens. Mums tikai jāatgriež krāns, un viss var notikt. Vērojam arī, kādi minerāļi augiem jāpievieno. Agrāk no rīta līdz vakaram staigājām ar lejkannu rokās, bijām slapji līdz jostas vietai. Kas tagad nekaiš! Arī labāku kvalitāti iegūstam, jo augi saņem tieši tik daudz mitruma, cik tie spēj patērēt. Tāpēc lapas mārtiņrozītēm nedzeltē un vienmēr turas tumšzaļas, kas ir ļoti svarīgi, jo liecina pircējam par iegādāto stādu veselību," stāstīja audzētāji, piebilstot, ka mārtiņrozes ir daudzgadīgi augi un, prasmīgi aprūpēti, uzziedot arī nākamajos gados.

Būs, kas turpina puķkopību

Māte ar lepnumu stāsta par savu dēlu. Viņš esot liels palīgs. Jānis šovasar pabeidzis Kazdangas arodvidusskolu, kur ieguvis automehāniķa specialitāti, taču arī puķkopība viņam neesot sveša, jo tepat "Riteņos" uzaudzis, iemācījies no tēva, kā siltumnīcas būvējamas, un tagad pats spējot šīs lietas darīt. "Viņam šie darbi pa prātam," priecājās tēvs, piebilstot, ka Jānis izglītību turpināt nolēmis Lauksaimniecības universitātē Jelgavā. Pavērojot kompleksu, kurā ir piecas siltumnīcas, nav grūti pamanīt, ka ar katru jaunu būvi celtnieku meistarība pilnveidojusies. Arī patlaban saimniecībā tiek būvēti karkasi divām jaunām siltumnīcām, jo sašaurināt ražošanu Treigūti nedomājot ne par sprīdi. Viņiem piederot savs mežs, tāpēc būvmateriālus iespējams sagādāt nedaudz lētāk.

Jānis arī uzņēmies piegādāt puķes tirgum. "Riteņi" savu audzējumu realizējot gan Pētertirgū, gan Saldū, kur dēls veicot arī pārdevēja pienākumus. Arī šās nedēļas nogali viņš pavada šajā Kurzemes pilsētā, kur iedzīvotāju pirktspēja, kā novērojuši Treigūti, esot pat lielāka nekā Liepājā. Vismaz puķes tur pērkot dūšīgāk. Viens ziedošs mārtiņrožu cers maksājot no 2 līdz 3 latiem. Salīdzinot ar cenām, kas vērojamas lielveikalos, "Riteņu" audzējums tiekot atdots pircējiem lētāk, jo viņi saprotot, ka cilvēkiem trūkst naudas.