Kurzemes Vārds

11:40 Trešdiena, 23. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pakāpieni

Policists ar pedagoga aicinājumu
Ita Cērmane

Dzelzceļa policijas pārvaldes Kurzemes Reģionālā iecirkņa Kārtības policijas Liepājas iecirkņa kārtībnieks, kā arī praktiskās braukšanas instruktors un satiksmes noteikumu pasniedzējs ROLANDS GROSS ir viens no retajiem, kas jau bērnībā zināja: būšu policists. Un ir. Joprojām, kaut arī algas likuma kalpiem nav pieliktas un pat cerība uz to vāra. Tā ir puiša neatlaidība un pat spītība, kas neļauj iet vieglāko ceļu – atmest mērķiem ar roku, bēgt no grūtībām. Mainās Rolanda amata nosaukumi un izpildes vietas, bet būtība paliek. Turklāt viņam izdevies piepildīt kādu sapni – gūt apstiprinājumu skolotāja talantam.

Noguris būt Dons Kihots

Bijušo Liepājas Ceļu policijas inspektoru sen nebiju satikusi, zināju tikai, ka viņš strādā Kuldīgas Ceļu policijā. Septembra pēdējās dienās, sastapusi Rolandu un padevusi tradicionālo sveicienu: "Sveicināts, ceļu policista kungs!", gandrīz apsēdos uz asfalta, kad Rolands atsaucās, ka vairs neesot ceļu policists.

Te jāizdara neliela atkāpe un jāieskatās pagātnē. Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijā Rolands nostrādāja samērā ilgi – no Policijas skolas absolvēšanas līdz 2006.gada rudenim. Puisis neslēpj, ka tad pienācis brīdis, kad bijis nepieciešams kaut ko manīt, un viņš aizgājis no dienesta iekšlietu struktūrā. Pāris mēnešu strādājis uzņēmumā "Ceļu, tiltu būvnieks", līdz pārmaiņu bijis gana.

Rolands atsācis dienestu Ceļu policijā, tikai vairs ne Liepājas pārvaldē, bet Kuldīgā. Taujāts, kādēļ tā, viņš neslēpj, ka zinājis mūsu policijas nostāju: tiem, kas aizgājuši, atpakaļceļa nav – staigātāji nav vajadzīgi. Mīts esot uzskats, ka mazāko policijas pārvalžu darbiniekiem dienests vieglāks – mazāk darba, jo mazāk pārkāpumu. Toties patiesība, ka dzērājšoferu laukos daudz vairāk, nekā pilsētā. Viņiem ar pārinieku reiz mēneša laikā vien nācies aizturēt 17 dzērāju pie stūres.

Šā gada sākumā, izrādās, Rolands aizgājis arī no Kuldīgas Ceļu policijas. Iemesli bijuši vairāki. Pirmkārt, braukāšana uz darbu Kuldīgā bijusi ekonomiski neizdevīga: "No nopelnītā atlika ap 160 latiem mēnesī – pārējo nobraucu." Otrkārt, darbs tālu no mājām atņēmis iespēju būt kopā ar ģimeni. Treškārt, Rolands sapratis, ka ir noguris strādāt Ceļu policijā, kur darbs līdzinās Dona Kihota cīņai ar vējdzirnavām: "Ceļu policija cīnās ar sekām, aizturot piedzērušos braucējus, tos, kuri sēžas pie stūres bez vadītāja apliecības. Lai izskaustu šos pārkāpumus, ir nepieciešami citi līdzekļi – valdības līmenī. Piemēram, regulāras kampaņas sabiedrības izglītošanai, grozījumi likumdošanā. Bet ne sodu palielināšana. Tas nav risinājums. Piemērs jau bija – paaugstināja sodu līdz 500 latu. Tas neko nav devis. Arī sodu desmitkāršošana diezin vai ko dotu – būs tādi, kas arī šādu summu varēs samaksāt."

Rolands domā, ka problēma ir sabiedrības uzskatos, apziņas līmenī. Tāpat, viņaprāt, jo vairāk pasliktinās ekonomiskā situācija valstī, jo vairāk ļaudis bēdas slīcina alkoholā: "Piemēram, laukos – darba nav, iztikšana knapa. No problēmām mēģina aizmirsties, lietojot alkoholu. Sadzeras un brauc."

Šosejas vietā – sliedes

Taču, nosprausto mērķu, neatlaidības, pat spītības vadīts, viņš no dienesta iekšlietu struktūrās nav atvadījies – vienīgi nedaudz pamainījis specifiku. Kopš šā gada pavasara Rolands dienestu Ceļu policijā nomainījis pret dienestu Dzelzceļa policijā. Viņa pienākumos ietilpst kārtības nodrošināšana dzelzceļa stacijā un autoostā un tās apkaimē. Te strādājošie likumsargi raugās gan uz to, lai kāds nestaigātu pa sliedēm, tādējādi apdraudot sevi, gan uz to, lai netiktu nodarīts kaitējums dzelzceļam un vilcieniem.

Strādājot Dzelzceļa policijā, Rolandam beidzot radusies iespēja pamatdarbu apvienot ar tā saucamo sirds darbu – būt auto instruktoram. Pabeidzis Automobiļu federācijas rīkotos instruktoru-pasniedzēju kursus, viņš izmanto personīgo automašīnu "VW Passat Variant", lai no pamatdarba brīvajā laikā ievadītu braukšanas iemaņās un prasmēs kursantus.

Par sirds darbu Rolands runā ar degsmi. Ceļu policijā strādājot, guvis vērtīgu pieredzi, ko tagad var izmantot, skolojot jaunos autovadītājus. Protams, instruktoram vajadzīgi stipri nervi, taču viņam jauno braucēju skološana patīkot. Varētu vien vēlēties, kaut visi mācīšanos braukt sāktu no nulles. Taujāts, kāda vecuma un dzimuma ļaudis pēdējā laikā biežāk vēlas iegūt autovadītāja apliecību, instruktors groza galvu – vienlīdz daudz esot gan kungu, gan dāmu. Atšķirība esot apzinīgumā un motivācijā. Piemēram, vīrieši vieglāk apgūst tehniskās lietas, savukārt sievietes esot apzinīgākas. Jaunie ļaudis tiesības vēlas iegūt, lai būtu spējīgāki konkurēt darba tirgū. Līdzīga motivācija ir arī ļaudīm brieduma gados. Taču Rolandam ir arī kāda kursante virs 50 gadiem, kura auto vadīšanas prasmi apgūst, lai varētu izbraukt pasēņot.

Ģimenes mantojums

Nomainījis dienestu uz šosejas pret dienestu uz sliedēm, Rolands no policijas prom tomēr nav aizgājis. Un te nu jāizdara otra atkāpe pagātnē, lai saprastu, kāpēc tā.

Izrādās, policista formastērps viņam ir sava veida ģimenes mantojums. Jau pamatskolas pirmajās klasītēs mācoties, kad klasesbiedri sapņojuši kļūt par kosmonautiem un nez ko vēl, mazais Rolands zinājis – viņš būs policists. Un kā gan ne – viņa mamma strādāja policijā. Un joprojām strādā – Dzintras kundze ir Liepājas Policijas pārvaldes Kriminālpolicijas darbiniece.

Kad puisis Durbes vidusskolā pabeidzis 9.klasi, Cīravas arodvidusskolā pirmo gadu uzņēma audzēkņus kārtībnieka kursā. Un tā nu bijusi īstā vieta Rolandam. Pabeidzis šo mācību iestādi, jaunizceptais likumsargs sācis strādāt Liepājas pilsētas Pašvaldības policijā. Taču drīz vien sapratis, ka šī vieta, kur jākontrolē, vai iela noslaucīta un mauriņš pietiekami labi nopļauts, nav priekš viņa. Pārgājis darbā uz Liepājas Policijas pārvaldi, kur sākumā bijis patruļrotas kārtībnieks. Pēc atgriešanās no Kauguriem, kur absolvējis Policijas skolu, gan uzprasījies darbā Ceļu policijā. Un tur arī diezgan ilgi iestrēdzis.

Karjera

Rolands Gross

– Dzimis 1981.gada 21.jūnijā.
– Durbes puika, kas par liepājnieku kļuvis 19 gadu vecumā, uzsākot patstāvīgā darba gaitas.
– Pēc 9.klases pabeigšanas Durbes vidusskolā, iestājies Cīravas arodvidusskolā, ko absolvējis 2000.gadā. Vienlaikus mācījies Policijas skolā Kauguros (pabeidzis 2001.gadā) un neklātienē studējis Liepājas Pedagoģijas akadēmijā (diplomu saņēmis 2005.gadā). Bet 2008.gada sākumā pabeidzis Automobiļu federācijas organizētos instruktoru-pasniedzēju kursus.
– Pirmā darbavieta – Liepājas pilsētas Pašvaldības policija.
– Strādājis gan Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijā, gan Kuldīgas rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijā.
– Tagad vienlaikus ir gan Dzelzceļa policijas pārvaldes Kurzemes Reģionālā iecirkņa Kārtības policijas Liepājas iecirkņa kārtībnieks, gan praktiskās braukšanas instruktors un satiksmes noteikumu pasniedzējs.
– Precējies. Viņa un sievas Ingas ģimenē aug nepilnus divus gadus vecā meita Katrīna.
– Vaļasprieks – makšķerēšana.