Kurzemes Vārds

05:46 Trešdiena, 21. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Kaktuss

Kad viens zem tevis un otrs gandrīz pie sāniem

Pārmaiņas. Daudzi tās dzīvē uztver ar sajūsmu, jo tā ir iespēja piedzīvot ko nebijušu, satikt jaunus cilvēkus un, nonākot citādākās situācijās, labāk iepazīt pašam sevi. Bet citi pārmaiņas gaida ar bailēm, jo sveša dzīve biedē. Tu nezini, vai iedzīvosies citā vidē, vai apkārtējie cilvēki tevi pieņems, vai būsi laimīgs, vai neilgosies pēc bijušā.

Daudzi 12.klases absolventi pašlaik piedzīvo pārmaiņas, jo vairs nemācās savā bijušajā skolā, bet mēro ceļu uz kādu augstskolu vai arī ir atraduši darbu. Daudz jauniešu devušies zinības papildināt uz citām Latvijas pilsētām vai pat ārzemēm. Un viņiem apkārt ir cilvēki, kurus viņi tikai palēnām sāk iepazīt. "Kaktuss" aicināja J.Čakstes Liepājas 10.vidusskolas absolventi un biznesa augstskolas "Turība" sabiedrisko attiecību 1.kursa studenti Kristiānu Tumenu atklāt savas izjūtas, ko nozīmē iedzīvoties svešā vidē, respektīvi Rīgā, cik viegli ir izdzīvot studentam un kāda ir viņas ikdiena, dienas ritms.

Bez kredītiem neiztikt

"Jau 11.klasē biju nolēmusi, ka mācīšos kādā no Rīgas augstskolām. Vecāki neiebilda, ka vēlos mācīties galvaspilsētā, tikai atgādināja, lai visu izdomāju kārtīgi un vēlāk nebūtu jānožēlo. Tāpēc atlika tikai atrisināt finansiālos jautājumus. Es jau iepriekš zināju, ka studēt Rīgā man nebūs viegli ne morālā, ne finansiālā ziņā. Lai varētu studēt un dzīvot Rīgā, paņēmu mācību un dzīvošanas kredītu. Protams, rodas jautājums, vai nebija bail? Jā, bija! Pat ļoti. Lieliski pārzinu pašreizējo situāciju valstī, bet tas ir vienīgais veids, kā studēt profesiju, kuru vēlos. Uz nākotni skatos pozitīvi, jo nākamajā studiju gadā ceru iekļūt budžeta grupā. Naudu dzīvošanai nopelnīju pati, pagājušajā vasarā strādājot Norvēģijā. Naudiņa par paņemto kredītu būs jāatdod pēc studiju beigšanas desmit gadu laikā. Tas ir liels risks, bet ceru, ka pēc četriem gadiem strādāšu labā amatā un nebūs problēmu atdot aizņēmumu.

Oktobris jau gandrīz beidzies, bet sajūta ir tāda, it kā tikko būtu iegājusi augstskolā. Man tur ļoti patīk, pagaidām esmu ar visu apmierināta. Arī pie vides jau esmu pieradusi. Lielākais šoks bija pirmajā dienā, kad iegāju dienesta viesnīcā. Sākumā viss šķita nepatīkams – istabiņa maziņa, divas divstāvīgas gultas, visas malas piekrāmētas ar mantām. Tajā brīdī gribēju paņemt savas lietas un mukt atpakaļ uz Liepāju. Par laimi, kopmītnē divas dienas pirms manis bija apmetusies draudzene Zane, kura jau bija apradusi. Atceros, kā apsēdos gultā un sēdēju, un sēdēju, neko negribējās darīt. Palēnām ar situāciju samierinājos. Bet zināju, ka vēl jāiepazīstas ar divām jaunām istabas biedrenēm. Pie sevis domāju, kādas viņas būs. Vai nebūs iedomīgas? Vienīgais, ko zināju, ka abas mācās otrajā kursā. Pašlaik manas domas ir mainījušās par simt procentiem, jo meitenes ir ļoti jaukas un draudzīgas. Arī mūsu istabiņa kļuvusi mīlīgāka. Protams, vietas vienalga ir par maz, bet mēs visas labi sadzīvojam.

Pēc pirmās mācību nedēļas jutos ļoti nogurusi no jaunajiem studiju biedriem, no visas Rīgas. Bet, kad pienāca diena braukt mājās, jutu ļoti lielu enerģijas pieplūdumu. Sākumā domāju, ka mājās obligāti braukšu katru nedēļas nogali, bet arvien vairāk sāka parādīties studiju darbi, kuri aizņēma laiku un kuri jānodod līdz sesijas sākumam. Radās arī jauni draugi, treniņi, tāpēc vairs nesanāk tik bieži aizbraukt mājās. Nenoliedzami, tas prasa arī līdzekļus. Lai aizbrauktu uz Liepāju un atpakaļ uz Rīgu, ir jāšķiras no 10 latiem. Ja brauktu katru nedēļas nogali, tas vien izmaksātu 40 latu. Un vēl jau ir maksa par dzīvošanu.

Dzīvoju kopmītnē, kur mēneša maksa ir 38 lati. Cenā ietilpst arī maksa par internetu. Kā jau iepriekš teicu, lai par visu varētu norēķināties, lai varētu izdzīvot, paņēmu dzīvošanas kredītu 80 latu apmērā. Vecāki mēnesī man dod 50 latu, nedaudz palīdz arī vecmamma. Plus 70 latu mēnesī paņemu no Norvēģijā nopelnītās un iekrātās naudas. Kopā mans mēneša budžets sanāk 220 latu. Ģimene palīdz, cik var, bet tas nav pārāk viegli. Mamma ir dekrēta atvaļinājumā, un tētis ģimenē ir vienīgais naudas pelnītājs. Tāpēc šī ir lielākā summa, ko viņi var atļauties man dot. Es arī neesmu vienīgais bērns ģimenē, man ir 17 gadu vecs brālis un pusotru gadu veca māsiņa, kuriem tāpat ir savas vajadzības. Kādu brīdi domāju par darba meklēšanu, bet tad sapratu, ka 1.kursā labāk nestrādāt, jo ļoti daudz jāmācās. Vēl esmu iestājusies Studentu pašpārvaldē un, ja strādātu, tad nevarētu veltīt laiku nekādām citām aktivitātēm."

Uz augstskolu kaut čībās

"Par mūsu augstskolas studentiem, kas dzīvo kopmītnēs, ir labi padomāts, jo mums ir sava interneta klase, kuru var izmantot visu diennakti. Visiem, kas vēlas mācīties klusumā, ir iespēja iet uz speciālo mācību telpu. Tiem, kuri vēlas skatīties televīzijas raidījumus, var apmeklēt TV telpu. Es par kopmītni nesūdzos, jo mums visur ir sava kārtība – gaiteņos ir kameras, pie ieejas sēž dežurante, bet pa naktīm ir apsargs. Atšķirībā no citām kopmītnēm mums nav noteikts laiks, cikos jāierodas atpakaļ.

Iepirkties dodamies uz "Supernetto", jo tas ir vislētākais veikals un atrodas gandrīz blakus kopmītnēm. Ēdienu gatavojam pašas, jo mums ir ideāla virtuve. Man istabā ir arī ledusskapis, kur var visu salikt. Par ēdienu mēnesī iztērēju apmēram 70 latu jeb aptuveni trīs latus dienā. Katru reizi, kad no Liepājas braucu atpakaļ uz Rīgu, vedu līdzi kartupeļus, burkānus, marinētus gurķus un mammas ceptās kotletes.

Nedaudz naudas iziet arī par sabiedrisko transportu Rīgā, jo kopmītnes atrodas Pārdaugavā. Uz centru braucu ar vilcienu vai autobusu. Transports Rīgā maksā no 40 līdz 50 santīmiem. Bet man vismaz nav jātērē nauda par transportu, lai nokļūtu augstskolā, jo tā atrodas blakus kopmītnēm. Līdz augstskolai varu aiziet kaut vai čībās. Salīdzināšanai: mana draudzene dzīvo netālu no Rīgas centra un viņai katru reizi ir jābrauc ar vilcienu uz lekcijām. Dienā par transportu viņai aiziet 80 santīmu. Viņa dzīvo izīrētā istabiņā un maksā mēnesī 120 latu plus nauda par patērēto elektrību.

Iespējams, kāds domā, kāpēc es nepaliku Liepājā. Viens no galvenajiem iemesliem bija tas, ka "Turības" filiāle Liepājā nenokomplektēja grupu. Bet es vēlējos mācīties tieši šajā augstskolā.

Dzīvošana Rīgā nav viegla, bet man ļoti patīk studentu dzīve, jo ir iespēja sevi pilnveidot un kļūt patstāvīgam. Man ir ļoti gudrs un zinošs pasniedzējs Andris Pētersons, kurš vienmēr liek smaidīt un priecāties par dzīvi, jo, kā viņš saka: "Jūs esat jauni un enerģijas pilni ar vēlmi visu izzināt." Un brīžos, kad man paliek grūti, iedomājos par viņa teikto."

Dziedošo spociņu un mošķīšu burziņš

Jau piekto reizi norisināsies Igetas Gaiķes popgrupas "Tev un man" festivāls "Visādi kukaiņi", kas pulcē dziedātājus no visas Latvijas. Arī šogad festivāls ilgs divas dienas – 31.oktobrī Liepājas teātrī un 1.novembrī Sv.Jāzepa katedrālē. Oktobra tumšie vakari jau izsenis asociējas ar veļu laiku, mūsdienās šā mēneša beigās jau daudzviet pasaulē arī svin Halovīna svētkus. Tāpēc šogad Liepājas teātra festivāla koncertam dots nosaukums "Uz spoku nakti ielūdz baltā dāma" un tajā viesosies dažādi mošķīši, spoki un raganiņas, kas prot arī dziedāt. Īpaši piemeklētas dziesmas šai tematikai izpildīs ne tikai grupas "Tev un man" dalībnieki, bet arī viesi – popgrupas "Podziņa", "Mākoņi", "Sienāži", "Vējā", "Rakari" un citi.

Festivālu kuplinās Landras Valdmanes vadītā deju grupa no Aizputes, Liepājas Baleta un deju studija un grupa "Return to Surface". Par spocīgu gaisotni parūpēsies arī cirka studija "Beztemata". "Apmeklētājiem ir jārēķinās ar tumsu un iespēju satikt teātra Balto dāmu," laikus brīdina grupas vadītāja I.Gaiķe. Bet tie, kam spociņi-jociņi neiet pie sirds, 1.novembrī varēs doties uz Liepājas Sv.Jāzepa katedrāli, kur festivāla dalībnieki izpildīs dievnamam piemērotas dziesmas.

"Festivāla "Visādi kukaiņi" mērķis ir tāds, lai tie būtu svētki bērniem," uzsver I.Gaiķe. Viņa piebilst, ka šis festivāls rada jaunajiem dziedātājiem iespēju ne tikai uzstāties uz Liepājas teātra skatuves, bet arī to darīt, kad ir profesionāla apgaismošana un apskaņošana.