Kurzemes Vārds

21:02 Trešdiena, 25. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Bez struktūrfondiem pietrūks stimula
Pēteris Jaunzems

Biedrība "Zemnieku saeima" aicina parlamentāriešus, pieņemot nākamā gada budžetu, nesamazināt tajā valsts līdzfinansējuma daļu Eiropas Savienības struktūrfondien, jo, paliekot bez tiem, tiks kavēta uzņēmējdarbība, sociālā attīstība, izglītība un zinātne, līdz ar to pastāv draudi, ka ekonomiskās krīzes pārvarēšana ieilgs.

Patlaban parlamentā notiek nākamā gada budžeta projekta apspriešana. Lai taupītu naudas līdzekļus, daži no deputātiem ierosinājuši samazināt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēšanai paredzētās summas. Tomēr izskan arī iebildumi, ka tas ir neapdomīgs solis, kuram var būt nepatīkamas sekas. Kā presei izteikusies "Zemnieku saeimas" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzskalēja, ekonomikai atdziestot, tās darbība ir katrā ziņā jāsekmē. "Tie Eiropas fondi, kas domāti tiešām investīcijām ražošanā, piemēram, lauksaimniecībā, ļoti ātri rada tālāku ķēdes reakciju. Tiek nodrošinātas darba algas un pievienotās vērtības nodokļa samaksa valsts budžetā. Jebkurš projekts sastāv no daudziem komponentiem, kas kopumā veicina ekonomisko attīstību. Arī tie fondi, kas aizplūst izglītībai, zinātnei un apmācībām, dod spēcīgu stimulu izaugsmei," viņa norādījusi, piebilstot, ka struktūrfondi ir tikai viens no veidiem, kā atbalstīt ražošanu, lai tā atgūtos, un to pielietošana atrodas likumdevēju rokās.

"Tā ir taisnība, ka struktūrfondi ir ļoti būtiska svira un tai ir nozīmīga loma tautsaimniecības veicināšanā," sacīja Liepājas Lauku konsultāciju biroja vadītājs Jānis Briedis. Taču nedrīkst aizmirst, ka to piešķiršana balstās vienīgi uz līdzfinansējuma principu. Naudu saņem tikai tie, kas to apņēmušies ieguldīt attīstībā. Protams, līdz šim noticis arī tā, ka pie finansējuma izmanījās tikt tādi cilvēki, kas, aizsteidzoties citiem priekšā, spēja ātrāk sagatavot savus projektus, kam nebija lielas tautsaimnieciskas nozīmes, kā arī dažādi starpnieki un tirgotāji. "Tas nebija pareizi. Nauda jānovirza tur, kur tā spēs dot vislielāko ekonomisko labumu. Tādēļ turpmāk fondu izmantošanu nepieciešams valstiski regulēt, visnotaļ ierobežojot starpnieku patvaļu," uzskata J.Briedis. Viņš domājot, ka turpmāk zemniekiem neklāsies viegli, jo bankas, redzot, kas notiek lauksaimniecībā, negribēs dot viņiem aizdevumus. Arī tas apgrūtinās fondu apguvi, jo Eiropas Savienības finansējumu saņem tikai tad, kad projekts jau realizēts. Un laikposms no projekta uzsākšanas līdz atbalsta naudas saņemšanai turpinoties, sākot ar 6 mēnešiem un ilgāk.

Eiropas Savienības finansējumu piena govju novietnes būvei mūsu rajonā mērķtiecīgi izmantoja Durbes novada Anda Kisieļa zemnieku saimniecība. Tās īpašnieks A.Kisiels apgalvo, ka vairāki gadi pagājuši, kamēr projektu viņam esot izdevies pieteikt. Taču tagad, pārliecinoties kāds ir izveidojies piena tirgus, nākoties atzīt, ka diez vai to darīt ir bijis vērts. "Uzbūvējam, ierīkojam, piepildām, bet pēc tam izrādās, ka viss ir lieki," viņš teica, piebilstot, ka valstī ir ministrija un darbinieku pulks, kuram vajadzētu nodarboties ar lauksaimniecības ekonomisko prognozēšanu, lai pateiktu priekšā zemniekiem, kādā virzienā strādāt. "Tagad atkal mūs mudina ražot biogāzi un bioenerģiju. Arī es biju sācis rosīties, lai darbotos šajā jomā, taču, uzzinājis, ka par saražotās enerģijas kilovatu mums sola maksāt tikai 12 santīmus, atsacījos no nodoma," viņš pastāstīja, jo kādā publikācijā izlasījis, ka Vācijā par tādas pašas enerģijas kilovatu, sākot ar nākamo gadu, sola ražotājiem maksāt 30 eiro.

 

Tiek pie jauna sporta inventāra
Viktors Ulberts

Šajā mācību gadā lielu prieku piedzīvojuši gan Grobiņas pagasta sākumskolas bērni, gan skolotāji. Pirmo reizi kopš skolas dibināšanas viņi tikuši pie jauna sporta inventāra, kas sarūpēts gan ar valsts atbalstu, gan pašvaldības līdzfinansējumu.

"Uz tik bagātīgu inventāru mēs nemaz nebijām cerējuši," ir gandarīta Grobiņas pagasta sākumskolas direktores vietniece mācību darbā Elmīra Rozenberga.

Šis skolai ir 16. mācību gads kopš tās izveidošanas. Un līdz šim mācību iestādēm vajadzēja iztikt tikai ar to sporta inventāru, ko kāds labvēlis uzdāvināja vai sarūpēja skolotāji un bērnu vecāki. E.Rozenberga atzīst, ka mācību nolikumā izvirzītās prasības par dažādu fizisku iemaņu apgūšanu tika pildītas ar grūtībām. "Vingrošanas paklāji mums bija vecie un smagie dermantīna kluči, kas bija tik smagi, ka bērni pat pa četriem tādus nevarēja pastiept. Arī krist uz tiem nebija nekāda prieka – cieti un savu laiku nokalpojuši," stāsta E.Rozenberga. Slēpju skolai nebija, kamaniņas ziemā nesa kāds no vecākiem. Sporta spēļu bumbu ļoti trūka, un uz nodarbībām tās vajadzēja aizlienēt. Taču tagad situācija ir radikāli mainījusies.

Katrai klasei tagad ir pa trim bumbām – futbolam, basketbolam un volejbolam. Jaunie paklāji ir viegli pārvietojami un mīksti, un bērni uz tiem labprāt sporto. Katrā klasē ir novusa galds, tādēļ bērni sākuši retāk apmeklēt rotaļu istabu, jo vēlas spēlēt novusu. Zēniem īpaši patīk florbola komplekts ar visām nūjām un vārtiem. Bērniem tagad netrūkst lecamauklu un pildbumbu. Ir arī 15 pāri slēpju un kamaniņu, un, kad izsnigs sniegs, bērniem būs īsti ziemas prieki.

Tāpat katrā klasē tagad ir dambretes galdiņš, savukārt skolotājas tikušas pie svilpītēm un hronometriem. "Tagad mācības norit pavisam citā kvalitātē," atzīst E.Rozenberga.

Jūtot, ka sporta inventāra trūkumam nepieciešams risinājums, Grobiņas pagasta sākumskolas vadītāji vērsušies pēc palīdzības vietējā pašvaldībā. Viņus uzklausījusi Evita Pūķe, kura uzrakstījusi projektu "Sporta inventāra iegāde Grobiņas pagasta sākumskolai", kura mērķgrupa ir bērni vecumā no trīs līdz 12 gadiem. Viņa to iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrijas projektu konkursā "Sporta inventāra iegādes palīdzības programma", kurā projekts saņēmis atbalstu. "Kad mēs ieraudzījām tos skaitļus, bijām šokēti. Uz kaut ko tik lielu nemaz nebijām cerējušas," atzīst E.Rozenberga.

Sporta inventāra iegādei šajā projektā atvēlēti 3504 lati, no kuriem attiecināmais valsts budžeta finansējums ir 1650 latu, savukārt no Grobiņas Pagasta padomes līdzekļiem atvēlēti 1854 lati. Tika izsludināts konkurss, kam atsaucās SIA "Lāsa 100", kura izteica savu piedāvājumu, kas apmierināja pasūtītāja prasības, un kura arī veica sporta inventāra piegādi.

 

Nauda bērnudārza atjaunošanai

Ministru kabinets vakar nolēmis Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 2672 latus, kas nepieciešami Sakas Novada domei, lai novērstu februāra vētras radītos zaudējumus pirmsskolas izglītības iestādē "Dzintariņš". Par to ziņo aģentūra LETA.

Naktī uz 23.februāri vētras laikā pilnībā nopostīts rotaļu nojumes jumts un tā koka konstrukcijas, neskartas palikušas tikai rotaļu nojumes ķieģeļu sienas.

Saskaņā ar pašvaldības iesniegto tāmi, pilnīgai rotaļu nojumes atjaunošanai nepieciešami 3818 lati. 1146 lati būs Sakas Novada domes finansējums.

Mācīsies par reiki
Dina Belta

Nākamajā otrdienā, 4.novembrī, Kazdangas Kultūras centrā būs tikšanās ar reiki speciālisti no Rīgas Edīti Vēju. Tā būs pēdējā nodarbība projektā "Daba cilvēkā un cilvēks dabā", informē projekta direktore Māra Tīmane.

Vairāki kazdandznieki ar E.Vēju jau tikušies, citi izrādījuši interesi iepazīties ar dziedniecības metodi reiki, par lektores izvēli stāsta M.Tīmane. Nodarbība sāksies pulksten 16. Ieeja brīva.

Šī būs projekta pēdējā nodarbība. Pirms tam bijusi tikšanās ar vides inspektoru, kurš stāstījis par dabas aizsardzību, dārzniece iepazīstinājusi ar daiļdārzu veidošanas gudrībām, bijusi arī tikšanās ar dziednieci.

"Izrādās, ka cilvēki par sevi interesējas vairāk nekā par dabu kopumā," secinājusi projekta direktore. Uz dziednieces lekciju bija ieradušies krietni vairāk klausītāju nekā uz pārējām divām. Projekts atbalstīts Liepājas Rajona padomes rīkotajā pieaugušo izglītības projektu konkursā.

Kazdangas Kultūras, tūrisma informācijas un izglītības centrā vēl trīs ceturtdienas notiks kursi "Lietišķā etiķete", kurus vada Liepājas Universitātes maģistre Agrita Jankina. Tajos – par veiksmīgu komunikāciju, uzvedību dažādās situācijās un vietās. Kazdandzniekiem iespējams mācīties arī angļu un vācu valodu, pamatskolā notiek datorkursi pieaugušajiem.

Jaunajiem īrniekiem jādzīvo tumsā
Viktors Ulberts

Uz nezināmu laiku ievilkusies elektroenerģijas pieslēgšana svaigi izremontētajiem dzīvokļiem Grobiņā, Jaunatnes ielā 1, kuru īrnieki nesen svinīgi saņēma jauno mitekļu atslēgas. Nama apsaimniekotājas SIA "Grobiņas nami" valdes priekšsēdētājs Uldis Vārna norāda, ka šajā situācijā vainojama valsts akciju sabiedrība "Latvenergo", jo "Grobiņas nami" no savas puses visu esot izdarījuši.

Jau rakstīts, ka par pašvaldības un valsts līdzekļiem oktobra sākumā tika pabeigts remonts Jaunatnes ielas 1.nama ceturtajā stāvā un ekspluatācijā nodoti 15 dzīvokļi. Visi dzīvokļi jau piešķirti īrniekiem. Taču izrādās, ka viņi tos nevar pilnvērtīgi izmantot.

"Kad dzīvokļi tika nodoti ekspluatācijā un ar īrniekiem noslēgti īres līgumi, viņiem atlika vien doties uz "Latvenergo" un noslēgt līgumus par elektroenerģijas piegādi. Taču tas, kā izrādījās, nav nemaz tik vienkārši, un nav zināms, kad īrnieki elektroenerģiju saņems. Esam par to neizpratnē. "Latvenergo" jau nesaka "nē", taču birokrātiskais ceļš ir ļoti smagnējs," situāciju skaidro U.Vārna.

"Latvenergo" no apsaimniekotāja pieprasījis, lai namā uzstāda mazākas jaudas drošinātājus, kas arī vienas dienas laikā izdarīts. Taču tālāk uz priekšu nekas nekustas. Turklāt jaunajiem īrniekiem vēl būšot jāmaksā. "Cik saprotu, jaunajiem klientiem vispirms aprēķinās pieslēgšanas maksu. Cik – to arī neviens skaidri nevar pateikt. Klientu apkalpošanas centrā sacīja, ka mazākā summa varētu būt 16 latu, lielākā – 400 latu. Un, kad īrnieki šo summu būs nomaksājuši, tikai tad ar viņiem slēgs līgumus. Un tas var ievilkties kādu mēnesi." Lai veicinātu procesa virzību, arī Grobiņas pašvaldība nosūtījusi "Latvenergo" vēstuli ar aicinājumu problēmu atrisināt, taču nekāda atbilde nav saņemta. U.Vārna vairākkārt zvanījis uz Klientu apkalpošanas centru, un situāciju katrreiz vajadzējis skaidrot citai operatorei, kas neliecina par labu darba organizāciju. "Mums ir arī zināmi meistari, kuri elektrību pieslēgtu. Taču viņi nevar neko iesākt, pirms nav saņēmuši darba uzdevumu. Vienkārši žēl to cilvēku, kuri ir spiesti dzīvot tumsā vai arī vispār nevar ievākties, kamēr dokumenti klīst kaut kur pa Rīgas rakstāmgaldiem," saka U.Vārna. Viņš arī apgalvo, ka šī nav pirmā reize, kad saskaras ar smagnēju jauna pieslēguma izveidošanu no "Latvenergo" puses. Pirms kāda laika vairāki mēneši bijuši vajadzīgi, lai elektroenerģijas piegādes monopolists pieslēgtu elektroenerģiju kādai garāžai.

Kāda dzīvokļa īrniekam Jaunatnes ielas 1.nama ceturtajā stāvā gan paveicies. Viņš var izmantot elektrību, jo atklājies, ka dzīvokļa elektroietaises pieslēgtas pie kāda sen uzstādīta komunālā skaitītāja.

 

Lietavas jau pārpludina pat ceļus
Pēteris Jaunzems

Satraucoša ziņa saņemta no Rucavas pagasta. Vairākās vietās, kur ceļi ir zemāki, šīs nedēļas lietavas tos pārplūdinājušas. Neesot izslēgts, ka satiksme no šosejas uz Nidu varētu kļūt neiespējama.

Kaut gan ir rudens, pagastā vērojami pali, informēja Pagasta padomes deputāts Jānis Kairis. Rucavas centrā no krastiem izgājusi Paurupīte, kas appludinājusi ceļa posmu. Savukārt ūdens, kas plūst no purva uz pļavām gar Lietuvas robežu, vairākās vietās aizšķērsojis ceļu uz Nidu. Ar automašīnām pagaidām tur vēl esot iespējams izbraukt, taču gājējiem, lai tiktu pāri lāmām, esot jāauj kājās garie ūdenszābaki.

Līdzīga situācija šeit bijusi jau pagājušajā rudenī, kad arī vairākus mēnešus gandrīz nepārtraukti lija. Toreiz pat tika slēgta satiksme uz Nidas ciemu. J.Kairis prognozēja, ka arī tagad, ja laika apstākļi nemainīsies, tāda nepieciešamība varētu rasties, jo ūdens straume pamazām izskalo brauktuvi.

Deputāts pastāstīja, ka lietavas spiedušas zemniekus pārtraukt rudens lauku darbus. Par aršanu patlaban vispār vairs neesot ko domāt, lielas peļķes daudzviet klājot arī ziemāju sējumus, kas jau sazēluši, bet tagad zem ūdens varot aiziet bojā.