Kurzemes Vārds

21:00 Trešdiena, 25. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma

Kas gatavojas sēsties domes deputātu krēslos?
Sarmīte Pelcmane
Līvija Leine

Līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām palicis mazāk nekā gads. Tās paredzētas nākamvasar reizē ar Eiroparlamenta vēlēšanām. "Kurzemes Vārds" interesējās, kā partijas gatavojas šim notikumam, jo laika vairs nav daudz. Arī pilsētas iedzīvotājiem būtu jāzina, kuri politiķi grasās kandidēt, lai liepājnieki laikus varētu izvētīt kandidātus, tādējādi izdarīt pareizo izvēli un pilsētas stūri uzticēt cienījamākajiem deputātiem. Tomēr pagaidām vēl partiju pārstāvji visai izvairīgi atklāj savus nodomus, konkrētus potenciālo kandidātu vārdus nesauc, tikai norāda, ka vēlēšanām gatavojas.

Kopš iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām Latvijas un arī pilsētas politisko spēku rindās notikušas dažādas izmaiņas, tie pārgrupējušies – daži pārtraukuši darbību, citi radušies no jauna, vēl kādi atšķēlušies no iepriekšējās partijas un izveidojuši partiju ar citādākām nostādnēm. Tā ka var prognozēt, ka politiķu kompānija, kas startēs vēlēšanās, būs visai raiba, vēlētājiem izvēle plaša. Korekcijas vēlēšanu norisē un iznākumā var ieviest jauninājums, ka arī pašvaldību vēlēšanās pārstāvniecību domēs iegūs tikai tās partijas, kas pārvarēs piecu procentu robežu.

Viena no tradicionālajām Latvijas varas partijām – Tautas partija, kuras reitingi gan pēdējā gada laikā strauji krituši, tomēr nedomā zaudēt savas pozīcijas. Pašlaik Liepājas domē šī partija ir pārstāvēta ar diviem deputātiem, taču plāni ir lielāki. Iespējams, daudz tiek cerēts no tikko notikušās TP līdera maiņas, kad partijas priekšsēdētāja amatu ieņēma no mūspuses nākušais Mareks Segliņš.

Tomēr pašlaik TP konkrētus kandidātus vēlēšanām vēl nesauc. Tautas partijas Liepājas biroja vadītāja Inita Lūse uzsvēra: "Tautas partijas Liepājas nodaļa ir viena no lielākajām reģionālajām TP nodaļām, pašreiz Liepājas reģionā ir 85 biedri, divi biedru kandidāti, vairāki desmiti reģistrētu atbalstītāju, aktīvas jaunatnes un senioru organizācijas, arī pašreizējais Tautas partijas priekšsēdētājs ir Liepājas nodaļas biedrs.

Arī Tautas partija, tāpat kā citas politiskās partijas, gatavojas pašvaldību vēlēšanām. Patlaban noskaidro Tautas partijas biedru un atbalstītāju viedokļus par iespējamiem kandidātiem uz deputātu amatiem. Partijā iestājas jauni biedri, arī viņu iespējamā loma nākamajās vēlēšanās tiek vērtēta.

Kaut arī daudzi partijas biedri vēlētos atbalstīt Jāni Lagzdiņu, tomēr viņš nav mainījis savu jau iepriekš pausto viedokli un nākamā gada pašvaldību vēlēšanās nekandidēs.

Vadoties no ieteikumiem, valde kopā ar deputātiem lems par iespējamo TP vēlēšanu sarkstu.

Tā kā līdz šim Tautas partijas aktīva līdzdalība Liepājas domē ļāvusi īstenot vairākus lielus un pilsētai nozīmīgus projektus, arī turpmāk tiks domāts par liepājnieku vajadzībām un nākamajos četros gados pilsētai svarīgākajiem mērķiem un uzdevumiem gan izglītības un kultūras, gan vides un infrastruktūras, gan citās jomās."

Tikmēr vēl viena varas partija, kas darbojas valdošajā koalīcijā parlamentā, –LPP/"LC" Liepājā patlaban vēl lielus plānus nekaļ. Partijas Liepājas nodaļas vadītājs Gunvaldis Vēsmiņš atzina: "Palēnām sākam domāt par pašvaldību vēlēšanām, tāpēc vēl nav konkrētu kandidātu, par ko informēt sabiedrību." Protams, partija vēlēšanās piedalīšoties, iespējams, tā veidos kādas koalīcijas ar vēl citiem politiskajiem spēkiem, bet par to visu tikko sākts spriest, apgalvoja G.Vēsmiņš. Viņaprāt, partija varētu pretendēt uz kādām divām trim vietām Liepājas domē. LPP/"LC" pārstāvniecība Liepājā nav plaša – pilsētas nodaļā darbojas ap 30 biedru.

Jau vairākus sasaukumus domē ar vienu deputātu – Āri Ozoliņu – pārstāvēta partija "Liepājas attīstībai". Arī nākamajās vēlēšanās partija droši vien startēšot, sacīja Ā.Ozoliņš, tomēr konkrētu kandidātu vēl neesot, par to tikai sākot domāt. Arī savus paša nodomus viņš neatklāja. "Bet vietējām partijām noteikti jābūt pašvaldībā," uzsvēra deputāts. "Kas gan cits, ja ne vietējie politiskie spēki vislabāk zina situāciju pilsētā," uzsvēra Ā.Ozoliņš.

Savukārt LSDSP, kas šajā sasaukumā Liepājas domē nav pārstāvēta, tomēr neesot metusi plinti krūmos. Sociāldemokrātu pārstāvis Helmuts Plauks sacīja, ka partija jau gatavojas vēlēšanām, esot pat izdiskutētas vairākas kandidatūras, ko iekļaut sarakstā. LSDSP domā startēt pašvaldību vēlēšanās gan Liepājas pilsētā, gan atsevišķās rajona pašvaldībās, tikai pašlaik tiekot apzināta situācija, izvēlētas konkrētās pašvaldības un iespējamie kandidāti.

Šķiet, ka visatklātāk plānus izpauda partijas "Sabiedrība citai politikai" Liepājas nodaļas vadītājs Edgars Krūmiņš, kurš sacīja, ka partija obligāti piedalīsies pašvaldību vēlēšanās, un arī neslēpa savu nodomu pašam kandidēt. Patlaban partijas biedri apspriežot vairākas personas, kas izteikušas vēlmi kandidēt. "Mums nekas nav slēpjams," teica E.Krūmiņš, solot, ka jau novembra beigās partija varēs iepazīstināt ar savu programmu pašvaldību vēlēšanām, kā arī atklāt sabiedrībai iespējamos kandidātus. Uz cik vietām Liepājas domē jaunā partija cer? Uz šo jautājumu E.Krūmiņš atbildēja, ka, protams, "Sabiedrība citai politikai" mēģinās iegūt pēc iespējas vairāk vietu domē, jo ir jāmainās deputātu sastāvam, jānāk jauniem spēkiem, kam patiesi interesē pilsēta un iedzīvotāju problēmas. Taču viņš atzina, ka grūti prognozēt vēlēšanu iznākumu, jo cilvēkiem izveidojusies liela skepse pret politiķiem. "Un ir arī iemesls, cilvēki taču redz, ka daudzus no valdošajām partijām interesē tikai savs pašlabums. Tos, kas Saeimā, man šķiet, vispār nekas neinteresē. Kaut ko grib taupīt, bet tikai uz iedzīvotāju rēķina. Visi kaut ko gaida, bet tā nekas nemainīsies, pašiem ir jāiet un jādara." Viņš pieļauj, ka, tuvojoties vēlēšanām, arvien vairāk varēs manīt partiju slēpto reklāmu, tiks piešķirtas kaut kādas naudas, lai it kā uzlabotu cilvēkiem dzīves apstākļus. "Bet tas diemžēl nebūs nesavtīgi. Tāpat kā savulaik Zīgerists centās uzpirkt ar banāniem, tā tie, kas ir pie varas, izmanto valsts un pašvaldības resursus savai kampaņai. Cilvēkiem jāmācās atšķirt viltus labvēļus, jādomā, jāanalizē!" aicina E.Krūmiņš.

Ievērojamas izmaiņas notikušas politisko partiju spektra radikālākajos spārnos. Nacionālā spēka savienība nav pārreģistrējusies Politisko partiju reģistrā, tāpēc uzskatāma par darbību izbeigušu. Daži bijušās NSS biedri tika uzņemti partijā "Tēvzemes savienība", kura līdz ar to mainīja nosaukumu un tagad saucas "Tēvzemes nacionālo spēku savienība". Tomēr Liepājā partija pagaidām nav izvērsusi aktivitātes. Runājot par NSS darbības pārtraukšanu, bijušais šis partijas biedrs Normunds Krafts atzina: "Laikam jau cīņasspars ir nedaudz zudis. Mēģinājām, cik varējām, bet partijas pārreģistrēšana, kā arī citas aktivitātes prasīja daudz līdzekļu, un mums jau nebija bagātu sponsoru."

"Cilvēki vispār tagad kļuvuši ļoti kūtri," vērtēja N.Krafts, "iespējams, ir jānāk satricinājumiem, jāpārvar grūtības, lai atkal pamostos, īpaši – lai atkal sarosītos nacionāli patriotiskie spēki."

Toties izteikti aktivizējušies pretējā spārna pārstāvji. Bijušās Latvijas Nacionāli demokrātiskās partijas vietā, kuras ierakstīšanu Politisko partiju reģistrā atcēla Uzņēmumu reģistrs, tikko Liepājā izveidota partija, kuras pagaidu nosaukums ir Osipova partija. LNDP līdzšinējais priekšsēdētājs Jevgēņijs Osipovs tagad ir Osipova partijas priekšsēdētājs. Iepriekš viņš 2002.gadā bija ievēlēts par Latvijas Nacionāli demokrātiskās partijas priekšsēdētāju pēc tam, kad vismaz 80 nereģistrētās organizācijas "Krievu nacionālā vienotība Latvijā" biedru jeb tā saukto barkašoviešu iestājās Latvijas Nacionāli demokrātiskajā partijā.

J.Osipovs "Kurzemes Vārdam" apgalvoja, ka partija noteikti piedalīšoties pašvaldību vēlēšanās, kā arī, iespējams, Eiroparlamenta un vēlāk arī Saeimas vēlēšanās. Kā teikts partijas statūtos, tās viens no galvenajiem mērķiem ir panākt, ka "krievu kopiena Latvijā vienlīdzīgi ar latviešu būs atzīta kā Latvijas valsts formējoša sastāvdaļa, savukārt krievu valoda tiks atzīta kā otrā oficiālā valsts valoda".

Partijas "Pilsoniskā savienība" valdes loceklis un Liepājas nodaļas vadītājs Andris Grīnis apgalvo, ka ne mirkli nav šaubījies par savas izvēles pareizību, aiziedams no "Jaunā laika". Viņš ir SIA "Baltic Logistic Group" valdes priekšsēdētājs, bijis viens no Latvijas Jūras spēku veidotājiem, pieradis strādāt konkrēti un precīzi, tāpēc uzskata, ka tieši Pilsoniskā savienība ir tā, kas spēs veidot labāku gan pilsētas, gan valsts dzīvi. Pašlaik galvenais akcents partijas ikdienā – gatavošanās pašvaldību vēlēšanām. Lai arī novadu veidošana ķeras un piņķerējas un lāga nevar zināt, kādi un cik to būs, tiek jau apzināti cilvēki, kuri varētu startēt šajās vēlēšanās. Liepājā būšot pilns saraksts – visi 19. Tiek domāts arī par programmu, ko tā piedāvās vēlētājiem pašvaldību vēlēšanās. Lai arī partijai piederošie seši Saeimas deputāti pašlaik ir opozīcijā, tie tomēr cenšoties ietekmēt budžeta līdzekļu pārdali tā, lai strādātāji varētu saņemt cienīgu algu, lai viņiem nevajadzētu streikot. Andris Grīnis uzsver, ka, viņaprāt, mediķu prasības nākamā gada budžetā iespējams apmierināt, ka nedrīkst celt grandiozas būves – tiltus, koncertzāles – laikā, kad tauta slīkst nabadzībā. Jācer vien, ka Pilsoniskajai savienībai vēlēšanās izdosies tikt pozīcijas kamanās, lai šos pieteikumus varētu arī īstenot.

Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LLNK Liepājas grupas vadītājs Gunārs Silakaktiņš apgalvo, ka tēvzemieši nevaid miruši arī Liepājā. Grupa sanāk kopā, notiek valdes sēdes, un, protams, galvenā saruna ir par vēlēšanām. Kuri cilvēki būs sarakstā, vēl skaidrs nav, bet ieskicēti jau esot. Ar visiem 19 vārdiem un uzvārdiem tēvzemiešiem Liepājā gan būšot pagrūti, bet viņi ir gatavi un atvērti koalīcijām. Protams, joprojām šai partijai aktuālas ir nacionāli patriotiskās tēmas. Šogad neviena piemiņas plāksne gan neesot uzstādīta. Bijusi iecerēta Lielajā ielā 4, vietā, kur kādreiz atradās nams, kurā 1919.gadā mita Latvijas Pagaidu valdība, bet nu jau kādi citi esot pasteigušies un iebūvēšot ietvē piemiņas zīmi. Toties tagad tēvzemieši pievērš uzmanību jaunatnei. Kopā ar jaunsargiem un viņu vadītāju Vari Jansonu Eiropas mantojuma izstaigātas 1919.gada Liepājas aizstāvēšanas piemiņas vietas Karostā un Tosmarē, un jauniem ļaudīm sniegtas zināšanas par to dienu notikumiem. Tēvzemieši atzīst, ka ir nobažījušies par nākamajām vēlēšanām. Viņuprāt, labējām nacionālajām partijām jāvienojas par stratēģiskajām nostādnēm, lai nepazaudētu Latviju. Spēki, kas ir pie varas, šajā ziņā līdz šim neko neesot darījuši, un kreisajām, prokrieviskajām partijām būs viegli izveidot priekšvēlēšanu lozungus, uz kuriem atsauksies liela daļa vēlētāju. Par savas partijas stabilitāti Gunārs Silakaktiņš nešaubās. Bijušas bažas, ka pēc Annas Seiles un Ģirta Valda Kristovska aiziešanas viņiem būs sekotāji, bet to bijis maz, turklāt Liepājas grupā – neviena.

Kristīgi Demokrātiskās savienības Liepājas grupas pārstāvis un partijas domes loceklis Juris Āboliņš atzina, ka šo partiju Liepājā pārstāv seši cilvēki. Viens no KDS biedriem – Egils Deksnis – aizgājis mūžībā. Taču partija līdzi domā visiem notikumiem, pēdējā domes sēdē runāts arī par gatavošanos pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, par stratēģisko plānu, sadarbību ar kādu citu partiju. Ar kuru tieši partiju KDS sadarbosies, Juris Āboliņš pagaidām neatklāj. Uz 8.Saeimas vēlēšanām KDS gāja kopā ar jaunizveidoto Latvijas Pirmo partiju, uz 9.Saeimu – ar sociāldemokrātiem. Tiesa, neviens no 6 Liepājas grupas biedriem kandidēt pašvaldību vēlēšanās negatavojoties, taču vēlēšanās piedalīšoties.

Pašlaik KDS biedru lielākais uzdevums – līdz 18.novembrim sakārtot bijušā Liepājas pilsētas galvas Evalda Rimbenieka piemiņas vietu tā, lai Latvijas 90.gadadienā, 18.novembrī, to varētu atklāt. Tiesa, trūkst vēl 7000 latu, kas vajadzīgi pašam piemineklim. Bet Juris Āboliņš saka paldies Pilsētas domei, par kuras līdzekļiem labiekārtota piemiņas vietas apkārtne.

Liepājas partijas valdes locekle Aija Barča, kas Saeimā pārstāv partiju Tautas partijas frakcijā, piekrīt, ka arī šai partijai pašlaik galvenais uzdevums ir gatavošanās pašvaldību vēlēšanām. Un, bez šaubām, partija rūpīgi izvērtē savu darbību, paveikto Liepājas attīstībā, veselības aprūpē, sociālajā jomā un citās sfērās, jo šī partija ir tā, kuras pārstāvis Uldis Sesks vada Pilsētas domi. Un partijas biedru paveiktais, viņu īstenotās ieceres praktiski ir visu pilsētnieku acu priekšā, tā ka spriest un vērtēt, kas labi un slikti šajā vēju, saules un dzintara pilsētā, katrs var pats. Aiju Barču pašu vairāk interesē sociālā joma. Viņas lielākais gandarījums, ka ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu kopā ar Liepājas rajonu un sociālās aprūpes centru "Iļģi" divu gadu laikā rekonstruēts šis aprūpes centrs, tur izveidota pusceļa māja personām ar garīgās attīstības traucējumiem, iekārtoti grupu dzīvokļi Liepājā, Kuldīgas ielā 34, ka vairāki cilvēki no tiem jau pārcēlušies uz dzīvokļiem sociālajā mājā un sākuši dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Par to, ka Liepājas partija nākamajās vēlēšanās varētu aizpildīt visas 19 Liepājas domei noteiktās deputātu vietas, viņa šaubās, jo politikā tā nenotiek. Un tikai tāpēc, ka no partijas, kas ir pozīcijā, vēlētāji prasa vairāk nekā no tiem, kas notiekošo kritizē, malā stāvot.

Politiskās apvienības "Saskaņas centrs" pārstāve Liepājas domē, Tautas saskaņas partijas biedre Elita Kosaka uzsver, ka politiskā apvienība ar ļoti pārliecinošu skatu iet pretī pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Viņasprāt, valdošās partijas ir zaudējušas tautas uzticību, tauta ir nogurusi no tā eksperimenta, kuru ar to veic šīs partijas. Viņa ir Pilsētas administratīvās komisijas locekle un ir satriekta par augsto noziedzības līmeni pilsētā, par to, ka samazinās tautas dzīves līmenis. Viņa cer, ka cilvēki sapratīs, kas notiks un kāda dzīve tos sagaida, ja atkal ievēlēs tos pašus partiju pārstāvjus, kurus līdz šim. Pie viņas kā pie Pilsētas domes deputātes uz pieņemšanām nākot ļoti daudz cilvēku, kas vīlušies šodienas dzīvē, sakot, ka balsojuši par apvienību "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK vai kādu citu no pozīcijas partijām, bet tās nepalīdzot risināt viņu problēmas, nepalīdzot tikt galā ar dzīves grūtībām. "Saskaņas centrs" Pilsētas domes vēlēšanās startēs ar pilnu sarakstu, vēlēšanos kandidēt izteikuši daudz deputāta statusa cienīgu cilvēku, tā ka šās apvienības vidū esot pat zināma savstarpēja konkurence.

Politiskā apvienība "Saskaņas centrs" sastāv no trim partijām – Tautas saskaņas partijas, kuru pārstāv arī Elita Kosaka pati, partijas "Jaunais centrs" un Latvijas Republikas Sociālistiskās partijas. Tautas saskaņas partijas Liepājas nodaļā pašlaik ir 32 biedri. Tie darbojas aktīvi, pēdējais lielākais pasākums – parakstu vākšana pret koku nociršanu Rožu laukumā. Sestdien notiks Tautas saskaņas partijas kongress. Arī tajā piedalīsies vairāki Liepājas nodaļas delegāti, kas kopā ar visu partiju lems par turpmāko rīcību.

Partijas "Jaunais centrs" Liepājas nodaļas priekšsēdētājs Sergejs Simčaks apgalvo, ka viņa partija ir centristu partija. Tā "Saskaņas centra" sarakstam Liepājā piedāvās 4 vai 5 deputātu kandidātus. Viņi tad arī centīšoties strādāt tā, lai palīdzētu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, lai gan tā nesot pilsētas, bet valsts problēma. Nolemts arī gādāt, lai pilsētā uzlabotos bērnu situācija – būtu vairāk bērnudārzu un atgrieztos apritē tāds amats kā pašvaldības vai valsts apmaksāts bērnu ārsts, jo apmeklēt privātārstu daudziem sagādā problēmas. Sergejs Simčaks pats, būdams apsardzes firmas "Jatlar" vadītājs, kurš strādā ar daudziem Liepājas uzņēmumiem un tāpēc redz arī to problēmas, uzskata, ka patlaban tiem dabūt atbalstu no Pilsētas domes ir sarežģīti. Viņaprāt, par maz ir rīkot gadatirgus, ar uzņēmējiem jāstrādā katru dienu. Lai arī pilsētā jau tā ir daudz dažādu izklaides pasākumu, to varētu būt vēl vairāk, bez tam visiem pieejamu, tas attīstītu tūrismu un dotu ienākumus pilsētas budžetā. Vēl viens uzstādījums – Liepājā nevajag būvēt debesskrāpjus, tai piederas kārniņu jumti, kas piešķirot latvisku kolorītu.

Sociālistiskās partijas Liepājas organizācijas priekšsēdētāja Konstantīna Visocka domas par viņa partijā notiekošo uzzināt "Kurzemes Vārdam" neizdevās, jo viņa tālrunis nav publiski pieejams.

Partijas "Jaunais laiks" Liepājas nodaļas vadītājs un Pilsētas domes deputāts Ivars Ķervis, par savu partiju runājot, uzsver to, ka starp desmit spilgtākajām partijām "Jaunais laiks" ieņem 2.–3.vietu kopā ar Zaļo un zemnieku savienību. Aiz tās reitingu skalā ir gan Tautas partija, Pilsoniskā savienība. Pašlaik, pirms pašvaldību Eiropas Parlamenta vēlēšanām, "Jaunā laika" biedri joprojām turas pie saviem sākotnējiem uzstādījumiem un, neskatoties uz šķelšanos, uzskata sevi par spēcīgu kustību. Tās vadmotīvs joprojām esot godīga valsts pārvalde, tāda, kurai cilvēki var uzticēties, kuru atbalsta un kurā ir iesaistīti. Patlaban, pēc Ivara Ķervja domām, tiesiska valsts Latvijā ir tikai teorija, tāpēc cilvēki no politiķiem ir noguruši. Jaunlaicēni kategoriski ir pret, kā saka Ivars Ķervis, cunduriem, kāds ir Saeimā iesniegtais "Amnestijas likums". Daudzi no tiem, kas pēc šī likuma būtu neaizskaramas personas, caur dzīvi nav gājuši godīgi. "Jaunajam laikam" ļoti rūpot arī sociālā sfēra. Pats Ivars Ķervis ir sašutis par to, kā tiek veidots kontingents pansionātos un sociālajās dzīvojamās mājās, kur veseliem cilvēkiem jādzīvo līdzās garīgi slimajiem un jābaidās iziet no savas istabiņas. "Jaunais laiks" arī vēlas, lai visiem, kam dzīvē ir grūti, pienāktos sociālās garantijas, lai būtu godīga attieksme pret pensionāriem, kā arī sakārtota uzņēmējdarbības vide.

Pašvaldības vēlēšanām šīs partijas Liepājas nodaļa, kurā pēc šķelšanās no vairāk nekā 100 biedriem palikuši vairs tikai 40, gatavojas palēnām. Lai arī ir skaidra programmatiskā koncepcija, deputātu kandidātu saraksts vēl ir melnrakstā. Ivars Ķervis pieļauj iespēju, ka viņa partija tajā varētu draudzēties ar kādu citu partiju. Ar kādu, pagaidām vēl neesot izpaužams.