Kurzemes Vārds

14:22 Svētdiena, 19. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Izglītība

"Ielikt kāju" starptautiskajā zinātniskajā apritē
Anda Pūce

Sabiedrisko attiecību nozares speciāliste, vairāku grāmatu autore, žurnāliste Sandra Veinberga, kas pagājušajā nedēļā bija ieradusies Liepājā, lai lasītu lekcijas nozares praktiķiem, turpmāk mūsu pilsētā būs sastopama aizvien biežāk, jo nupat apstiprināta par Liepājas Universitātes Vadības zinātņu institūta vadošo pētnieci un iesaistījusies jaunas profesionālas bakalaura programmas izstrādē.

Pastāstiet, ar kādām domām esat atbraukusi uz Liepāju.
– Lasīt lekcijas publisko attiecību speciālistiem Liepājā mani uzaicināja Liepājas Universitātes Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Pūre, kurai likās interesantas manas grāmatas un šķita, ka varu dot ko noderīgu. Un es ar prieku pieņēmu šo piedāvājumu, lai gan līdz šim man nav bijis tieša kontakta ar augstskolām. Man bijuši piedāvājumi mācīt kādu konkrētu priekšmetu Vidzemes Augstskolā, Rīgas Stradiņa Universitātē un citur, taču tie nebija tādi nopietni un interesanti projekti. Tāpēc esmu no sirds pateicīga, ka Liepāja mani ieraudzīja un uzrunāja, jo šī man ir ļoti mīļa pilsēta. Mani senči ir no šīs puses, no Grobiņas, un tāpēc man tas emocionāli bija ļoti patīkami.

Otrkārt, man šķiet ļoti būtiski kaut ko darīt tieši izglītībā, jo izglītība Latvijā ir bizness, bet mediju un PR nozarē ir ļoti daudz cilvēku, kas nodarbojas ar speciālistu sagatavošanu, bet nedara to pietiekami nopietni. Man patīk darīt lietas nopietni, un līdz ar Liepājas Universitātes dibināšanu es redzēju iespēju kaut ko darīt ļoti nopietnā līmenī.

Es domāju, ka Liepājas Universitātei kā jaunai un spēcīgai universitātei ir visas iespējas ielikt kāju starptautiskajā zinātniskajā apritē tieši PR, masu mediju un arī mārketinga pētniecības jomā. Mani interesē zinātnisks darbs, un sarunā ar Liepājas Universitātes rektoru Oskaru Zīdu es saņēmu solījumu, ka man šeit būs iespēja nodarboties ar zinātni.

Jūs jau esat lasījusi lekcijas gan sabiedrisko attiecību speciālistiem, gan mediju cilvēkiem Latvijā. Kā esat uztverta – kā padomdevēja, kritiķe vai Eiropas tendenču vēstnese?
– Es domāju, ka lasu lekcijas stipri uz priekšu laikā, jo strādāju par lektori arī Anglijā un Zviedrijā, un šīs ir vecas valstis, kurās PR un mediju nozares ir daudz straujāk attīstījušās, un dabīgi, ka, atbraucot uz Latviju, esmu saņēmusi pārmetumus par to, kas te vēl nav aktuāli, un es runāju par situācijām, kas tikai vēl būs. Taču nu jau es lasu Latvijā lekcijas gandrīz 15 gadu, un cilvēki ir pārliecinājušies, ka tas, par ko runāju 1997.gadā un par ko klausītāji teica, ka to viņiem nevajagot, – tagad notiek arī Latvijā. Turklāt daudz straujāk, nekā tas notiek Rietumos. Un es varu teikt, ka Latvija attīstās ļoti straujā tempā, un domāju, ka, ja mēs šo tempu saglabāsim, tad pēc gadiem 15 sasniegsim attīstīto Eiropas valstu labklājības standarta līmenī, un es domāju, ka nepieciešams arī mūsu zinātni sagatavot šim triecienam.

Vai varat īsi raksturot publisko attiecību nozari Latvijā?
– Es domāju, ka nozare pašlaik ir attīstības procesā. Ir ļoti daudz drazu, daudz pārpratumu un ne visi strādā ar tīrām rokām. Tomēr nu jau beidzot publiskās attiecības sāk kļūt par pieprasītu preci. Un es ļoti gaidīju to brīdi, kad tirgus ekonomika sāks pieprasīt kompetenci iepretī blatam un draudzībai, kad par publisko attiecību procesu vērpējiem pieņēma pazīstamus cilvēkus, neatkarīgi no tā, vai viņi to prot darīt, vai ne. Bet nu jau tirgus ekonomika spiež pie sienas arī Latviju, tāpēc ir vajadzīga kompetence un zinoši speciālisti. Un arī Liepājas Universitāte ir izaicinājuma priekšā, jo tirgus pieprasa kompetentus speciālistus.

Mums ir ļoti daudz augstskolu, kas piedāvā programmas sabiedrisko attiecību jomā. Kas jums šajā piedāvājumā šķiet labojams?
– Vispirms vieglprātība. Jo daudzi piedāvā cilvēkiem iemācīt to, ko paši neprot. Es domāju, ka viss balstās uz ļoti kompetentiem cilvēkiem, un PR nozarē diemžēl ir samērā maz kompetentu speciālistu, jo PR, tāpat kā mārketings, ir praktiska lieta. Ir viena daļa ļoti labu praktiķu, kas strādā praksē un nenodarbojas tik daudz ar teoriju, un ir atkal teorētiski izglītoti cilvēki, kas slikti pārzina praksi. Es domāju, ka ir pienācis laiks profesionālai praksei, kad teorijai ir jākļūst spēcīgākai, lai saglabātu savu statusu. Jo es domāju, ka Latvijā PR māca diezgan daudz diletantu. Es negribu tagad izcelt sevi kā profesionāli, bet man reizēm ir sāpīgi redzēt, ka cilvēki maksā naudu par studijām un viņiem nedod to, ko viņi ir pelnījuši. Taču, kamēr izglītība Latvijā būs biznesa statusā, tikmēr būs problēmas ar kvalitāti.

Ko jūs domājat par Liepājas Universitāti kā reģionālu augstskolu?
– Liepājas Universitāte kvalitātes ziņā var pilnīgi mierīgi konkurēt ar Jēlu vai Oksfordu, jo, pateicoties internetam, mums ir pieejams jebkurš informatīvais materiāls. Pašlaik ir pilnīgi vienalga, kur tu ģeogrāfiski atrodies, jo tīmeklis ir nojaucis visas robežas, un viss ir atkarīgs no mums pašiem. Ja mēs pratīsim to kvalitatīvas izglītības ligzdu uzvīt tieši šeit, Liepājā, tad pie mums brauks. Tāpēc, ka cilvēkiem ir svarīgi zināt un prast, un nav tik svarīgi, kurā vietā viņš atrodas. Un diemžēl humanitārā zinātne Latvijā ir ārkārtīgi noplicināta gan tāpēc, ka cilvēki ir aizbraukuši prom un trūkst noteiktas kompetences mācībspēku, gan tāpēc, ka trūkst grāmatu latviešu valodā un ir problēmas ar terminoloģiju. Es ļoti gaidu, kad mani kolēģi uzrakstīs kādu jaunu grāmatu, jo pagaidām šajā jomā ir liels klusums.

Nevaru nepajautāt arī par medijiem. Kā jūs paredzat tieši reģionālo mediju attīstību Latvijā?
– Reģionālajiem medijiem būs aizvien lielāka nozīme, un centralizēto mediju nozīme mazināsies, jo internets jau tagad ļauj tikt pie jebkuras informācijas jebkurā vietā. Tāpēc reģionālā informācija vienmēr būs interesantāka, un, ja es gribu zināt, kas notiek Liepājā, man nepieciešami tieši reģionālie mediji. Tāpēc domāju, ka lielākas krīzes priekšā ir tieši nacionālie mediji.

– Tagad Latvijā ļoti daudz runā par interneta kā medija attīstību un sabiedrības iesaistīšanos satura veidošanā. Kā jūs prognozējat situācijas attīstību?
– Mēs esam pārejas posmā. Parastais vēlētājs tagad izbauda to, ka arī viņš var kaut ko iekliegties no sava tumšā stūra un tapt sadzirdēts publiskajās debatēs diskusiju telpā. Bet ar to ir tāpat kā ar jebkuru citu aizliegtu lietu – kad tu pie tās tiec, tad kārtīgi izpriecājies. Tāpēc cilvēki tagad izbļaustās internetā, apsaukā populāros un pazīstamos, domājot, ka viņus neviens nenotvers. Bet cilvēki lēnām sāk nogurt no šīs pseidoatklātības, un vismaz mani šie komentāri neinteresē, ja nevaru tur atrast kādu racionālu informāciju, kāda insaidera vēstījumu, piemēram.

Tas pats attiecas uz tagad tik populārajiem blogiem. Mums vienmēr ir vēlēšanās uzzināt ko jaunu. Man ir vienalga, vai tam cilvēkam ir zinātniskais grāds vai politisks amats, vai kaut kāds stāvoklis sabiedrībā. Vienīgais, kas man ir svarīgi, vai varu no viņa uzzināt ko jaunu. Bet no blogiem es neko jaunu neesmu uzzinājusi. Tāpēc es domāju, ka blogi atmirs, jo tiem, kam ir ko teikt, tie izsakās medijos. Tie, no kuriem var mācīties, strādā universitātēs, un tie, kuri grib pastāstīt kaut ko vairāk, raksta grāmatas. Varbūt jauniešiem tas ir citādi, jo viņi netiek pie publicēšanās, tāpēc iespējams, ka jauniem cilvēkiem blogi saglabās savu aktualitāti kā savstarpējas informācijas apmaiņas veids.

Saprotu, ka mēs jūs vēl kādu reizi satiksim Liepājā.
– Bija konkurss uz vadošā pētnieka amatu, un rektors mani uzaicināja tajā piedalīties. Biju samulsusi, jo man nelikās, ka būs pareizi dzīvot Zviedrijā un strādāt Liepājā. Bet tad Liepājas kolēģi apliecināja, ka viņus interesē manas domas un mana kompetence, un viņi mani iedrošināja sajust tādu stabilu piesaisti un sākt tā lēnām kaut ko darīt. Mēs esam vienojušies par noteiktu programmu sagatavošanu un es ceru, ka viss izdosies, jo internets ļauj ļoti ātri apmainīties ar informāciju.

Mums būs iespēja šajā gadā jau novērtēt, kā tas strādās praktiski, saprast, vai esmu augstskolai vajadzīga, vai varu izdarīt to, ko tā no manis gaida. Mēs ar kolēģiem jau esam sākuši meklēt nišu Eiropas tirgū, kurā varam kļūt par speciālistiem. Tad būs jāstrādā ar pētījumiem, jāveido almanahi un pasaules lielākajām pētniecības iestādēm jāstāsta, ka pie mums notiek šādi pētījumi, lai tās atzīmē Liepāju pasaules kartē. Un tāpēc man ir svarīgi, lai varu strādāt ar Liepājas vārdu, no Latvijas, nevis Zviedrijas. Un es domāju, ka mēs kopā varam to ceļu izlauzt. Vēl grūti prognozēt, kas tieši mums iznāks, bet zināmi plāni man ir – pašlaik es gatavoju grāmatu angļu valodā par modernā laika cenzūru, es domāju, ka nepieciešama arī jauna grāmata par komunikāciju zinātni, tāpat man ir jau gatava monogrāfija "Mediju misija", kas iesprūdusi Latvijas izdevēju asociācijā un ko Liepājas Universitāte beidzot varētu izdot.

Tas nozīmē, ka jūs zināmā mērā lauzīsit kādu stereotipu par sevi un nevis vedīsit Eiropu uz Liepāju, bet rīkosities gluži pretēji.
– Jā, jo Liepāja atšķirībā no Rīgas nav provinciāla pilsēta, un es runāju tieši par provinciālismu domāšanā. Turklāt man patīk, ka, ja liepājnieki izlemj, tad viņi arī izdara. Un es bieži domāju: vai tas ir iespējams, ka viena noteikta teritorija ietekmē cilvēku domāšanu? Un laikam taču var.