Kurzemes Vārds

05:23 Pirmdiena, 22. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Rosība būs. Jālemj vēlētājiem
Arturs Medveckis,
Liepājas universitātes Sociālo zinātņu katedras vadītājs

Tuvojas jaunas vēlēšanas. Nākamā gada jūnijā vēlēsim gan pašvaldības, gan Latvijas pārstāvjus Eiropas Parlamentā. Kāda būs vēlētāju attieksme pret šīm vēlēšanām, zināmā mērā parādīja šās vasaras referendumi. Tajos parādījās gan savas pārliecības, gan savas attieksmes paušana, un to varētu raksturot arī kā protesta balsojumu pret tām nebūšanām, kas vērojamas valstī.

Taču pašvaldību vēlēšanas tomēr ir skatāmas caur saimnieciskās darbības prizmu. Vēlēšanu iznākums lielā mērā atkarīgs no tā, ko katrs iedzīvotājs uz savas ādas ir izbaudījis, kā šā sasaukuma pašvaldības darbus redzējis, kā un ar kādiem līdzekļiem pašvaldība par paveikto informējusi sabiedrību. Vienmēr ir izredzes iegūt deputātu vietas arī opozīcijai. Lai arī tai nav tik daudz iespēju apliecināt savu līdzšinējo darbību, tā vēlētājus var pārliecināt ar solījumiem. Stīgu, uz kurām spēlēt, ir pietiekami daudz: labklājība, izglītība, sociālā aprūpe, veselība un tamlīdzīgi. Arī kāda ir cilvēku drošība pilsētā, kāda ir labiekārtošana, kas pilsētā labumus saņem. Tie, kas jutīsies, ka nav ar kādu vairāk vai mazāk taustāmu labumu aplaimoti, tie varētu būt opozīcijas sabiedrotie.

Taču pirms pašvaldību vēlēšanām var arī analītiski izvērtēt iepriekšējā sasaukumā solīto un īstenoto. Un vienmēr būs cilvēki, kas salīdzinās un vērtēs, vai ar tiem līdzekļiem, kas pašvaldībai pieejami, varēja izdarīt vairāk, labāk, citādāk. Tie, protams, būs diskutējami secinājumi un nereti spekulatīvi: ko varētu, kā būtu, ja būtu... Pašvaldībās padarītais būtu jāvērtē arī pēc tā, cik stipra ir tās sadarbība ar valsts institūcijām. Pastāvot pašreizējai politiskajai kultūrai, ir jāvērtē, kādas ir attiecības ar Ministru kabinetu, kāda pašvaldībā izteiktajiem viedokļiem ir ietekme Saeimā. Bet ir jautājums: kur ir politiskās ētikas sarkanā robeža, līdz kurai kompromisi ir iespējami, aiz kuras – nav? Vai noteicošās būs intereses, kas saistītas tikai ar saimniecisko darbību, vai varētu būt arī citi jautājumi: par identitāti, par reģionālo reformu, tradicionālās infrastruktūras saglabāšanu – gadu simtiem veidojušos ainavu, lauku vidi. Vēlētājiem jāizlemj pašiem, kas viņiem svarīgāks.

Pašvaldību vēlēšanas un Eiropas Parlamenta vēlēšanas, tāpat Saeimas vēlēšanas ir skatāmas kā kopus procesi. Katrā partijā ir noteikts skaits cilvēku, kuri var kandidēt gan vienās, gan otrās, gan trešās vēlēšanās. Politiķi paši vērtē, kuros posteņos viņi vairāk vēlami. Iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās priecīga bija apvienība "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, jo tā ieguva visvairāk deputātu vietu. Bet tajā pašā laikā cilvēki, kuri būtu varējuši pretendēt uz vietu Saeimā, bija zaudēti. Un tas partijai jau bija zaudējums. Tāpēc partijām stipri jāpiedomā, ko atstāt uz rezerves sliedēm. Vēlētājiem, Eiroparlamenta deputātus izraugoties, ir jāpadomā, kā viņi spēs paust Latvijas viedokli ārpolitiskā līmenī.

Bieži saka, ka ārpolitika ir instruments iekšpolitikas jautājumu kārtošanai. To pauda arī atjaunotās Latvijas pirmais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns. Bet ļoti svarīgi ir arī morāles jautājumi: kādu ideju paudēji ir mūsu pārstāvji Eiropas Parlamentā. Ja atzīstam, ka svarīga ir tikai interešu joma, tad atsakāmies no uzdevumiem augstākās sfērās. Piemēram, veidojot nostādni Gruzijas un Krievijas konfliktā. Balstoties tikai uz interesēm, var nonākt pie džungļu likumiem. Par nožēlu, arī ekonomiskās krīzes cilvēku un valstu attiecības nepadara draudzīgākas.

Mūs visus līdz šīm vēlēšanām gaida daudz pārsteigumu. Būs rosība, dažādi pasākumi ar lielāku vai mazāku publicitāti. Centīsies visi – gan pie varas esošie, gan opozīcija, gan jaunizveidotās partijas un apvienības, kuras arī pretendēs uz deputātu vietām. Bet – jālemj vēlētājiem.