Kurzemes Vārds

22:29 Piektdiena, 13. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma

Pensijas un pabalsti. Raizes un rūpes
Līvija Leine

Teikt, ka visiem mūsu cilvēkiem dzīve ir viegla, ka viņi dzīvo pārtikuši, būtu pārdroši. Daudzi ir noraizējušies par ekonomisko krīzi valstī, par inflāciju un tās ietekmi uz katru maciņu. Daudzi no tiem, kas saņem pensiju, ir nesapratnē par šā gada oktobra indeksācijas rezultātiem. Jaunākie, kam pensija vēl priekšā, ir satraukti par krīzes ietekmi uz viņu iemaksām pensiju otrajā līmenī. Ko šajā situācijā darīs valsts? Kāda būs attieksme pret pensionāriem turpmāk, nākamgad? Vai naudas pensijām pietiks? Kādu sociālo palīdzību cilvēki var cerēt saņemt? Lai atbildētu mūsu lasītājiem uz šiem jautājumiem, uz sarunu aicinājām 9.Saeimas deputāti, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju AIJU BARČU.

Pensiju otrais līmenis – plusi un mīnusi

Varbūt sāksim ar to, kas notiek ar pensiju otro līmeni. Daudzi jaunie cilvēki ir visai pesimistiski, redzot banku pārskatos, kas notiek ar viņu uzkrājumiem šai pensiju daļai.
– 2008.gadā pensiju otrajam līmenim novirza 8 procentus no sociālās apdrošināšanas iemaksām. 2009.gadā bija paredzēts, ka tie būs jau 9 procenti. Bet, ņemot vērā situāciju, ka otrajā pensiju līmenī ieguldītie naudas līdzekļi ne visās programmās un ne visos nodibinājumos, kas lielākoties ir izveidoti pie bankām, nes pozitīvu rezultātu, Saeima izdarīja grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, un nākamajā gadā tiek saglabāti šie paši 8 procenti. Turklāt viens procents no šiem ieguldījumiem ir 42 miljoni latu.

Tātad bankās katru gadu tiek ieguldīti 8×42 miljoni. Kam tiks šie viena procenta miljoni?
– Tikai sociālajām vajadzībām.

Kāpēc otrā līmeņa pensiju uzkrājumus Valsts kase  atdeva komercbankām? Valsts kasē cilvēki saņemtu vismaz solītos 3–4 procentus, nevis pazaudētu visu, kā tas noticis dažās bankās.
– To man grūti komentēt. Pēc sarunas ar premjeru secinu, ka arī viņa viedoklis ir, ka jāatgriežas atpakaļ pie iepriekšējās sistēmas, lai uzkrāt pensiju otrajā līmenī cilvēki varētu gan pie dažādiem privātiem noguldītājiem, gan Valsts kasē. Diemžēl šis likums tika grozīts 8.Saeimas pašā pēdējā mēnesī. Es to varu saprast kā banku sadarbību ar Finanšu ministriju.

Mums arī raksta vēstules un zvana pa telefonu daudzi cilvēki, kuri pieprasa iespēju savus līdzekļus ieguldīt Valsts kasē.

Vai tie, kuru pensiju otrā līmeņa naudiņa ir privātkasēs, kaut ko dabūs atpakaļ?
– Vērtējot akciju sabiedrības "DnB Nord banka" atskaites, ir jāsecina, ka tās programmas strādā ar plusa zīmi. Turpretī tiem, kuriem nauda ir bankā "Swedbank", uzkrājumos ir mīnusi. Viss atkarīgs no programmām, kādās nauda ieguldīta. Un tas ir katra paša ieguldītāja ziņā, ko izvēlēties. Ja projekti ir ļoti dinamiski, risks lielāks: lielāku ieguvumu un peļņu cilvēks grib tūlīt, bet bieži nekas neiznāk. Cilvēkiem, kas izvēlējušies konservatīvos plānus, līdzekļu uzkrājums ir neliels, taču ilgtermiņā tas varētu būt arī labs.

Ja ir tādi satraukumi, vai pensiju otrais līmenis turpināsies? 
– Protams, turpināsies. Jo tas ir viens no sociālās apdrošināšanas principiem. Valsts sociālā apdrošināšana pašlaik noteikta trijos līmeņos. Pirmais ir solidaritātes līmenis, kur no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām maksā pensijas tiem, kuri pensijas jau saņem: gan valsts vecuma pensijas, gan invaliditātes pensijas, gan apgādnieka zaudējuma, gan izdienas un citas pensijas. Otrā līmeņa pensiju iemaksas veic cilvēki līdz 49 gadu vecumam, kuri paši izvēlējušies, kur ieguldīt otrā pensiju līmeņa naudu. Trešais līmenis ir privātais, tas nozīmē – darba devējs vai pats darbinieks iegulda paša izvēlētā privātā pensiju fondā.

Vai Latvijā ir daudz cilvēku, kuri iegulda privātajos fondos?
– Šis ieguldījumu veids nav sevišķi populārs. To izmanto apmēram 25 procenti strādājošo. Par saviem cilvēkiem maksā lieli uzņēmumi, bankas. Bet, kur un kas iegulda, ir komercnoslēpums un cilvēku pašu darīšana. To valsts nekontrolē.

Pirmais pensiju līmenis – pamazām uz priekšu

Kādas perspektīvas ir tiem pensionāriem, kuriem pienākas tikai pirmā līmeņa pensijas?
– Tiem cilvēkiem, kuri pensionējušies pēc iepriekšējiem likumiem par valsts pensijām, tas ir, līdz 1995.gada 31.decembrim, noteiktas piemaksas par katru darba stāža gadu. Tās šogad jau saņem cilvēki, kuru pensijas nepārsniedz 225 latus, neatkarīgi no tā, cik gadu cilvēks ir strādājis. 2007.gadā bija noteikums, ka jābūt obligāti nostrādātiem 30 gadiem, tagad tas atcelts. 2007.gadā tie bija 19 santīmi par katru stāža gadu, bet, sākot ar šā gada 1.jūniju, tie ir plus 21 santīms, bet, sākot ar 2009.gada 1.janvāri, plus vēl 30 santīmu. Tas nozīmē, ka pensionāri par katru darba stāža gadu saņems vēl 70 santīmu.

Un nevis vienu latu, kā prasa Pensionāru federācija?
– Tāda patiešām bija Pensionāru federācijas un Labklājības ministrijas prasība. Bet diemžēl tika panākta vienošanās un likumā ierakstīts, ka piemaksas apmērs ir ne mazāk kā 70 santīmu. Taču valdība var, ja budžeta līdzekļi to atļaus, jebkurā brīdī šo skaitli palielināt.

No nākamā gada piemaksu par katru darba stāža gadu saņems arī invalīdi, kuri saņem invaliditātes pensiju un nav vēl sasnieguši valsts vecuma pensijas gadus. Invalīdi saņems 70 santīmu par darba stāža gadu līdz 1995.gada 31.decembrim uzreiz.

Ir cilvēki, kuri baidās, ka ekonomiskās krīzes dēļ nākamgad vispār var pietrūkt naudas pensijām.
– Nākamajam gadam nauda gan pensijām, gan piemaksām, gan indeksācijai ir paredzēta. Turpmāk pensiju indeksācija tiks organizēta mazliet citādi. Saeima februārī atvērs likumu par valsts pensijām un noteiks, kuras pensijas ir indeksējamas 2009.gada aprīlī. Indeksa apmērs būs atkarīgs no tā, kāds valstī būs iztikas minimums. Līdz šim gadam tika indeksētas līdz 135 latiem lielās pensijas, bet, redzot, ka iztikas minimums ir 148 lati, tika noteikts, ka jāindeksē pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 150 latu.

Kāpēc šogad oktobra indeksācijā pielietoja trīs dažādus koeficientus? Cilvēki skatās: kaimiņam pielika 30 latus, man tikai 7, un paliek dusmīgi, viņuprāt, tā ir netaisnība.
– Oktobrī vienmēr ir bijuši vairāki koeficienti. Šogad satraukums lielāks varbūt tāpēc, ka aprīlī indeksēja pensijas līdz 150 latiem, bet oktobrī – līdz 150 latiem un tās, kuras ir lielākas par 150, tas ir, līdz 225 latiem. Labklājības ministrija un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izlēma, ka tiem cilvēkiem, kuriem indeksācijas rezultātā aprīļa pensija pārsniedza 150 latu, ir jāpiemēro starpindekss. Tas notika bez Saeimas ziņas. Lai cilvēkiem nebūtu nepatīkamu pārsteigumu, nākamgad Saeimā noteiksim indeksāciju arī oktobrim. Ja cilvēkiem tiks indeksētas līdz 170 latu lielas pensijas, tad otrs mazākais indekss oktobrī būs no 180–190 latiem. Labklājības ministrija mūsu Sociālo un darba lietu komisijai un Latvijas Pensionāru federācijai skaidroja, ka tie cilvēki, kuriem bija daži lati pāri 150 latiem pēc aprīļa indeksācijas, oktobrī saņēma tikpat daudz kā tie, kas aprīlī. Manuprāt, tas nav sevišķi korekti. Jo cilvēkiem, kuriem indeksēja pensijas aprīlī, jau tā pensijas apmērs ir mazāks.

Cilvēki arī sašutuši, ka pensijas apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo par šo summu būtībā nodoklis jau vienreiz samaksāts, kā arī par to, ka strādājošajiem pensionāriem ienākuma nodokli aprēķina no visas algas, ka uz viņiem neattiecas ar nodokli neapliekamais minimums. Vai ir paredzētas kādas izmaiņas šajos nosacījumos?
– Izmaiņas būs. Likumprojektu "2009.gada budžets" pavada vesela pakete ar grozījumiem likumos. Tur ir arī grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Mūsu komisija jau pirms pusgada ir izstrādājusi likumprojektu par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas skar pensionārus un strādājošos pensionārus. Ceļi ir divi: pacelt neapliekamo minimumu pensionāriem, kas pensionējušies pēc 1996.gada, līdz 225 latiem vai, kā prasa Pensionāru federācija, – līdz 300 latiem, vai arī veidot tā saucamo konsolidēto neapliekamo minimumu pensionāram, vienalga, vai viņš strādā vai nestrādā. Ja pensionāriem paceļ neapliekamo minimumu, tad tas ir saistīts ar pensiju. Pēc pašlaik spēkā esošā likuma, ja cilvēks strādā un viņam ir maza pensija, viņš tik un tā darba vietā nesaņem nodokļu atlaidi. Vai visi būs nākamgad apmierināti, es nezinu, bet izmaiņas būs.

Kāpēc nevar atcelt ienākuma nodokli pensijām vispār, bet pensionāriem, kuri strādā, piemērot tādu pašu neapliekamo minimumu kā citiem darbiniekiem?
– Arī tā var.

Kāpēc jūs, Saeima, tā nedarāt?
– Tāpēc, ka pretī spurojas Finanšu ministrija. Bet, ja es tā labi palūkojos nākamā gada budžetā, redzu, ka Finanšu ministrija uzrāda strādājošo skaitu un pēc tā rēķina, kāds valsts budžetā ir neapliekamais minimums. Kad Ministru prezidentam Ivaram Godmanim jautāju, vai šajā strādājošo skaitā ir arī strādājošie pensionāri, mirkli bija klusums, un tad atbilde: "Laikam tur ir visi kopā." Ja visi kopā, tad visiem būtu jābūt vienādam neapliekamajam minimumam. Lūgsim Finanšu ministriju to izskaidrot.

Jāpiebilst gan, ka tiem pensionāriem, kas pensionējušies līdz 1996.gada 1.janvārim, pensiju neapliekamais minimums ir viņu pensijas apmērā. 

Cik lielai nākamgad jābūt pensijai, lai to indeksētu?
– Nākamgad indeksēs visas pensijas neatkarīgi no to apmēra. Ierobežojumu vairs nebūs. Vienalga, cik liela ir pensija, arī piemaksa par darba stāža gadu līdz 1996.gadam būs visiem. Manuprāt, tas ir tikai taisnīgi.

Nākamgad sociālais nodoklis (valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām) būs jāmaksā no absolūti visām darba algām neatkarīgi no to apmēra. Lielajām algām griesti tiek noņemti, pašlaik sociālais nodoklis nav jāmaksā, ja cilvēks saņem vairāk nekā 29 tūkstošus latu gadā. Labklājības ministrija aprēķinājusi, ka tādējādi gadā iegūtu ap 59 miljoniem latu. Vai tik daudz sanāks, man ir grūti pateikt. Iespējams, ka darba devēji centīsies ko izdomāt, lai šis sociālais nodoklis nebūtu jāmaksā. Pret šo nodokli iebilst arī Darba devēju konfederācija un Ārvalstu investoru padome Latvijā. Pagaidām esam teikuši: "Jā, jūsu viedoklī varam ieklausīties, bet likumu grozīt negatavojamies." Tāda norma likumā noteikta uz pieciem gadiem.

Daudziem cilvēkiem ir bažas par to, ka sabiedrība noveco un strādājošie nespēs sapelnīt tik daudz, lai visiem pietiktu pensijām.
– Ir noteikta kārtība, kā sabalansēt valsts budžetu: valsts pamatbudžeta daļu un speciālā budžeta daļu. Pašlaik valsts pamatbudžets izdara aizņēmumu no speciālā valsts sociālās apdrošināšanas budžeta par 4–6 procentiem. Bez tam daļa speciālā budžeta naudas ir nolikta Valsts kasē depozītā uz līdzīgiem procentiem. Nākamgad no depozīta iegūs vairāk nekā 60 miljonu latu. Depozīts, no kura valsts pamatbudžets neaizņemas, ir garants, ka pensijām pietiks arī pēc gadiem.

Vairāki cilvēki ir krājuši pensiju ārvalstu pensiju fondos. Tie ir bankrotējuši. Vai valsts viņiem nāks pretim?
– Katrs savu naudu liek, kur grib. Valsts par to neinteresējas un neatbild. Grozījumi likumos tiek izdarīti attiecībā uz noguldījumiem Latvijas bankās. Ja tāda nepieciešamība būs, ar bankām notiks kas slikts, tad noteiktu summu cilvēkiem kompensēs.

Māmiņu algas un citi jaunumi

Kādi vēl jaunumi mūs sagaida?
– Jaunumi būs sakarā ar vecāku pabalstiem. Pašlaik likums ir noteicis, ka vecāku pabalstu izmaksā personai (tēvam vai mātei) līdz bērna viena gada vecumam, bet komisijā jau sagatavots likumprojekts par vecāku pabalsta saņemšanas laika pagarināšanu līdz trim gadiem. Esam runājuši ar cilvēkiem, kuri labi pārzina bērna attīstības īpatnības, un mums ir pierādīts, cik svarīgi ir, ja māmiņa vai tēvs pie sava bērniņa ir mājās līdz diviem vai trim gadiem. Domāju, ka 2009.gadā šo likumu pieņems, lai tas varētu stāties spēkā ar 2010.gadu. Sākumā pabalstu maksās līdz bērna pusotra gada vecumam, tad līdz diviem, divarpus un trim gadiem. Tagad ap 60 procentiem no vecāku pabalstiem saņem tēvi.

Bet viņi taču lielākoties nesēž pie bērniem, bet strādā.
– Satversmes tiesas spriedums nosaka, ka nevar ierobežot cilvēku, viņam ir tiesības gan strādāt, gan saņemt pabalstu. Ļoti bieži strādā gan tēvs, gan māte, un pie bērniņa paliek auklīte vai vecmāmiņa. Pabalsts ir domāts vienam no vecākiem, kurš to saņem, tā ir katras ģimenes izvēle. Šis vecāku pabalsts tiek piešķirts arī tādos gadījumos, ja tēvs un māte nav likumīgā laulībā. Ja dzimšanas apliecībā ir norādīts tēva vārds, viņam ir tiesības šo pabalstu saņemt. Parasti pabalstu saņem tas, kuram ir bijusi lielāka alga, no kuras ir maksāts sociālais nodoklis.

Vai invalīdiem arī būs kas iepriecinošs?
– No nākamā gada 1.janvāra gan bērniem invalīdiem, gan invalīdiem kopš bērnības, kuri šogad saņem 50 latu lielu sociālā nodrošinājuma pabalstu, saņems 75 latus. Diemžēl Ministru kabinets par lielāku summu nav varējis vienoties. Šī summa nav noteikta nevienā likumā, bet Ministru kabineta noteikumos.

Kurš invalīds var izdzīvot ar šādu naudu?
– Ja invalīdam nav cilvēka, kas viņu atbalsta, vai sliktākajā nav saprātīgas pašvaldības, izdzīvot nav iespējams. Bet arī šo pielikumu pie sociālā nodrošinājuma pabalsta panācām ar lielām diskusijām, pārliecināšanu un skandalēšanos.

Pensiju un pabalstu dalītāji draud ar streiku

Ir cilvēki, kurus satrauc tas, ka, it kā savu algu palielināt gribēdami, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbinieki esot ieekonomējuši no indeksācijai paredzētās naudas. Tas tiesa?
– Tas gan nav tiesa. Taču tiesa ir, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra netiek finansēta no valsts pamatbudžeta, bet no speciālā valsts sociālās apdrošināšanas budžeta. Pēc taisnības šī aģentūra kā jebkura cita valsts aģentūra būtu jāfinansē no valsts pamatbudžeta. Diemžēl tā tas nav. Bet tagad šī aģentūra ir nodzīvojusies tik tālu, ka Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību un uzņēmumu finanšu darbinieku arodbiedrība Sociālo un darba lietu komisiju ir informējusi, ka darbinieki gatavojas streikam. Tā paziņojusi: ja darbinieku algas netiks paaugstinātas par inflācijas koeficientu, tad darbinieki ar 1.janvāri pārtrauks aprēķināt un izmaksāt pensijas un pabalstus. Vēstuli šās organizācijas priekšsēdētājs Andrejs Jirgensons mums atsūtīja 21.oktobrī. 30.oktobrī, šās arodbiedrības aicināts, Latvijā ierodas Eiropas Brīvo arodbiedrību konfederācijas ģenerālsekretārs Millers.

Darbiniekiem ir tik mazas aldziņas?
– Visi, kas strādā ar pensijām un pabalstiem, ir ierēdņi, un atbilstoši likumam viņiem jābūt augstākajai izglītībai. Darba samaksa mēnesī uz papīra ir 305 lati, uz rokas – ap 200. Ar to lielajās pilsētās, sevišķi Rīgā, ir grūti izdzīvot. Daudzi pensionāri saņem vairāk. Bet šiem darbiniekiem ir ģimenes, kurās aug bērni.

Kad Labklājības ministrija centās izpildīt Ministru kabineta un arī premjera norādījumus samazināt līdzekļus, tā aģentūrai tos lika samazināt par 1,8 miljoniem. To nevajadzēja darīt, zinot, kāda situācija ir aģentūrā. Savukārt aģentūra vērsās parlamentā ar aprēķiniem, kas parāda, ka tās darbība ir apdraudēta. Liela nauda tiek tērēta par paziņojumu sūtīšanu klientiem, pasta pakalpojumiem utt. Tai kopā ar algām jau tagad pietrūkst 1,4 miljoni latu gadā. Situācija ir tāda, ka, ņemot vērā to, ka tās budžets samazināts par 1,8 miljoniem, tai nākamgad pietrūkst 2,1 miljons latu.

Kāda izeja?
– Vai nu pensiju un pabalstu izmaksu patiešām pārtraukt, vai atrast līdzekļus Labklājības ministrijā. Laikam jau ministrijai tie būs jāatrod. Diskusijas paredzamas lielas. Otrs avots – Valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets, kas nav domāts tikai pensijām. Pieļauju iespēju, ka kolēģi Saeimā pateiks: "Nē, pašreizējā situācijā neko!" Tad sagaidīsim streiku. Darbinieki, kas strādā ar klientiem, patiešām ir pelnījuši lielākas algas. Darbs ir grūts. Darbs ar klientiem šajā iestādē nozīmē, ka jāsaņem daudz negāciju no cilvēkiem, kurus viņi apkalpo, jo visu, kas klientiem sāp, kas šajā valstī nepatīk, viņi izgāž pār darbinieku. Taču ceru uz šā konflikta saprātīgu risinājumu.

Paldies par sarunu!