Kurzemes Vārds

06:22 Otrdiena, 10. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

1918. gada novembra sākums
Andžils Remess

Pirms pusotras nedēļas šajā slejā atskatījāmies uz notikumiem Latvijas dzimšanas dienas priekšvakarā, kad 1918.gada oktobra beigās radās pārliecība par savu valsti. Vācija strauji tuvojās sakāvei Pirmajā pasaules karā un vairs nespēja īstenot ieceri – no Krievijas tikko iegūtās Baltijas zemes pievienot savai valstij. Bet Latvijas Pagaidu nacionālās padomes pārstāvis Zigfrīds Anna Meierovics Londonā panāca, ka Anglija atzīst šo padomi par Latvijas valdību. Tādas bija oktobra beigas. Bet kas notika šajās dienās pirms 90 gadiem novembra sākumā?

Notikumi Latvijas neatkarības virzienā attīstījās arvien straujāk. 3.novembrī Vācijā sākās revolūcija un valsts no monarhijas kļuva par republiku. Taču tas vairs nespēja glābt no sakāves karā. 11.novembrī Berlīne parakstīja pamiera līgumu ar Rietumu sabiedrotajiem – angļiem, frančiem un amerikāņiem, un Pirmais pasaules karš bija beidzies. Un šajā dienā Anglija faktiski atzina Latvijas neatkarību. Nebija līdzējusi cara Krievijas politisko emigrantu pretdarbība Londonā, cenšoties saglabāt Krievijas impērijas iepriekšējo sastāvu. Cik liels bija angļu naids pret vāciešiem, tik lielas bailes no Krievijas, kurā uzvarai Pilsoņu karā tuvojās boļševiki.

Jaunās Vācijas republikas valdībā vēl bija spēki, kuri tīkoja pēc Baltijas zemēm. 7. un 8. novembrī viņi pasludināja Baltijas hercogisti, ietverot tajā Kurzemi, Vidzemi un Igauniju. Taču jau 15.novembrī atteicās no šīs ieceras, ieceļot pilnvaroto, kas sarunās ar latviešiem un igauņiem risinātu jautājumu par neatkarīgām valstīm. Acīmredzot vēlākajos gados tieši to izmantoja par pamatu mītam, ka Latvija nodibināta uz vācu durkļiem, jo, lūk, neatkarība pasludināta Vācijas karaspēka klātbūtnē. Jā, šādus durkļus atstāt Baltijā vāciešiem pieprasīja Rietumu sabiedrotie, lai vācu spēki atturētu boļševiku uzbrukumu, ne vairāk.

Cita lieta, ka Latvijas (un arī Igaunijas un Lietuvas) valsts izveidošanos veicināja šīs bažas no boļševiku ekspansijas. Ka Rietumiem pie Baltijas jūras bija vajadzīgas neatkarīgas valstis, kurās savu lomu šajā reģionā nenostiprinātu Vācija un kuras būtu arī aizsargvalnis pret boļševiku iespējamo uzbrukumu Rietumeiropai. Taču vairāk nekā skaidrs, ka šādas valstis nebūtu tapušas, ja šo tautu politiķi nebūtu neatkarību izvirzījuši par mērķi.