Kurzemes Vārds

10:44 Trešdiena, 21. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Tiesa kautiņa lietā ievelkas
Viktors Ulberts

Līdz nākamā gada 2. februārim tiesa pasludinājusi pārtraukumu tā saucamā Bunkas un Tadaiķu iedzīvotāju kautiņa lietā, kurā par smagu miesas bojājumu nodarīšanu apsūdzēts Kaspars Brikmanis, „Kurzemes Vārds” uzzināja Liepājas tiesā.

Pārtraukums pasludināts, lai varētu uz tiesu uzaicināt vēl lieciniekus. Dažādu iemeslu dēļ sēdes šajā lietā atliktas vairākkārt, nu tiesa būs ievilkusies gandrīz divu gadu garumā, un visticamāk, ieilgs vēl.

Masveida kautiņš notika pagājuša gada 29. maija vakarā. Tā bija kulminācija divu jauniešu grupu konfliktam. Iepriekš it kā bijusi asāka vārdu pārmaiņa par Bunkas jauniešu tiesībām šķērsot Lieģu teritoriju, kā arī bijušas domstarpības kādā ballē. Pēc tam abas grupas norunājušas tikšanos pie „Ievnieku” mājas, un tajā jau iesaistījušies jauniešu vecāki un radi.

Konfliktā vienīgais nopiertni cietušais ir Jānis Buncis, kuram, kā izriet no apsūdzības materiāliem, ar nūjai līdzīgu priekšmetu galvu sadauzījis K. Brikmanis. Par to arī viņš apsūdzēts – pēc Krimināllikuma 125. panta 1. daļas, tas ir, par tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu, un par to draud ilgs cietumsods. K.Brikmaņa aizstāvību uzņēmies pazīstamais advokāts Ēriks Štālbergs, un tiesas procesa laikā uzklausot lieciniekus, tiek mēģināts restaurēt notikušā konflikta gaitu un analizēt tā iemeslus, lai noteiktu apsūdzētā vainas pakāpi.

Suminās krietnākos cīravniekus

Vēl līdz piektdienai cīravnieki var ieteikt pagasta iedzīvotājus kādai no četrām nominācijām un izvēlēties arī, viņuprāt, svarīgāko šā gada notikumu.

"Gada cīravnieku", "Gada cīravnieku – jaunieti", "Gada cilvēku izglītībā, kultūrā, sportā" un "Gada uzņēmēju" nosauks svinīgā sarīkojumā 16.novembrī. Tad suminās arī konkursa "Sakoptākās sētas" uzvarētājus.

Svētku koncertam pašvaldība sarūpējusi saksofonu kvarteta "N[ex]t" uzstāšanos. Bet pēc svinīgā sarīkojuma būs atpūtas vakars, kurā spēlēs Pāvilostas grupa "Piemare".

Mācīs par pirmo palīdzību

Piektdien Vecpils Pagasta padomes telpās notiks nodarbība pirmās palīdzības sniegšanā, informē "Vecpils Vēstu" veidotājs Jānis Aigars.

Nodarbību vadīs Sarkanā Krusta Liepājas komitejas darbinieki. Tā notiek saskaņā ar Rajona padomes, Pieaugušo izglītības centra un Vecpils Pagasta padomes atbalstīto projektu "Cilvēks – dabas daļa".


Mācās par dizainu un remontu

Nākamnedēļ Nīcas Pieaugušo izglītības centrā turpināsies nodarbību cikls "Mūsdienīgs mājoklis pašu rokām".

Līdz šim nīcenieki jau uzzinājuši par remonta priekšdarbiem, kas saistīti ar dokumentācijas kārtošanu. Dizainere Ineta Vilde stāstījusi gan par iespējām radīt mājoklī jaunus akcentus pat bez remonta, gan par krāsu saskaņošanu, dažādu materiālu un dizaina elementu pielietojumu. I.Vilde vadīs vēl divas nodarbības – 13. un 20.novembrī, informē Nīcas PIC vadītāja Gunita Šime. Pirmajā no tām detalizēti runās par virtuves un vannas istabas iekārtošanu, bet pēdējā reizē paredzēta praktiska darbošanās grupās, veidojot interjerus no līdzatnestiem materiāliem.

Bet 12.novembrī nīcenieki varēs tikties ar būvdarbu vadītāju Raimondu Bunci, kurš stāstīs par remontu un tam izmantojamajiem materiāliem.

Rīko svecīšu vakaru

Svecīšu vakars Dunalkas pagasta kapsētās paredzēts 16.novembrī, "Kurzemes Vārds" uzzināja Dunalkas Pagasta padomē.

Lai gan svecīšu vakars ir arī latviešu senču tradīcija, tas uzskatāms arī par kristīgās ticības ieviestu tradīciju. Tā ir Mirušo piemiņas diena jeb mūžības svētdienas dievkalpojuma otrā daļa, kas notiek kapos. Mirušo piemiņas dienu atzīmē vienu svētdienu pirms pirmās Adventes, parasti tā ir novembra trešā svētdiena. Baznīcā dievkalpojuma laikā piemin mūžībā aizgājušos. Pēc tam tuvinieki dodas uz kapiem pieminēt savus mīļos. Aizdegtā svecīte simbolizē Kristus izgaismoto ceļu cauri nāvei dzīvībā.

"Latvijas 90.dzimšanas dienas priekšvakarā aizdegsim svecītes un padomāsim par saviem mīļajiem, kā arī par cilvēkiem, kuri atdevuši dzīvības par mūsu valsts neatkarību. Sakopsim tuvinieku, draugu atdusas vietas ziemas mieram," savus ļaudis aicina Dunalkas Pagasta padome.

Līgupes krastā ceļ ražotni
Dina Belta

Rucavas pagastā, Līgupes krastā, rit celtniecība – šeit top frēzkūdras ražotne. "Kurzemes Vārds" uzklausīja divus vietējos iedzīvotājus, kuri pārliecināti, ka ražotne atrodas pārāk tuvu Līgupei.

Aizsargjoslu likums nosaka, ka minimālais aizsargjoslas platums lauku apvidos 10 līdz 25 kilometrus garām upēm ir ne mazāk kā 50 metru. Aizsargjoslas platumu nosaka, ņemot vērā gada vidējo ūdens līmeni, bet, ja ir skaidri izteikts stāvs pamatkrasts, – no tā augšējās krants.

Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas tiek noteiktas, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu. Tajās aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas.

Rucavā no ieguves vietas atvesto un sašķiroto kūdru presēs un fasēs maisos. "Kurzemes Vārds" jau rakstījis, ka SIA "Compaqpeat" iegūst kūdru Nidas purvā. Iespējams, kaut kad nākotnē to arī bagātinās ar kādām minerālvielām, bet pagaidām nekas tāds neesot plānots, stāsta būvdarbu vadītājs, SIA "Kurzemes krāsas" pārstāvis Juris Kudulis. Viņš ir pārliecināts, ka uzņēmējs Johans Martens ir saņēmis visas nepieciešamās atļaujas, lai objektu šeit būvētu, nekaitējot apkārtējai videi.

J.Kudulis atturas precizēt, kad ražotne tiks pabeigta, tas atkarīgs gan no materiālu piegādes, gan laika apstākļiem. Plānotais objekta nodošanas laiks, ko laikrakstam minējis Rucavas Pagasta padomes priekšsēdētājs Viktors Čamans, ir nākamā gada pavasaris.


Aicina asins donorus

Rīt Nīcas ambulancē notiks Asins donoru diena. No pulksten 9 līdz 13 iedzīvotāji aicināti nodot asinis, lai palīdzētu slimniekiem kritiskās situācijās, informē pašvaldības pārstāve Gunita Šime.

Ambulances vadītāja Inata Štāle ir vienojusies ar Liepājas Reģionālās slimnīcas asins sagatavošanas speciālistiem, kas šajā dienā ieradīsies Nīcas ambulancē. I.Štāle arī personīgi uzrunā un aicina pagasta iedzīvotājus kļūt par donoriem.

Šī būs jau otrā Asins donoru diena šogad, pirmā noritēja 6.martā, kad ļoti atsaucīgi bija ne vien no nīcenieki, bet arī otaņķnieki.


Dažiem biteniekiem jau plaukti tukši
Pēteris Jaunzems

Ir pamats apgalvot, ka šoziem pašmāju medus būs liels deficīts, jo aprēķināts, ka kopumā valstī ienesums ir par 15 procentiem mazāks, nekā bija pērn un aizpērn. Latvijas Biškopības biedrības Liepājas nodaļas vadītājs Māris Romanovs "Kurzemes Vārdu" informēja, ka ražu ietekmējuši nelabvēlīgie laika apstākļi – lai gan pavasaris un vasaras sākums bija medus vācējām labvēlīgs, jūlijs, augusts un septembris bija lietaini un kavēja bišu darbu. Ievākto medu ir izdevies realizēt, jo sausums bija piemeklējis Latgali un daļu no Vidzemes, tādēļ tur ienesums bija niecīgāks.

Nektāraugu sējējiem klājies vislabāk

Vidēji valstī dravniekiem izdevies ievākt tikai 40 kilogramu medus no stropa. Vēl sliktāk klājies tiem, kam bites paguva izspietot. Taču, kā allaž, bitenieku pulkā sastopami arī veiksminieki, kas šovasar ievākuši vairāk medus, nekā izdevies iegūt pērn. Viens no tādiem ir cīravnieks Imants Ozols. Viņš apgalvo, ka panākumu pamatā esot nektāraugu sējumi. Tiem, kas sējuši un prāvās platībās audzējuši balto āboliņu, facēliju un citus medus augus, ienesums esot bagāts, jo tajā laikā, kad mežos puķu pietrūcis, nektāraugu platības koši ziedējušas un bitēm darba neesot trūcis. Taču bēdīgāk klājies kolēģiem, kuri paļāvušies uz meža un pļavu puķu ziedēšanu.

I.Ozols apstiprināja arī novērojumu, ka šoruden daudzkārt palielinājies pieprasījums vietējā ienesuma medum. Tas varētu būt izskaidrojams arī ar to, ka tirgū vairs nav pieejams Latvijā, un arī Liepājas Cukurfabrikā, ražotais cukurs, bet to, ko ieved no Dānijas, cilvēki pērkot nelabprāt. I.Ozols uzskata, ka savi nopelni vietējā medus propagandā ir arī Biškopības biedrībai, kas darbojas aktīvi un mērķtiecīgi. Bez tam iedzīvotāji, viņaprāt, kļuvuši izglītotāki un vairāk domā par to, ko liek mutē. Tas īpaši uzskatāmi izpaužoties, ja pavērojot, kādam medum cilvēki dod priekšroku. Ļoti iecienīts esot meža un pļavu ziedu medus, bet rapšu medu ļaudis iegādājoties nelabprāt. Tas tādēļ, ka šis medus satur lielāku cukura daudzumu, bet, kā nesen, ciemojoties pie liepājniekiem, izteicies biškopības lietpratējs Andrejs Mizis, veselībai pats ieteicamākais esot sabalansēts medus, kurā glikozes un fruktozes daudzums ir līdzsvarā.

Ievākumu gūst, palielinot saimju skaitu

Cīravnieks, kurš savas dravas šās vasaras guvumu jau esot realizējis, zināja, ka arī cena vietējam medum salīdzinājumā ar pagājušo gadu esot nedaudz cēlusies. Trīs litru burciņa medus, ko pērn pārdeva par 10 līdz 12 latiem, tagad jau maksājot no 13 līdz 15 latiem. Protams, atkarībā no kvalitātes, kas esot būtisks rādītājs. Cenas pieaugumu gan neesot iespējams pat salīdzināt ar izmaksu sadārdzināšanos, kas jāizjūt pašiem dravniekiem, pērkot, piemēram, vasku vai darbam nepieciešamo inventāru.

To, ka medus cenas ir nedaudz kāpušas, apstiprināja arī Jānis Zālītis, kurš līdzīgi kolēģim no Cīravas arī jau paguvis atbrīvot plauktus no šās vasaras ievākuma medus burciņām. "Man nebija jābrauc pat uz tirgu. Cilvēki paši sameklēja mani un iegādājās medu. Viens otrs pat prāvos daudzumos, jo sacīja, ka apgādāšot arī savus tuviniekus," pastāstīja Jānis. Medus ievākums viņam neesot bijis lielāks nekā pērn, bet, aptuveni rēķinot, tāds pats, jo sasniegts uz dravas paplašināšanas rēķina. Kaut gan bites šovasar diezgan dūšīgi spietojušas, bitenieks par to nesūrojās, jo tas ļāvis viņam palielināt saimju skaitu.

Plintes krūmos negrasās mest

Savukārt Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze prognozējis, ka medus ievākuma kopējā apjoma samazināšanās nebūšot saistīta ar nevēlamām sekām. Cenas celšanās nav liela, turklāt sakarā ar inflāciju šoziem varētu sarukt medus patēriņš. Runājot par šo tematu, vairāki mūsu rajona dravnieki atzina, ka medu iedzīvotāji vēl neuzskata par pirmās nepieciešamības preci, kaut gan, ja skatāmies no slimību profilakses viedokļa, tam tādam vajadzēja būt.

"Kaut gan pakalpojumi, ko izmanto bitenieki, un jo īpaši izdevumi par bišu ārstēšanu maksā dārgi, bet medus cenas tam līdzi netiek, mēs vēl nedomājam mest plintes krūmos," rezumējot šās sezonas darbību, teica M.Romanovs.

Viņš norādīja, ka lielas cerības dravnieki saistot ar valsts atbalstu, ko paredzēts maksāt par bišu saimēm. Protams, mazās dravas, kurās ir divas vai trīs bišu saimes, nekādas subsīdijas nesaņems, taču tiem, kam ir desmit un vairāk bišu mājiņas, palīdzība esot apsolīta. Un tas nozīmējot, ka nacionālā biškopība vēl pastāvēs. Arī cukurs bišu piebarošanai esot iepirkts ar rezervi un tā pietikšot gan šai, gan nākamajai sezonai, bet pēc tam, kad tas aptrūksies, Andrejs Mizis apņēmies piegādāt cukura sīrupu no Lietuvas, kas turklāt nebūšot dārgs. "Protams, lai to iegādātos, mums jābūt gataviem kooperēties," sacīja biškopju nodaļas vadītājs.