Kurzemes Vārds

11:16 Otrdiena, 22. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Baltijas jūrai ir jāpalīdz
Māra Zeltiņa,
Liepājas Universitātes Dabas un sociālo zinātņu fakultātes dekāne, bioloģijas doktore

Mūsu skaistā pludmale atkal piesārņota – šoreiz tā ir nezināmas izcelsmes viela, kuras nonākšana jūrā un pēc tam baltajās smiltīs ir jāizpēta.

Es varu teikt, ka Baltijas jūras piesārņojums ir ļoti nopietna un grūti izmeklējama lieta. Piesārņojums jūrā nonāk pa dažādiem ceļiem un dažādos veidos – gan no kuģiem, gan ar notekūdeņiem. Un tas ir vēl jo bīstamāk tāpēc, ka Baltijas jūrai ir tāda specifika, ka tai raksturīga lēna ūdens apmaiņa. Tātad daba pati ar saviem spēkiem galā nevar tikt un nevar cīnīties ar cilvēku patvaļu, kas sagandē gan Baltijas jūras ūdeņus, gan atstāj ietekmi uz tām tautām, tiem iedzīvotājiem, kuri savu mājvietu atraduši tās krastā.

Jāteic gan, ka valstīs, kas atrodas jūras krastā, arī Latvijā, ir daudz kas izdarīts, lai cīnītos ar piesārņojumu. Arī Liepāja dod savu ieguldījumu, kaut vai tas ūdens attīrīšanas projekts, ko īsteno "Liepājas ūdens" un kas paredzēts, lai notekūdeņi nenonāktu jūrā. Bet jāteic, ka viena no valstīm var perfekti ievērot visus pasākumus, lai jūru nepiesārņotu, taču ūdens straumes izdara savu. Un rodas tā sauktais pārrobežu piesārņojums, kas no citām valstīm var sasniegt mūsu zemes un mūsu pilsētas piekrasti. Tāpēc ir noslēgtas dažādas starptautiskas vienošanās, ir izveidota Helsinku komisija (saīsināti to pazīst kā Helkom), kas ir starptautiska līmeņa institūcija, kuras dalībnieki koordinē un risina piesārņojuma jautājumus. Tāpat ir divpusēji līgumi, kurus savā starpā slēdz Baltijas jūras krastā esošās valstis.

Visi šie līgumi un komisijas domātas, lai ātrāk un efektīvāk risinātu tos gadījumus, kad novērots konkrēts piesārņojums. Arī Liepājā darbojas vides aizsardzības institūcijas un speciālisti. Bet, kā rāda konkrētais notikums, kad pagājušās nedēļas nogalē pludmalē atklāja izkārnījumiem līdzīgu vielu, ātri noskaidrot tās izcelsmi nemaz nevar. Ir jāveic analīzes, ir jānoskaidro, no kurienes piesārņojums varētu būt cēlies, lai veiktu kādus pasākumus vai sarunas ar vainīgajiem.

Bet skaidrs ir viens – Baltijas jūra ir neliela, un visiem mums, kas dzīvojam tās krastā, kas to apdzejojam, kas pa to kuģojam, kas pie tās atpūšamies, ir jābūt gataviem to aizstāvēt. Ne velti mēs izejam Baltijas jūras krastā, lai vienotos, lai izlūgtos stiprumu. Taču jūrai ir jāpalīdz būt un pastāvēt tīrai.