Kurzemes Vārds

04:54 Ceturtdiena, 27. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Grib izmaiņas satiksmē
Viktors Ulberts

Kazdangas Pagasta padomei jāiesniedz detalizēts sociālekonomiskais pamatojums par izmaiņām autobusu maršrutā Kazdanga – Aizpute – Liepāja. Tad arī tiks lemts, vai šīs izmaiņas nepieciešamas, par Liepājas Rajona padomes Sabiedriskā transporta komisijā spriesto informē komisijas priekšsēdētāja Arta Brauna.

Sabiedriskā transporta komisija saņēmusi 50 kazdandznieku parakstītu vēstuli, kurā lūgts izmainīt autobusu satiksmi tā, lai viņi no Kazdangas Liepājā varētu nokļūt pirms pulksten astoņiem rītā un pagūtu uz darbu un mācībām. Pašlaik viņi izmanto akciju sabiedrības "Liepājas Autobusu parks" reisu Liepāja – Cildi, kas no Kazdangas izbrauc pulksten 7.30 un Liepājā iebrauc ap pulksten deviņiem, kas esot par vēlu. Tāpēc nepieciešams reiss uz Liepāju vienu stundu agrāk.

Kazdandznieki nav apmierināti arī ar vakara reisu, kas no Liepājas izbrauc jau 17.20. Iedzīvotājiem pēc darba uz to esot grūti paspēt, tāpēc nepieciešams, lai autobuss no Liepājas izbrauktu vēlāk – no pulksten 18 līdz 20.

"Lai veiktu izmaiņas autobusu kursēšanas grafikā, nepieciešami nopietnāki argumenti. Ar savāktajiem parakstiem vien nepietiek," skaidro A.Brauna. Lai pēc izmaiņām neiznāktu tā, ka pasažieru skaits reisā ir pārāk mazs, Kazdangas Pagasta padomei uzdots izstrādāt sociālekonomisko pamatojumu. Proti, jānoskaidro, cik potenciālo braucēju uz Liepāju dodas pastāvīgā darbā, cik – vienkārši šad tad dodas iepirkties vai kārtot kādas darīšanas un cik no viņiem ir studenti, kuri reisus izmanto galvenokārt nedēļu nogalēs, lai aizbrauktu vai atbrauktu no mācību vietas. "Tikai tad mēs varēsim spriest, vai pēc jauna grafika būs pietiekami daudz braucēju, lai būtu vērts veikt šādas izmaiņas," norāda A.Brauna.

Kā iespējamais risinājums kazdandznieku izvirzītajai problēmai tiek minēta SIA "Liepājas tūre" agrā Aizputes reisa pagarināšana līdz Kazdangai. "Tad autobuss uz Aizputi no Liepājas izbrauktu agrāk, aizbrauktu vēl līdz Kazdangai, bet no Aizputes izbrauktu kā visu laiku – pulksten 6.45," iespējamās izmaiņas modelē SIA "Liepājas tūre" direktore Kristīna Vuciņa. Savukārt vakara reisa atlikšanai uz vēlāku laiku viņa iespējas nesaskata, jo esošais grafiks saskaņots tā, lai vairāku pārvadātāju reisi nedublētos. Bez tam rīta maršruta pagarināšanas gadījumā Sabiedriskā transporta komisijai būtu jādomā, ko darīt ar "Liepājas Autobusu parka" reisu Liepāja – Cildi, jo ar stundas intervālu dublētos šie reisi. Un abiem diez vai būšot pietiekams pasažieru skaits. Tāpēc komisijas locekļiem vēl būs nopietni jāpārdomā kazdandznieku priekšlikums.

Lauki slīkst ūdenī
Dina Belta

Tā raža, kas zem jumta, protams, ir drošībā. Bet uz lauka palikušais ir zudis, saka Durbes novada lauku attīstības speciāliste Maija Lankupa. Daudzviet Liepājas rajonā lauki slīkst ūdenī.

"Protams, tie vairs nav lieli apjomi, kas paliek zem ūdens. Daudz jau ir novākts. Taču zemniekiem uz lauka vēl var būt kartupeļi, arī lopbarības bietes," norāda M.Lankupa. Arī kāposti šajā gada laikā vēl būtu vācami, ja ne spējās lietavas. Šie dārzeņi uz lauka var izturēt pat mīnus sešu grādu salu. "Turklāt mēdz teikt, ka pirms skābēšanas tos pat der kādu laiku paturēt laukā, pēc maza saliņa tie labāk sulojas," zina teikt lauksaimniece.

Ja nenovākts palikusi labība vai pļavās atstāti sapresēti siena ruļļi, tad saimniekiem vienkārši pietrūcis laika, spēka vai tehnikas, lai tos pārvestu mājās. Rūpīgi notīti skābsiena ruļļi varbūt šo slapjumu uz lauka arī var izturēt nesabojāti, bet atliks vien pelītei izgrauzt pārsegumam mazu stūrīti, un lopbarība būs vējā.

Spēkā esošais kompensāciju mehānisms pašlaik zemniekiem nekādu palīdzību naudas izteiksmē neļaus saņemt, skaidro M.Lankupa. Ja ziemāji nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ izsals vai izslīks, tad zemnieki palīdzību saņems, jau gādājot par vasarāju kultūru sējumiem.

Un, tikko tas būs iespējams, lauksaimnieki dosies pabeigt rudens aršanu. Lauku attīstības speciāliste ļoti cer, ka laika apstākļi ļaus uz lauka tikt, vēl pirms zeme sasals. "Tas ir vispār zināms – labāk slikts rudens arums nekā mazāk slikts pavasara arums."

Tiesa, šā rudens klimatiskie apstākļi nav nekāds izņēmums laika gaitā. Tie stipri līdzinās pagājušā gada situācijai, kad rudens arī bija ļoti lietains.