Kurzemes Vārds

05:53 Otrdiena, 16. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Kā vaiņodnieki no veca žiguļa jaunā mersī pārsēdās
Pēteris Jaunzems

Vakarrīt Vaiņodē, piedaloties Liepājas firmas SIA "Sena – L" celtniekiem, pašvaldības vadītājiem, kā arī Pārtikas un veterinārā dienesta un masu mediju pārstāvjiem, svinīgā atmosfērā atklāja pagasta skolas rekonstruēto ēdināšanas bloku. Tagad arī mazie vaiņodnieki varēs pusdienot atbilstoši Eiropas Savienības standartiem. Vidusskolas direktors Arvīds Desmitnieks trāpīgi pajokoja, ka līdz ar šo notikumu pagasta ļaudis no veca žiguļa esot pārsēdušies jaunā un spožā mersedesā.

Vilties liek pēdējais burtiņš alfabētā

Jāteic gan, ka gājums līdz šim priecīgajam brīdim nomaļā pagasta iedzīvotājiem bijis ne tikai garš, bet arī asiem pārbaudījumu ērkšķiem kaisīts. Tas uzskatāmi rāda, ka lozungi un darbi nesaskan un ne jau visi mūsu valstī bauda vienlīdz pretimnākošu attieksmi galvaspilsētā. Bet, iespējams, kā pazobojās ekspriekšsēdētājs Visvaldis Jansons, visa nelaime slēpjas apstāklī, ka vārds "Vaiņode" sākas ar alfabēta pēdējo burtu, jo arī vērgalniekiem līdz šim neesot izdevies sakārtot skolas ēdnīcu.

V.Jansons pastāstīja, ka pieteikumu par ēdnīcas rekonstrukcijas nepieciešamību valsts programmai iesniedzis jau pirms četriem gadiem. Tomēr tam bijis lemts ilgus mēnešus nogulēt vispirms Izglītības un zinātnes, bet pēc tam arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju atvilktnēs. Tur tas marinēts tik ilgi, kamēr, kā tas nereti notiek, programmā pietrūcis līdzekļu. Pēc tam vaiņodnieki sagaidījuši atbildi, ka ēdināšanas bloku varēs labiekārtot par novadu veidošanai atvēlētajiem 200 tūkstošiem latu. "Taču arī tos mēs līdz pat šim brīdim neesam sagaidījuši," teica deputāts.

Tāpēc pašvaldības pašreizējai vadītājai Birutai Strēlei neatlicis nekas cits, kā ņemt bankā kredītu. Taču arī te priekšsēdētājai nācies piedzīvot vilšanos, jo, kā viņa pastāstīja, celtniekiem avansā iemaksātie desmit tūkstoši latu no aizdevuma nekavējoties atskaitīti. Tādējādi kredīts saņemts tikai 40 tūkstošu latu apjomā. "Ja es to būtu zinājusi, varēju taču rīkoties citādāk. Pagastam neatliekamu vajadzību ir vairāk nekā vajadzīgs, un bez naudas taču neko nevar izdarīt," viņa teica, piebilstot, ka celtniekiem renovācijā izlietotos līdzekļus nenākšoties ilgi gaidīt, jau tuvākajās dienās tie firmas SIA "Sena L" kontā tikšot pārskaitīti.

Kas nekaitēs strādāt turpmāk!

Visvairāk par visiem gandarītas jutās ēdnīcas pavāre Ausma Pumpure un šefpavāre Valentīna Prusova, kas, izrādot daudzajiem ciemiņiem savu jauno un moderno saimniecību, smaidīja vien.

"Jums vajadzēja pie mums atbraukt, kad remonts šeit vēl nebija noticis. Tad gan varētu uzskatāmi salīdzināt, kā bija un kā ir tagad," viņas teica. Toreiz grīda bijusi auksta kā dīķa ledus un, pat strādājot pie karstas plīts, sievietēm nereti salušas kājas. Tā darbojoties, viegli varējušas tikt pie reimatisma. Un kas nekaitēšot darboties tagad, kad visas ierīces spīd un laistās, kad temperatūra katlos viegli regulējama. Arī ēdienu kvalitāte, ko baudīs bērni, tādējādi jūtami uzlabošoties.

Izmantojot Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieču klātbūtni, pavāres arī centās noskaidrot, kā viņām jārīkojas, lai netiktu pārkāpti pastāvošie nosacījumi.

Strādā arī Skandināvijā un Ukrainā

Pašvaldības Atzinības rakstu par kvalitatīvi paveiktajiem būvdarbiem saņēma SIA "Sena – L" būvdarbu vadītājs Ēriks Spricis un komercdirektors Jānis Šneiders. Viņš pastāstīja, ka būvuzņēmums savu darbību sācis ar logu, durvju un vārtu izgatavošanu, bet no gada gadā palielinājis ražošanas apjomus un tagad jau veicot ēku celtniecību no A līdz Z, sākot ar pamatu likšanu un beidzot ar to nodošanu ekspluatācijā. Mūsu rajonā SIA "Sena – L" nesen uzslējusi visskaistāko dzīvojamo māju Vecpils pagastā, kas pieder piensaimniekam Ludim Jerumanim.

Taču ar to par SIA "Sena – L" nebūt nav pateikts viss. Liepājas celtnieki jau divus gadus strādājot arī Skandināvijā un Ukrainā. Stokholmā un citās pilsētās viņiem uzticēts būvēt trīs restorānus, bet oranžajā dienvidvalstī mūsējie ceļot dzīvojamās mājas. Komercdirektors teica, ka Ukraina ekonomiskajā jomā tagad ļoti līdzinoties Latvijai, kāda tā izskatījās tūkstošgades mijā. Tur visi grābjot nekustamos īpašumus, cik vien iespējams sagrābties, un cenšoties būvēties. Lieli celtniecības darbu plāni firmai saistoties arī ar Skaistkalni. Tur Liepājas uzņēmuma darbinieki veicot vecas muižas rekonstrukciju, kā arī gatavojoties ķerties pie grandiozas multihalles būvdarbiem. "Objekts līdzināsies tam, ko nesen pabeidza Liepājā," teica J.Šneiders, piebilstot, ka par pasūtījumu trūkumu nesūdzoties. To viņš saistīja ar veikuma kvalitāti. Tikai strādājot ar garantiju, esot iespējams virzīties uz priekšu mūsdienu konkurences apstākļos.

Iepazīstinās ar jaunajiem objektiem

Šogad Cīravā īstenoti vairāki vērienīgi projekti – centra apzaļumošana, apgaismojuma ierīkošana, uzbūvēta un darbojas jauna, ar šķeldu kurināma katlumāja, līdzās kapsētai slejas jauna kapliča.

Lai iedzīvotāji iepazītos ar katlumāju no iekšpuses un varētu uzzināt tās darbības principus, nākamnedēļ, 21.novembrī, pulksten 16 tajā notiks atvērto durvju diena.

Bet jaunās kapličas iesvētīšana un svecīšu vakars Cīravas kapsētā paredzēts 22.novembrī pulksten 15.30. Kapliču iesvētīs mācītājs Jānis Bitāns, piedalīsies kamerkoris "INTIS" un Kazdangas pūtēju orķestris.



Bebri apsēduši sirmgalvja saimniecību
Viktors Ulberts

"Bebri man te bija jau sen. Bet nu tādu darbošanos kā šogad redzu pirmoreiz," stāsta Gaviezes pagasta "Lipšņu" māju saimnieks Jānis Ķepars. Viņš pats jau jūtas par vecu, lai tvarstītu viltīgos bebrus, tāpēc, visticamāk, piemājas dīķa koku miza kļūs par šo grauzēju barību. Un, lai pie tās tiktu, paši koki tiks gāzti gar zemi.

"Kādreiz, kad raitāk saimniekoju, tad appļāvu zāli ap dīķi, rosījos, un tad arī bebri nebija tik nekaunīgi. Bet nu es dzīvoju viens pats, nav vairs tās varēšanas, un nu arī bebri kļuvuši nekaunīgāki," stāsta saimnieks.

Viņš novērojis, ka dīķa tuvumā uzslietas trīs milzīgas zaru čupas, kas liecina, ka dīķa apkaimē iemitinājušās vairākas bebru ģimenes. Un kopīgiem spēkiem šie grauzēji sākuši celt vairākus dambjus, lai dīķi vēl vairāk uzpludinātu. "Tas ir vienreizēji, kā viņi māk būvēt! Bebra zobu trieciens ir kā sitiens ar kaltu. Ar ķepām viņš iestellē zarus vajadzīgajā vietā, ar gludo asti pieķepē mālus, un drošs aizsprosts gatavs. Man jau vairs nav spēka tos visus ārdīt. Tikai mazliet patīru, bet pēc dažām dienām tas jau atkal ciet," stāsta "Lipšņu" saimnieks.

No bebra varētu pamācīties ne tikai celtnieki, bet arī zāģeri. Šis dzīvnieks lieliski zina, kā grauzt, lai koks gāztos uz viņam vajadzīgo pusi. Un nu pie "Lipšņu" dīķa bebri ķērušies klāt līdzās augošajiem kokiem. Un nevis šādiem tādiem krūmājiņiem, bet gan apsēm ar stumbru aptuveni pusmetru diametrā. "Apses miza bebriem ir liels gardums. Kad koks nogāzts, tad bebru saime nāk mieloties. To var redzēt vietās, kur koks apgrauzts. Ziemas laikā mizas vairs nebūs," prognozē J.Ķepars.

Lai apturētu nelūgtos zāģerus, J.Ķepars izmantojis savdabīgu, taču efektīvu metodi. Vietās, kur bebri sākuši koku grauzt, stumbru nosmērējis ar benzīnu. Tas grauzējam nav paticis, un tas koku licis mierā. "Noderēs jebkurš smirdošs šķidrums – benzīns vai eļļa. Tie bebram nepatīk. Viņš mīl ekoloģiski tīru graužamo," nosmej saimnieks.

Vaicāts, vai centies bebrus iznīcināt, J.Ķepars atbild apstiprinoši. "Vienreiz lamatās noķēru. Taču tā ir liela ķēpa. Regulāri jāpārbauda. Nav man vairs tik daudz spēka skraidīt. Savukārt vaktēšanai vajag pacietību, kuras man nav. Reiz gan paņēmu līdzi suni. Abi iekārtojāmies pie dīķa, sagatavoju stobru un… abi aizmigām!" smejoties atceras vecais vīrs. Tad nu viņš nolēmis bebru ķeršanai atmest ar roku.

Uzziņai
– Bebrs ir lielākais grauzējs Latvijā, kurš, tāpat kā cilvēks, nevis pielāgojas videi, bet pielāgo vidi savām vajadzībām.
– Tas aizsprosto tekošos ūdeņus, veidojot mākslīgus uzpludinājumus, lai ierīkotu tur savu mītni, apkārtnē nogāž un nomizo lielu skaitu koku.
– Speciālisti aprēķinājuši, ka Latvijā bebri iznīcina vairāk koksnes, nekā iet bojā ugunsgrēkos.
– Lai arī pirms vairākiem gadu desmitiem bebri Latvijā tika uzskatīti par gandrīz izmirušiem, pēc to ieviešanas programmas tie savairojušies tik lielā skaitā, ka laukiem un mežiem nodara vairāk posta nekā labuma.
– Lai arī medniekiem uzlikts par pienākumu bebrus iznīcināt, viņi to dara nelabprāt, jo tam nav motivācijas. Viltīgo dzīvnieku nomedīt ir ļoti grūti, bebrādas vairs nav kur nodot.
– Bebra gaļu var lietot uzturā, tautas medicīnas piekritējiem var piegādāt bebru dziedzerus, kas tiek uzskatīti par vērtīgu ārstniecības līdzekli. Taču tradicionālās medicīnas piekritēji un farmaceiti šajos dziedzeros nekā ārstnieciska neatrodot.

Skolēni noskaidro izcilākos latviešus
Dina Belta

Izcilākie Latvijas pilsoņi, kas darbojušies politikā un ekonomikā, ir Kārlis Ulmanis un Ilmārs Rimšēvics. Tā sprieduši Liepājas rajona Skolēnu interešu centra Debašu kluba dalībnieki.

40 skolēni no 10 rajona skolām šoruden piedalījās konkursā – aptaujā "Izcilākie Latvijas pilsoņi". Tā bija viena no Valsts jaunatnes iniciatīvu centra projekta "Tu esi Latvija" aktivitātēm. Skolēniem bija jānosauc izcilākie ļaudis politikā, ekonomikā, kultūrā, sportā Liepājas novadā, kas darbojušies kādā laikposmā no 1918. līdz 2008.gadam. Turklāt savu izvēli bija arī jāspēj pamatot.

Īpaši aktīvi konkursā piedalījušies Priekules un Pāvilostas vidusskolu, Grobiņas ģimnāzijas, Kalvenes un Rāvas pamatskolu skolēni, norāda SIC Debašu kluba vadītājs Guntis Viļumsons.

1.vietu par veiksmīgāko savas izvēles pamatojumu konkursā ieguva Ieva Birzniece un Aivis Sudars – abi no Kalvenes pamatskolas, 2.vieta Ivetai Ikartei no Vaiņodes vidusskolas un Sintijai Petrauskai no Kalvenes pamatskolas, 3.vieta Signei Kuncītei no Priekules vidusskolas.

Izcilāko Latvijas politiķu saraksta augšgalā skolēni iekļāvuši arī Vairu Vīķi-Freibergu, Jānis Čaksti, Gunti Ulmani, Zigfrīdu Annu Meierovicu un Ivaru Godmani. Savukārt izcilāko ekonomistu sarakstu, pēc konkursa dalībnieku domām, turpina arī Uldis Osis, Einars Repše, Ojārs Kehris un Roberts Zīle.

"Sarakstos iekļuvušas arī dīvainas un neatbilstošas personības. Taču lieākoties iznākums ir objektīvs un loģisks," atzīst G.Viļumsons.

Konkurss – aptauja "Izcilākie Latvijas pilsoņi" tika vērtēta projekta "Tu esi Latvija" nominācijā "Izzini Latviju!". Labākie šajā un citās nominācijās pagājušajā nedēļā tika sumināti Liepājā, viesnīcā "Europa City Amrita".

Lietus pārbauda gājiena dalībnieku izturību
Viktors Ulberts

Spēcīgais lietus un brāzmainais vējš pirmdien tomēr nespēja izjaukt medzenieku iecerēto un Lāčplēša dienai veltīto lāpu gājienu no Kapsēdes pamatskolas līdz Mātras draudzes dievnamam. Dalībnieku gan bija mazāk, nekā cerēts, toties sanākušie izturēja sliktos laika apstākļus.

"Lāpu gājiens Medzē nav nekas jauns, lai arī tas nenotiek katru gadu," pastāstīja Medzes Kultūras nama vadītāja Ligita Krasta. Turklāt vietējās metodistu draudzes mācītājs pirms tam informējis, ka 10.novembrī notiks dievkalpojums un koncerts, kurā uzstāsies vīru koris no ASV, un aicinājis tajā piedalīties Medzes ļaudis. "Skolas direktors arī piekrita, ka mēs sarīkojam lāpu gājienu, skolēni bija ar mieru, tad nu arī šo ideju īstenojām," sacīja L.Krasta. Gājienā piedalīties bija aicināti visi medzenieki, skolēniem gan bija nepieciešama pieaugušo klātbūtne, jo gājiens notika pavēlu vakarā. Par gājiena norisi ļaudis tika informēti vietējā avīzītē, no attālākām pagasta vietām dalībniekus uz notikuma vietu atgādāja pašvaldības autobuss.

Laika apstākļi gan nebija labvēlīgi, un, iespējams, tāpēc daudzi palika mājās. Tomēr kopumā ieradās ap 30 gājiena dalībnieku. Vislielākais pārbaudījums viņiem bija Kapsēdes pamatskolas direktora Ginta Plostnieka uzruna laikā, kad bija jāpārcieš spēcīga lietusgāze un stindzinošas vēja brāzmas. Taču arī tas gājienu nespēja izjaukt.

Savukārt koncertā metodistu draudzes dievnamā medzenieki gandarīti klausījās amerikāņu vīru kora sniegumā. Viņi par godu Lāčplēša dienai nodziedāja Latvijas valsts himnu.

Lāpu gājieni par godu Latvijas varoņiem šonedēļ notiek arī citās Liepājas rajona pašvaldībās.

Sporta centru jau izmanto

Galvenais Latvijas proklamēšanas 90.gadadienai veltītais pasākums Grobiņā būs Grobiņas Sporta centra svinīga atklāšana, informē pašvaldības pārstāve Selga Dreimane.

Piektdien pulksten 18 uz koncertu jaunajā hallē ielūdz Uldis Marhilēvičs un draugi. Ieeja brīva. Bet pirmdien turpat hallē bez maksas varēs noskatīties filmu "Rīgas sargi". Savukārt 18.novembrī pulksten 18 tur notiks svinīgs pasākums "Tev mūžam dzīvot, Latvija!".

Jau kopš pirmdienas jauno Sporta centru izmanto Grobiņas mācību iestāžu bērni savām sporta nodarbībām.

Izstādē – īstenības un sapņa zibšņi

Piektdien pulksten 18 Aizputes Novadpētniecības muzeja izstāžu zālē atklās Pētera Jaunzema fotogrāfiju izstādi "Vai tiešām tas bija?".

Vērienīgā izstāde ir autora dāvana fotomākslas cienītājiem viņa apaļajā dzīves jubilejā, pastāstīja muzeja vadītāja Jolanta Berga. Ekspozīcijā būs apskatāmas 33 krāsu fotogrāfijas, tapušas laikā no 2003.gada līdz mūsu dienām.

Izstādē iekļauti darbi, kurus nosacīti varētu nosaukt par impresijām. Autors atzinis, ka tajos netiecas atspoguļot konkrētus cilvēkus, reālus notikumus, dabas parādības vai ainavas. Tā vietā viņš centies attālināties no dokumentalitātes fiksēšanas, atklājot sev un skatītājiem tikai izjūtas, ko apziņā uzbur acumirklīgi īstenības un sapņa uzplaiksnījumu zibšņi.

Izstādes atklāšanā Liepājas Tautas fotostudija FOTAST prezentēs arī savu nule kā klajā nākušo daudzkrāsaino fotoalbumu "Ceļš". Tajā apkopoti 12 pašlaik pašu aktīvāko studijas dalībnieku darbi.

Izstāde "Vai tiešām tas bija?" Aizputes Novadpētniecības muzejā būs apskatāma līdz 17.decembrim.